Šopavasar Latvijā pieredzēto plūdu preventīvajos, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamajos pasākumos tika iesaistīts 2281 cilvēks un nostrādātas 27 149 stundas, liecina atbildīgo dienestu apkopotā informācija.
Plūdos tika izglābti 53 cilvēki, kuri bez citu palīdzības nevarēja izkļūt no riska zonas, bet evakuēti jeb organizēti izvesti ārpus riska zonas – 104 cilvēki. Visvairāk cilvēku veselību un dzīvību plūdi bija apdraudējuši Zemgalē – tur palu laikā šopavasar izglābts 31 cilvēks, bet evakuēti – 46, informēja Iekšlietu ministrijas (IeM) preses pārstāvis Mareks Matisons.
Kopumā šī gada pavasara plūdi tika aizvadīti veiksmīgi, jo rūpīgi tika veikti un izplānoti sagatavošanās darbi, institūciju savstarpējā sadarbība bija operatīva un koordinēta un tika izvēlēti atbilstošie plūdu pārvarēšanas un seku likvidēšanas pasākumi, secināts šodien notikušajā plūdu novēršanā iesaistīto institūciju pārstāvju sanāksmē.
Kā atzina sanāksmes dalībnieki, liela nozīme plūdu novēršanas pasākumu labajiem rezultātiem bija nopietni veiktajiem sagatavošanās darbiem, kas sevī ietvēra jaunu pašvaldību civilās aizsardzības plānu izstrādi atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam, materiāltehniskās bāzes apzināšanu, trauksmes sirēnu pārbaudi, savlaicīgu un regulāru iedzīvotāju informēšanu par rīcību plūdu gadījumā utt.
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) pauda viedokli, ka tieši rūpīgs sagatavošanās darbs bija noteicošais, lai plūdi nepārsteigtu nesagatavotus.
Kā pastāstīja Matisons, šodien notikušās sanāksmes dalībnieki atzinīgi novērtēja iesaistīto institūciju savstarpējo sadarbību un informācijas apmaiņas procesu plūdu novēršanas pasākumu īstenošanas laikā. Institūciju savstarpējā sadarbība tika iepriekš plānota, un vairākas reizes notika starpinstitūciju sanāksmes, lai pārrunātu gatavību plūdiem.
Izvērtējot plūdu novēršanas pasākumu norisi, sanāksmes dalībnieki vienojās par nepieciešamību veikt izmaiņas un papildinājumus vairākos normatīvajos aktos.
Kā skaidroja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks ģenerālis Ainars Pencis, piemēram, patlaban pašvaldībām nav tiesību izsludināt ārkārtējo situāciju savā administratīvajā teritorijā katastrofu gadījumā. “Izvērtējot šī gada plūdu radīto situāciju un pašvaldību priekšlikumus, būtu lietderīgi gadījumos, kad katastrofas sekas nav pārsniegušas pašvaldības robežas, bet ir apdraudēta minētās teritorijas vai blakus teritoriju iedzīvotāju drošība, atļaut pašvaldībām izsludināt ārkārtējo situāciju,” secinājis Pencis.
Pēc VUGD priekšnieka domām, šī gada plūdi arī parādīja, kādas problēmas rodas, ja pašvaldībās tiek izsniegtas būvatļaujas apbūves darbu veikšanai palieņu teritorijās. “Diemžēl pēdējos gados, kad netika piedzīvoti pali, šajās vietās ir saceltas daudzas jaunbūves, kas šopavasar applūda,” atzina Pencis.
Sanāksmes dalībnieki arī vienojās, ka nepieciešams sakārtot jautājumu par hidrobūvju īpašnieku, kas neveic saimniecisko darbību, rīcību attiecībā uz hidrotehnisko būvju uzturēšanu un ūdens līmeņa regulēšanu. Otrkārt, plūdu gadījumā daudzi cilvēki atsakās no evakuācijas, baidoties par sava īpašuma drošību vai nenovērtējot apstākļu bīstamību, tādēļ ir nepieciešams sākt diskusiju par piespiedu evakuācijas ieviešanu gadījumos, kad katastrofas mēroga dēļ ir apdraudēta iedzīvotāju dzīvība un veselība un ir izsludināta ārkārtēja situācija.
Informācija par 2010.gada plūdiem un priekšlikumi turpmākai rīcībai ir apkopoti VUGD sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par veiktajiem plūdu novēršanas pasākumu rezultātiem. Šo ziņojumu plānots iesniegt tālākai izvērtēšanai Krīzes vadības padomē, pastāstīja Matisons.
Šodien IeM notikušajā sanāksmē piedalījās iekšlietu ministre Mūrniece, pārstāvji no VUGD, Valsts policijas, Aizsardzības ministrijas, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), AS “Latvenergo”, AS “Latvijas Gāze”, Rīgas brīvostas pārvaldes, valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, Latvijas Pašvaldību savienības, Jēkabpils pilsētas domes, Pļaviņu novada domes, Jelgavas pilsētas domes, Jelgavas novada domes, Jūrmalas pilsētas domes un Rīgas domes izpilddirekcijas.
Kā ziņots, plūdu laikā šopavasar no krastiem izgāja vairākas lielākās Latvijas upes, bija nepieciešams spridzināt ledu, kā arī evakuēt iedzīvotājus.
Pavasara plūdi pašvaldībām varētu būt radījuši kopējos zaudējumus viena miljona latu apmērā, liecina Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) veiktās aplēses.
Kā informēja RAPLM Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Ilze Dišlere, lai novērstu pavasara plūdu radītos bojājumus pašvaldību infrastruktūras objektiem, kuri saistīti ar pašvaldību funkciju veikšanu, RAPLM aicināja pašvaldības iesniegt informāciju par nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem zaudējumu novēršanai. Kopumā informāciju par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” iesniedza 36 pašvaldības.
Pēc pašvaldību iesniegtās informācijas secināms, ka lielākie zaudējumi plūdu laikā radušies Ilūkstes novada domei – 177 605 latu apmērā, Daugavpils novada domei – 124 969 latu apmērā, Jelgavas novada domei – 69 724 latu apmērā un Viļakas novada domei – 94 652 latu apmērā.
Savukārt NBS iesaistīšanās pavasara plūdu prevencijas pasākumos, kā arī plūdu gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamajos pasākumos šopavasar esot izmaksājusi 21 150 latu, liecina veiktie izdevumu aprēķini, kuros iekļauti karavīru un zemessargu atlīdzības izdevumi, kā arī degvielas, spridzināšanai izlietoto materiālu un citu palīgmateriālu iegādei nepieciešamie izdevumi.
Aizsardzības ministrija lūgs valdību kompensēt šos radušos izdevumus, informēja ministrijas Preses nodaļā.
LETA
Komentāri