Neatkarība, tās nosargāšana, ģeopolitika Eiropā, Cēsu vieta un loma Neatkarības karā, Cēsu rotas veidošanās – bija tēmas, par kurām tika runāts konferencē “Latvijas armijas veidošanās vēsture. Cēsu rotai 105”.
Runājot par Neatkarības karu, daudzi jauc Cēsu Skolnieku rotu un Cēsu rotu, tāpat domā, ka Cēsu kaujas saistās tikai ar Cēsīm. Cēsu rota aizsāka Latvijas profesionālās armijas izveidi, bet vēsturnieki diskutē, vai Cēsu rota bija pirmais Latvijas armijas formējums.
“Proklamēšana bija tikai sākums valstij, tās aizstāvēšanā būtiska loma bija Cēsu rotai. Šodien dzīvojam informatīvā kara apstākļos. Mums var būt vismodernākais bruņojums, bet tas nepasargās no valstī nelojāliem cilvēkiem. Lojālus, kritiski domājošus audzina muzejs, stāstot, izglītojot sabiedrību, aicinot cienīt savas saknes un valsts vēsturi,” teica Latvijas Kara muzeja direktore Kristīne Skrīvere, bet Cēsu Vēstures un mākslas muzeja direktore Ināra Bula atgādināja, ka Cēsu rota bija pirmā, kas uz brīvprātības principa apvienoja profesionāļus, tās loma armijas veidošanā ir neatsverama. Cēsu rotu vadīja cēsnieks Arturs Jansons, to darīt uzņēmās pēc savas iniciatīvas.
Gadsimts cits, bet vērtības – sava zeme, ģimene, tauta, valsts – ir un paliek svarīgākās. Viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots “Druvai” atzina: “Šodien runājam par patriotismu, atbildību. Kas tolaik, dzīvojot neizprotamos apstākļos, kad vienu varu nomainīja nākamā, radīja situāciju, ka izveidojās rota, armija? Atbilde ir vienkārša – dod cilvēkam mērķi, un viņš izdzīvos jebkuros apstākļos. Galvenais zināt mērķi. Viņiem tā bija brīvas Latvijas nosargāšana. 80.gadu beigās mūsu mērķis arī bija brīva Latvija, apvienojāmies un sasniedzām, tad – iestāties ES un NATO, arī bijām vienoti, par eiro ieviešanu jau sašķēlāmies. Kāds ir šodienas mērķis? Vienota nav. Karš Ukrainā sāk parādīt, ka sākam saprast, ka mērķis ir brīvība un neatkarīgas valsts nosargāšana,” pārdomās dalījās viceadmirālis. “Valsts un armijas vēsturei ir liela nozīme mūsu drošībai. Vēstures izzināšana ir viens no valstiskuma nodrošināšanas stūrakmeņiem,” uzsvēra Zemessardzes 27. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Egils Dēvits.
Nacionālo bruņoto spēku kapelāns Jēkabs Dzērve uzsvēra, ka, runājot par neatkarību, centrā ir cilvēks. Vērtību līnijas, ievērojot vēstures periodus, nevar novilkt, cilvēki dzīvo noteiktā vietā un laikā, par zemi domā nekā privātīpašumu, bet identitāti. Tā ir viņu neatkarīga valsts, tā jāaizstāv. “Vērtības dod drošību, pārliecību,” atgādināja J.Dzērve un piebilda, ka šodien vairāk tiek akcentēta individualitāte, personīgā karjera, tas, kas pašam labi. Armijā svarīga kopība un vienotība, un to var iegūt ar kopīgu pieredzi, audzināšanu. “Viens ir bruņošanās, bet būtiski, kā audzinām nākamo paaudzi, būtisks ir ne tikai tas, ko viņi zina un prot, bet ko izjūt pret savu zemi, valsti,” teica kapelāns.
Konferencē vēsturnieki skaidroja gan tā laika ģeopolitisko un ekonomisko situāciju Eiropā un Latvijā, gan analizēja Latvijas iedzīvotāju gatavību aizstāvēt savu valsti, vērtību izpratni. Latvijas Kara muzeja direktores vietnieks pētnieciskajā darbā Dr.hist. Juris Ciganovs uzsvēra: “Bez Cēsu rotas nebūtu Latvijas valstiskuma. Katras valsts ceļš uz savu neatkarību ir unikāls, neatkārtojama pieredze. 20.gadsimtā bija divi kari un izveidojās šodienas Eiropas karte. 20.gadsimta sākumu var saukt par suverenitātes parādi, krita monarhijas un izveidojās desmit jaunas valstis,” atgādināja vēsturnieks un uzsvēra, ka sabiedrībai bija jāpārliecinās, ka mērķi – neatkarīga Latvija – ir vērts sasniegt.
Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins skaidroja, ka tiem, kuri karoja 1.pasaules karā, nebija mērķa, jo Latvijas nebija. Viņiem bija pieredze, izpratne par kara situācijām, kā rīkoties. To viņi paņēma līdzi uz Cēsu rotu. Tiem, kuri ienāca brīvprātīgi, blakus bija pieredzējuši karavīri. “Nepietiek tikai ar mērķi, ir vajadzīgi pieredzējuši karavīri, kuri gatavi citus vest uz mērķi un zina, ko tas maksā. Tā nav tikai dzimtenes mīlestība pati par sevi, tie ir vairāki līmeņi, motivācijas, arī karavīra talants rīkoties konkrētā situācijā, dzimtenes brīvība ir galamērķis. Un mēs, kas esam labāki par citiem, mēs varam un rādām – tā ir komandas mentalitāte,” pārliecināts pētnieks.
Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vēsturnieks Dr.hist. Tālis Pumpuriņš skaidroja, ka Cēsis kļuva par militāro vienību izveides centru un tas bija likumsakarīgi. “Cēsīs uz demokrātiskiem pamatiem no sabiedrisko organizāciju, no partiju pārstāvjiem bija izveidojusies pašvaldība. Ne Valmierā, ne Valkā pilsoniskās pašvaldības nepaguva saorganizēties. Arī pilsētas galvai Longīnam Ausējam bija svarīga loma rotas organizēšanā. Mācītāji aktīvi skaidroja nacionālās idejas. Te darbojās bēgļu organizācija. Nacionālās pašaizsardzības vienības, kurās mācījās apieties ar ieročiem, Cēsīs sāka formēties vēl pirms valsts dibināšanas. Vidzemes apsardzības štāba vietai vēlāk tika izraudzītas Cēsis.
Jūras spēku vecākais kapelāns Dāvids Šterns atgādināja, ka arī Latvijas Jūras spēku veidošanās ir saistīta ar Cēsu rotu. “Esam lepni par savu jūras spēku patruļkuģi “Cēsis” un jūtamies piederīgi Cēsīm. Mūsu krustmāte, vēsturniece Dace Tabūne, muzeja vēsturnieki mums stāsta par Neatkarības karu, Cēsu rotu. Mēs stāstām tālāk,” uzsvēra D.Šterns, bet D.Tabūne piebilda, ka cēsniekus un patruļkuģi “Cēsis” vieno vēsture pirms 105 gadiem.
Par vēsturi ir jārunā, tā jāvērtē, tā palīdz izprast šodienu – atzina ikviens konferences lektors un dalībnieks.
Komentāri