Svētdiena, 23. jūnijs
Vārda dienas: Līga

Cēsu rotas vēstures lappuses šodien

Sarmīte Feldmane
00:00
19.12.2023
3
Rota2 4

Neatkarība, tās nosargāšana, ģeopolitika Eiropā, Cēsu vieta un loma Neatkarības karā,    Cēsu rotas veidošanās – bija tēmas, par kurām tika runāts konferencē    “Latvijas armijas veidošanās vēsture. Cēsu rotai 105”.

Runājot par Neatkarības karu, daudzi jauc Cēsu Skolnieku rotu un Cēsu rotu, tāpat domā, ka Cēsu kaujas saistās tikai ar Cēsīm. Cēsu rota aizsāka Latvijas profesionālās armijas izveidi, bet vēsturnieki  diskutē, vai Cēsu rota bija pirmais Latvijas armijas formējums.

“Proklamēšana bija tikai sākums valstij, tās aizstāvēšanā būtiska  loma bija Cēsu rotai. Šodien dzīvojam informatīvā kara apstākļos. Mums var būt vismodernākais bruņojums, bet tas nepasargās no valstī nelojāliem cilvēkiem. Lojālus, kritiski domājošus audzina muzejs, stāstot, izglītojot sabiedrību, aicinot cienīt savas sak­nes un valsts vēsturi,” teica Latvijas Kara muzeja direktore Kristīne Skrīvere, bet Cēsu Vēstures un mākslas muzeja direktore Ināra Bula atgādināja, ka Cēsu rota bija pirmā, kas uz brīvprātības principa apvienoja profesionāļus, tās loma armijas veidošanā ir neatsverama. Cēsu rotu vadīja cēsnieks Arturs Jansons, to darīt uzņēmās pēc savas iniciatīvas.

Gadsimts cits, bet vērtības – sava    zeme, ģimene, tauta, valsts – ir un paliek svarīgākās. Vi­ceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots “Druvai” atzina: “Šodien runājam par patriotismu, atbildību. Kas tolaik, dzīvojot neizprotamos apstākļos, kad vienu varu nomainīja nākamā, radīja situāciju, ka izveidojās rota, armija? Atbilde ir vienkārša – dod cilvēkam mērķi, un viņš izdzīvos jebkuros apstākļos. Galvenais zināt mērķi. Viņiem tā bija brīvas Latvijas nosargāšana.    80.gadu beigās    mūsu mērķis arī bija brīva Latvija, apvienojāmies un sasniedzām, tad    – iestāties ES un NATO, arī bijām vienoti, par    eiro ieviešanu    jau sašķēlāmies. Kāds ir šodienas mērķis? Vienota nav. Karš Ukrainā sāk parādīt, ka sākam saprast, ka mērķis ir brīvība un      neatkarīgas valsts nosargāšana,” pārdomās dalījās viceadmirālis. “Valsts un armijas vēsturei ir liela nozīme mūsu drošībai. Vēstures izzināšana ir viens no valstiskuma nodrošināšanas stūrakmeņiem,” uzsvēra Zemes­sardzes 27. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Egils Dēvits.

Nacionālo bruņoto spēku kapelāns Jēkabs Dzērve uzsvēra, ka, runājot par neatkarību, centrā ir cilvēks. Vērtību līnijas, ievērojot vēstures periodus, nevar novilkt, cilvēki dzīvo noteiktā vietā un laikā, par zemi domā nekā privātīpašumu, bet identitāti. Tā ir viņu neatkarīga valsts, tā jāaizstāv.  “Vērtības    dod drošību, pārliecību,” atgādināja J.Dzērve un piebilda, ka šodien    vairāk tiek akcentēta individualitāte, personīgā karjera, tas, kas pašam labi. Armijā svarīga kopība un vienotība, un to var iegūt ar kopīgu pieredzi, audzināšanu. “Viens ir bruņošanās, bet būtiski, kā audzinām nākamo paaudzi, būtisks ir ne tikai tas, ko viņi zina un prot, bet ko izjūt pret savu zemi, valsti,” teica kapelāns.

Konferencē vēsturnieki skaidroja gan tā laika ģeopolitisko    un ekonomisko situāciju Eiropā un Latvijā, gan analizēja Latvijas iedzīvotāju gatavību aizstāvēt savu valsti, vērtību izpratni. Latvijas Kara muzeja direktores vietnieks pētnieciskajā darbā Dr.hist. Juris Ciganovs uzsvēra: “Bez Cēsu rotas nebūtu Latvijas valstiskuma.  Katras valsts ceļš uz savu neatkarību ir unikāls, neatkārtojama pieredze. 20.gadsimtā bija divi kari un izveidojās šodienas Eiropas karte. 20.gadsimta sākumu var saukt par suverenitātes parādi, krita monarhijas un izveidojās desmit jaunas valstis,” atgādināja vēsturnieks un uzsvēra, ka sabiedrībai bija jāpārliecinās, ka mērķi – neatkarīga Latvija – ir vērts    sasniegt.

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins skaidroja, ka tiem, kuri karoja 1.pasaules karā, nebija mērķa, jo Latvijas nebija. Viņiem bija pieredze, izpratne par kara situācijām, kā rīkoties. To viņi paņēma līdzi uz Cēsu rotu. Tiem, kuri ienāca brīvprātīgi, blakus bija pieredzējuši karavīri. “Nepietiek tikai ar mērķi, ir vajadzīgi pieredzējuši karavīri, kuri gatavi citus  vest uz mērķi un zina, ko tas maksā. Tā nav tikai dzimtenes mīlestība pati par sevi, tie ir vairāki līmeņi, motivācijas, arī karavīra talants rīkoties konkrētā situācijā, dzimtenes brīvība ir galamērķis. Un mēs, kas esam labāki par citiem, mēs varam un rādām – tā ir komandas mentalitāte,” pārliecināts pētnieks.

Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vēsturnieks Dr.hist. Tālis Pumpuriņš skaidroja, ka  Cēsis kļuva par militāro vienību izveides centru un tas bija likumsakarīgi. “Cēsīs uz demokrātiskiem pamatiem no sabiedrisko organizāciju, no partiju pārstāvjiem bija izveidojusies pašvaldība. Ne Valmierā, ne Valkā pilsoniskās pašvaldības nepaguva saorganizēties.   Arī pilsētas galvai Longīnam  Ausējam bija svarīga loma rotas organizēšanā.    Mācītāji aktīvi skaidroja nacionālās idejas. Te darbojās    bēgļu organizācija. Nacionālās pašaizsardzības vienības, kurās mācījās apieties ar ieročiem, Cēsīs  sāka formēties vēl pirms valsts dibināšanas. Vidzemes apsardzības štāba vietai vēlāk tika izraudzītas Cēsis.

Jūras spēku vecākais kapelāns Dāvids Šterns  atgādināja, ka arī Latvijas Jūras spēku veidošanās ir saistīta ar Cēsu rotu. “Esam lepni par savu jūras spēku patruļkuģi “Cēsis” un jūtamies piederīgi Cēsīm. Mūsu krustmāte, vēsturniece Dace Tabūne, muzeja vēsturnieki mums stāsta par Neatkarības karu, Cēsu rotu. Mēs stāstām tālāk,” uzsvēra D.Šterns, bet D.Tabūne piebilda, ka cēsniekus un patruļkuģi “Cēsis” vieno vēsture pirms 105 gadiem.

Par vēsturi ir jārunā, tā jāvērtē, tā palīdz izprast šodienu – atzina ikviens konferences lektors un dalībnieks.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Svētīgus Jāņus!

00:00
23.06.2024
22

Es sasēju lielu sieru,Jāņu dienas gaidīdama;Jāņu dienu izdalījuPa maziemi gabaliem. Nākat šurpu, Jāņa bērni,Nākat lieli, nākat mazi;Lieliem došu alu dzerti,Maziem siera gabaliņu. Nelīst lietus, nelīst lietus,Šodien lietus nevajaga,Salīs manas Jāņu zāles,Salīs paši Jāņu bērni. Brauc, Jānīti, nu uz Rīgu,Nu mēs tevi pavadām;Nāc atkal citu gadu,Tad mēs tevi gaidīsim.

Saules un ēnas saspēle dzīves norisēs un svētkos

00:00
22.06.2024
40

Mārsnēnos Priekuļu apvienības svētkos “MārsnĒNAS – GaismĒNAS” zumēja kā bišu stropā – dienā centrā uzstājās mākslinieciskie kolektīvi, notika radošās darbnīcas, apvienības pagastu amatierteātru izrādes. Svētkus šogad rotāja moto: “Ja ir ēna, tad kaut kur ir arī Saule.” Saule ir arī Priekuļu apvienības logo zīme, tā simbolizē gaismu un siltumu, bet ēna veldzē un atvēsina, un […]

Pieejamība kā iespēja

00:00
21.06.2024
47

Pietrūkst kopīga redzējuma, kā jāveido dabas takas un dabas objekti, lai tie būtu pieejami ikvienam – ne tikai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet arī māmiņām ar bērniem ratiņos vai vecāka gadagājuma ļaudīm,kuriem pastaigai nepieciešams līdzenāks ceļš un vairāk soliņu, kur piesēst, lai pastaigas laikā atpūstos. Tā, izpētot vides pieejamību kultūras mantojuma objektu, dabas taku, ēdināšanas […]

Jāatgādina, lai neatkārtotos

00:00
20.06.2024
55

14.jūnijs šogad bija lietains. Saule slēpās aiz asaru pielietiem mākoņiem, kad daudzviet Latvijā pieminēja 1941.gada represijās svešumā izvestos. Jaunraunā komunistiskā terora upuru piemiņas vietā priekulieši atcerējās uz Sibīriju aizvestos jaunrauniešus, tos, kuri neatgriezās. “Lasot atmiņas par to nakti, kad pārtrūka daudzu Latvijas iedzīvotāju dzīve, nevar palikt vienaldzīgs. Un nekur nepazūd jautājumi – par ko, kāpēc. Šodien […]

Aizvadītajā diennaktī vairākas sadursmes

14:33
19.06.2024
60

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 94 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 12 ceļu satiksmes negadījumi, kur vienā gadījumā viena cietusi persona. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 93 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 34 par ātruma pārsniegšanu, kā arī divos gadījumos […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē septiņi izsaukumi

14:30
19.06.2024
32

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18. jūnija plkst. 6.30 līdz 19. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma septiņus izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu, četrus uz glābšanas darbiem un viens izsaukums bija maldinājums. Vakar īsi pēc pusdienām ugunsdzēsēji saņēma izsaukumu uz Smiltenes novada Smiltenes pagastu, kur pēc ceļu satiksmes negadījuma bija […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
17
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
22
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
31
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
25
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
40
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi