Cēsu novada domes sēdē deputāti diskutēja par Cēsu klīnikas turpmāko darbību un pieņēma lēmumu tomēr slēgt līgumu ar Veselības norēķinu centru. Vienlaikus tika nolemts līgumam pievienot protokolu, kurā norādīts, kas nepieciešams, lai nodrošinātu pilnvērtīgu slimnīcas darbu, informēja pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Andris Vanadziņš.
Tā kā Cēsu klīnika, iebilstot pret netaisnīgo finanšu sadalījumu, iepriekš nebija noslēgusi līgumu ar Veselības norēķinu centru, valsts naudu par pacientu aprūpi tā nesaņēma.
Ja lokālajām slimnīcām nepieciešamais finansējums netiks piešķirts, septembrī Cēsu klīnikā nāksies lemt par neatliekamās medicīniskās palīdzības pārtraukšanu.
Veselības ministrija Cēsu un arī citām lokālajām slimnīcām otrajā pusgadā samazinājusi valsts finansējumu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai. Pagājušajā gadā Cēsu klīnikā sniegta palīdzība 6216 pacientiem. Veselības norēķinu centra līgumā paredzēts, ka šogad Cēsu klīnikā valsts apmaksāta veselības aprūpe pienākas vien 3784 pacientiem. Taču šogad tik daudz pacientu jau ir izārstēti.
Ir samazināts lokālajām slimnīcām paredzētais finansējums viena slimnieka aprūpei un bez kāda pamatojuma par 25% finansējums samazināts arī uzņemšanas nodaļai.
Pagājušajā nedēļā premjers Valdis Dombrovskis (V) un veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija/ZZS) Cēsīs tika iepazīstināti ar reālo situāciju slimnīcā un atzina, ka finansējums ir nepietiekams. Abas amatpersonas tikās ar mediķu piketa dalībniekiem, taču konkrētas atbildes uz tiešiem jautājumiem par finansējuma nodrošināšanu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai nedeva.
Pirms piketa viņi saņēma visu bijušā Cēsu rajona novadu domes priekšsēdētāju parakstītu vēstuli, kurā norādīts, ka Veselības ministrijas darba grupas slēdziens par lokālo slimnīcu saglabāšanu bijusi fikcija, jo ministrijas finanšu politika tās slēdz. Vēstulē norādīts uz netaisnīgo finansējuma sadali un izteikts aicinājums steidzami pārskatīt lokālo slimnīcu finansēšanas kārtību.
Šonedēļ protestē arī Ogres un Kuldīgas lokālo slimnīcu mediķi. Kā informē Vanadziņš, slimnīcās, kas protestē pret šādu Veselības ministrijas finanšu politiku, notiek pēkšņas Veselības inspekcijas pārbaudes. Cēsu slimnīcā īsā laika posmā tādas jau ir bijušas divas, taču nekādus pārkāpumus inspektori neatrada.
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Gints Šķenders (TP) pauž neizpratni par valdības vadītāja nostāju. ''12.augustā, tiekoties Cēsīs, izskaidrojām situāciju un Ministru prezidents piekrita mūsu argumentiem, tam, ka nedrīkst samazināt tā jau pieticīgo finansējumu lokālajām slimnīcām. Pēc dažām dienām viņš publiski paziņoja, ka problēmas esot tikai tajās slimnīcās, kurās neprot saimniekot! Bet lokālajām slimnīcām jau tā viena pacienta aprūpei tiek piešķirts krietni mazāk naudas nekā reģionālajām! Šo niecīgo finansējumu vēl nogriež, turklāt tikai lokālajām slimnīcām, bet pārmet pašvaldībām un slimnīcu vadītājiem, ka neprot saimniekot! Veselības aprūpe ir ļoti nopietna joma, un te nav pieļaujamas politiskas spēlītes!''
SIA ''Cēsu klīnika'' valdes priekšsēdētājs Guntars Kniksts informēja deputātus, ka vasaras vidū valdībā jau tika pieņemts lēmums par papildu 6,7 miljonu iedalīšanu veselības aprūpei. Šonedēļ panākta koalīcijas vienošanās par vēl 6,1 miljona piešķiršanu. Taču nav zināms, kā šī nauda tiks sadalīta, vai tiks paredzēti līdzekļi neatliekamās palīdzības sniegšanai lokālajās slimnīcās. Ir mutiski ministrijas amatpersonu solījumi, ka nauda būs, bet oficiāla apstiprinājuma nav.
LETA
Komentāri