Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta uzdotās būvnormatīvu ievērošanas ārkārtas pārbaudes Cēsu novadā primāri tiks veiktas topošajā Vidzemes koncertzāles ēkā un Cēsu Centrālajā bibliotēkā, kur patlaban notiek rekonstrukcijas darbi, aģentūru LETA informēja Cēsu novada domes Nekustamā īpašuma nodaļas vadītājs Viesturs Krastiņš.
Pēc viņa teiktā, šajos objektos joprojām norit atvērtie būvdarbi, tādēļ tie būs veicamo pārbaužu prioritātes, tomēr arī citas iestādes, tostarp izglītības un veselības aprūpes iestādes, tāpat kā līdz šim, tikšot regulāri pārbaudītas, lai nodrošinātu būvnormatīvu ievērošanu un iedzīvotāju un būvju drošību.
Jau ziņots, ka ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts šorīt Ekonomikas ministrijas operatīvās sanāksmes laikā par traģēdiju Zolitūdē, iebrūkot lielveikala jumtam, uz kura tika veikti būvdarbi, uzdevis nekavējoties nodrošināt, lai pašvaldību atbildīgās būvvaldes un būvinspektori veic ārkārtas pārbaudes visās sabiedriski nozīmīgajās ēkās par būvnormatīvu ievērošanu, prioritāri veicot pārbaudes ēkās, kur notiek vai ir plānoti būvdarbi.
Komentējot vakar notikušo traģēdiju, Krastiņš atzina: “Gribu ticēt, ka vakar notikušās traģēdijas ēkas konstrukcija bija atbilstoša normatīviem, bet man pats par sevi šķiet ārkārtējs fakts, ka uz jumta veicamie darbi veikalā notika tad, kad apakšā atradās cilvēki.” Tāpat kā neizprotamu viņš atzīmēja faktu, ka dienas vidū atskanējušo signalizāciju, kas bijusi kā rādītājs, ka “kaut kas nav, kā vajag”, cilvēki vienkārši ignorējuši.
“Laikam jau mums vienkārši nav pieredzes ekstremālos apstākļos un vienkārši nezinām, kā jārīkojas un kas var sekot pēc tādiem signāliem,” pieļauj pašvaldības pārstāvis.
Tajā pašā laikā, līdzīgi kā aģentūrai LETA iepriekš izteicās Valmieras būvinspektors Juris Mellēns, arī Krastiņš pauda cerību, ka nelaimes rezultātā tomēr varētu tikt labota būvdarbu un iepirkumu likumdošana. “Normatīvu kopums ir nenoteikts, process ir sadalīts sīkās detaļās un beigu beigās vēl ir likvidēta būvinspekcija,” galvenos trūkumus uzskaita Cēsu novada pašvaldības pārstāvis. Viņaprāt, darbiniekiem netrūkst profesionālo prasmju un zināšanu, taču darba prasības ne vienmēr ir atbilstošas vajadzīgajam, “katrs izdara savu un iet prom” un rezultātā nedomā par objekta gala rezultātu, arī būvdarbos iesaistītajām pusēm nereti trūkstot profesionālās atbildības, kā rezultātā pieaug būvinspektora un būvuzraugu loma, “tāpēc valsts būvinspekcijas likvidēšana ir liels solis atpakaļ”, ir pārliecināts Krastiņš.
LETA jau ziņoja, ceturtdien vakarā sabrukušā lielveikala “Maxima” drupās atrasti 32 bojāgājušie, aģentūrai LETA iepriekš apstiprināja Valsts policijas preses pārstāve Sigita Pildava.
Zolitūdes lielveikala drupās aprakto cilvēku skaits pagaidām nav zināms. Kā aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inga Vetere, ugunsdzēsējiem ir “kādu padsmit” cilvēku telefona numuri, kuriem tiek mēģināts zvanīt, taču tiek pieļauts, ka daži no šiem cilvēkiem neatrodas veikala drupās. Glābēji ir apzinājuši visus savus darbiniekus, un ir zināms, ka drupās ugunsdzēsēju vairs nav.
LETA
Komentāri