Trešdiena, 12. februāris
Vārda dienas: Laima, Laimdota

Ceļmala arī rāda, kāds kur ir saimnieks

Druva
23:00
26.06.2008
20

Tā ir tāda nerakstīta tradīcija – līdz Jāņiem ne tikai dārzi jāizravē, bet arī ceļmalas jānopļauj. Lai līgotāji neaplīgo.

Daudzviet rajonā ceļmalas appļautas un saimnieki no Jāņu bērnu dziesmu pūra saņēma laba vēlējumus.

” Līdz Jāņiem visas pagasta ceļu malas bija nopļautas,” ar lepnumu saka Veselavas pagasta padomes priekšsēdētājs Egils Gruzde un Līgatnes pagasta padomes priekšsēdētājs Guntars Pīpkalējs. Līgatnes pašvaldības vadītājs pastāsta, ka līdz Jāņiem appļautas visas ceļmalas, bet zāle ātri aug un jau tiek pļauts atkal. “Pašvaldībai ir rotējošā pļaujmašīna, un darbs tiek izdarīts bez sarežģījumiem. Tas ir pats par sevi saprotams, ka pagastā ceļmalas ir appļautas. Tā esam darījuši daudzus pēdējos gadus,” saka pagasta padomes priekšsēdētājs un piebilst, ka pašvaldība uzmanību pievērš arī grāvju sakārtošanai – izcērt krūmus, izveido profilu. Saimnieko pēc principa, ja reiz dara, tad pamatīgi.

Veselavieši šovasar izmēģināšanai nomā speciālu pļaujmašīnu, ar kuru pļaut ceļmalas un grāvjus, tā nopļauj arī nelielus krūmus un pļāvumu sasmalcina. Ar to var appļaut arī lauksaimniecības zemes. “Kad ceļmalu nopļauj, arī apkārtne izskatās sakoptāka. Vēl lemsim, vai šādu pļaujmašīnu iegādāties, tā maksā ap sešus tūkstošus latu,” saka pašvaldības vadītājs un piebilst, ka pašvaldībai ir traktors, strādā speciālists un tiek gādāts, lai

pagasta ceļi būtu kārtībā gan ziemā, gan vasarā.

“Ir jāizvēlas, tērēt naudu ceļmalu appļaušanai vai uzvest uz ceļa kādu grants kravu,” saka Liepas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Rancāns un uzsver, ka ceļmalu pļaušana ir dārga, ar parasto pļaujmašīnu to grūti izdarīt. Pirkt tehniku, kuru izmantos tikai dažas reizes sezonā, ir dārgs prieks. Arī traktoristam tāpat jau darba pietiek. “Ir iecere pagasta saistošajos noteikumos iekļaut, ka īpašniekiem, kuru tīrumi piekļaujas ceļiem, arī jāgādā par ceļmalu pļaušanu,” stāsta Andris Rancāns un piebilst, ka arī tagad ir zemnieki, kuri pagasta ceļu malas savu īpašumu teritorijā appļauj.

Pirms Jāņiem appļauts Liepas centrs. Augustā tiks vērtēts, kurā vietā noteikti arī ceļmala jānopļauj, lai nerastos ugunsbīstamas situācijas. Pašvaldība lielāku uzmanību velta krūmu izciršanai, atvašu pļaušanai ceļmalās.

“Pagastā pļaujmašīna ir, bet ar to ceļmalas neappļaujam, tur vajadzīga speciāla, un pašvaldībai tādas tehnikas nav,” saka Skujenes pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Sekste un piebilst, ka nelielai pašvaldībai iegādāties pļaujmašīnu, kas nepieciešama tikai dažas dienas gadā, ir ļoti dārgi. Kad izveidosies novads, gan jau tiks domāts arī par šī pakalpojuma pieejamību. Iepriekšējos gados ceļinieki appļāvuši arī pagasta ceļu malas, pašvaldība maksājusi. “Vairāki zemnieki, kam ir piemērota tehnika, blakus savām teritorijām appļauj ceļmalas, bet viņi nav ar mieru sniegt pakalpojumu citiem, jo svešā vietā ātri var salauzt pļaujmašīnu, diemžēl ceļmalās mētājas visāda bagātība,” domās dalās Jānis Sekste un pie-bilst, ka tuvākajā laikā nepieciešams appļaut atvases ceļmalās, bet nav, kas to dara.

“Lai pagasta ceļi būtu braucami, ir daudz svarīgāki darbi nekā ceļmalu pļaušana,” saka Stalbes pagasta padomes priekšsēdētājs Alfs Lapsiņš. Pašvaldība ceļmalas nepļauj, aicina to darīt zemju īpašniekus, jo ceļu malās ir tikai privātās, ne pašvaldības zemes. “Ceļmalu appļaušana ir dārga. Labāk par to pašu naudu ceļu bīstamākās vietās izcērt krūmus vai uzved kādu grants kravu, lai nav pa bedrēm jābrauc,” saka pašvaldības vadītājs.

Savā pārziņā uzticētos valsts ceļus aprūpē valsts a/s “Latvijas autoceļu uzturētājs” Cēsu ceļu rajons. Līdz Jāņiem daudzviet šoseju malas appļautas, kur nepagūts, izdarīts šajās dienās. “Grants ceļu malas nepļaujam. Daudzviet grāvjos ataugušas atvases, tāpat arī Vidzemes šosejas malās, tās gan tiks nopļautas, ” stāsta Cēsu ceļu rajona direktors Vitolds Bērziņš un piebilst, ka vēlā rudenī, kā parasti, vēlreiz būs jāappļauj ceļmalas.

Vairāk nekā ceļmalu appļaušana ceļiniekus uztrauc latvāņu pļaušana. Rajona ceļmalās tie jānopļauj 20 hektāros. “Nākamnedēļ sāksim pļaut jau otrreiz šovasar. Pērnvasar pļāvām trīsreiz. Uzskatu, ka šādai cīņai nav jēgas. Mēs ceļmalā nopļaujam, bet tālāk tie zied un zaļo, aug, izsējas un plešas tālāk,” domās dalās Vitolds Bērziņš un piebilst, ka labi, ka latvāņu pļaušanai nav jātērē ceļu uzturēšanai paredzētā nauda, bet valsts atvēl tieši šim mērķim. Arī Vaives pašvaldība nopietni cīnās ar latvāņiem ceļmalās. “Ceļmalas appļaujam 1,5 metra platumā, bet tur, kur aug latvāņi – trīs metru platumā. Ceļmalu pļaušanu veic Ainārs Paškovskis, viņam ir piemērota tehnika,” stāsta pašvaldības vadītāja Valda Zaļaiskalna un piebilst, ka šī ir jau ceturtā vasara, kad pagastā iesākta nopietna cīņa pret šo invazīvo augu. Pašvaldība projektu konkursā no Vides aizsardzības fonda saņēmusi pāri par pieciem tūkstošiem latu ceļmalu, kurās aug latvāņi, kā arī desmit hektāru latvāņu audzes nopļaušanai, uzaršanai un zālāja sējai. “Latvāņu pļaušana ir nežēlīgs roku darbs. Zemju īpašnieki tiek aicināti, lai pļauj. Ja visi un reizē to nedarīs, necīnīsies gluži kā pret infekciju, rezultātu nebūs,” domās dalās Valda Zaļaiskalna un piebilst, ja nebūtu finansējuma no VAF, pašvaldība tik nopietnus darbus latvāņu ierobežošanai nevarētu veikt. Pašvaldības vadītāja ir pārliecināta, kaut platības ar bīstamo augu nesamazinās, tās vairs nav kā mežs. Var kaut nelielu gaismu redzēt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
6

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
59
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
67
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Vai to tiešām katrs ezis var…

00:00
09.02.2025
50

Latvieši nav tie, kas ikdienā dižojas, bet ir reizes, kad kaimiņiem jāparāda un pašiem sev jāpierāda, ka diženums nekur tālu nav jāmeklē. To apliecina Cēsu Izstāžu namā apskatāmā izstāde “Kas dižam dižoties”. Tajā Drabešu Amatu mājas meistaru un 45 mācekļu darbi. “Dižošanās vajadzīga, lai paši redzētu, kas paveikts, redzētu, ko citi dara, jo ikdienā dažādi […]

Ziņas par slēpošanas trašu galu… ir nedaudz pārspīlētas

00:00
08.02.2025
61
1

Ziema šogad skubina padomāt par kādu jaunu terminu starpsezonai no rudens līdz pavasarim. Ja janvārī zied vizbuļi, no sūnām spraucas gailenes un jau atgriežas gājputni…, tad nosaukt šo dabas ampelēšanos par ziemu mute neveras. Ja valodniekiem un meteorologiem nosaukuma izdomāšana šādai starpsezonai varētu būt interesants teorētisks vingrinājums, tad tiem, kuri nodarbojas ar slēpošanas trašu uzturēšanu, […]

Vajadzība pēc bezmaksas zupas porcijas palielinās

00:00
07.02.2025
209
7

Cēsīs darbojas divas zupas virtuves. Biedrības “Labāka rītdiena” uzturētajās “Karotēs” pēc siltas maltītes bez maksas var atnākt ikviens. Biedrības “Ģimenes centrs Mūsu nākotne” zupas virtuvē ēdienu piedāvā iedzīvotājiem, kuriem ir atbilstoša pašvaldības Sociālā dienesta izziņa. Zupas virtuvē “Karotes” janvārī izdalītas 3256 porcijas jeb aptuveni 1305 litri siltas zupas. Biedrības “Labāka rītdiena” valdes priekšsēdētāja Evija Jēkabsone […]

Tautas balss

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
6
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
35
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
26
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
27
5
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
72
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Sludinājumi