Tā ir tāda nerakstīta tradīcija – līdz Jāņiem ne tikai dārzi jāizravē, bet arī ceļmalas jānopļauj. Lai līgotāji neaplīgo.
Daudzviet rajonā ceļmalas appļautas un saimnieki no Jāņu bērnu dziesmu pūra saņēma laba vēlējumus.
” Līdz Jāņiem visas pagasta ceļu malas bija nopļautas,” ar lepnumu saka Veselavas pagasta padomes priekšsēdētājs Egils Gruzde un Līgatnes pagasta padomes priekšsēdētājs Guntars Pīpkalējs. Līgatnes pašvaldības vadītājs pastāsta, ka līdz Jāņiem appļautas visas ceļmalas, bet zāle ātri aug un jau tiek pļauts atkal. “Pašvaldībai ir rotējošā pļaujmašīna, un darbs tiek izdarīts bez sarežģījumiem. Tas ir pats par sevi saprotams, ka pagastā ceļmalas ir appļautas. Tā esam darījuši daudzus pēdējos gadus,” saka pagasta padomes priekšsēdētājs un piebilst, ka pašvaldība uzmanību pievērš arī grāvju sakārtošanai – izcērt krūmus, izveido profilu. Saimnieko pēc principa, ja reiz dara, tad pamatīgi.
Veselavieši šovasar izmēģināšanai nomā speciālu pļaujmašīnu, ar kuru pļaut ceļmalas un grāvjus, tā nopļauj arī nelielus krūmus un pļāvumu sasmalcina. Ar to var appļaut arī lauksaimniecības zemes. “Kad ceļmalu nopļauj, arī apkārtne izskatās sakoptāka. Vēl lemsim, vai šādu pļaujmašīnu iegādāties, tā maksā ap sešus tūkstošus latu,” saka pašvaldības vadītājs un piebilst, ka pašvaldībai ir traktors, strādā speciālists un tiek gādāts, lai
pagasta ceļi būtu kārtībā gan ziemā, gan vasarā.
“Ir jāizvēlas, tērēt naudu ceļmalu appļaušanai vai uzvest uz ceļa kādu grants kravu,” saka Liepas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Rancāns un uzsver, ka ceļmalu pļaušana ir dārga, ar parasto pļaujmašīnu to grūti izdarīt. Pirkt tehniku, kuru izmantos tikai dažas reizes sezonā, ir dārgs prieks. Arī traktoristam tāpat jau darba pietiek. “Ir iecere pagasta saistošajos noteikumos iekļaut, ka īpašniekiem, kuru tīrumi piekļaujas ceļiem, arī jāgādā par ceļmalu pļaušanu,” stāsta Andris Rancāns un piebilst, ka arī tagad ir zemnieki, kuri pagasta ceļu malas savu īpašumu teritorijā appļauj.
Pirms Jāņiem appļauts Liepas centrs. Augustā tiks vērtēts, kurā vietā noteikti arī ceļmala jānopļauj, lai nerastos ugunsbīstamas situācijas. Pašvaldība lielāku uzmanību velta krūmu izciršanai, atvašu pļaušanai ceļmalās.
“Pagastā pļaujmašīna ir, bet ar to ceļmalas neappļaujam, tur vajadzīga speciāla, un pašvaldībai tādas tehnikas nav,” saka Skujenes pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Sekste un piebilst, ka nelielai pašvaldībai iegādāties pļaujmašīnu, kas nepieciešama tikai dažas dienas gadā, ir ļoti dārgi. Kad izveidosies novads, gan jau tiks domāts arī par šī pakalpojuma pieejamību. Iepriekšējos gados ceļinieki appļāvuši arī pagasta ceļu malas, pašvaldība maksājusi. “Vairāki zemnieki, kam ir piemērota tehnika, blakus savām teritorijām appļauj ceļmalas, bet viņi nav ar mieru sniegt pakalpojumu citiem, jo svešā vietā ātri var salauzt pļaujmašīnu, diemžēl ceļmalās mētājas visāda bagātība,” domās dalās Jānis Sekste un pie-bilst, ka tuvākajā laikā nepieciešams appļaut atvases ceļmalās, bet nav, kas to dara.
“Lai pagasta ceļi būtu braucami, ir daudz svarīgāki darbi nekā ceļmalu pļaušana,” saka Stalbes pagasta padomes priekšsēdētājs Alfs Lapsiņš. Pašvaldība ceļmalas nepļauj, aicina to darīt zemju īpašniekus, jo ceļu malās ir tikai privātās, ne pašvaldības zemes. “Ceļmalu appļaušana ir dārga. Labāk par to pašu naudu ceļu bīstamākās vietās izcērt krūmus vai uzved kādu grants kravu, lai nav pa bedrēm jābrauc,” saka pašvaldības vadītājs.
Savā pārziņā uzticētos valsts ceļus aprūpē valsts a/s “Latvijas autoceļu uzturētājs” Cēsu ceļu rajons. Līdz Jāņiem daudzviet šoseju malas appļautas, kur nepagūts, izdarīts šajās dienās. “Grants ceļu malas nepļaujam. Daudzviet grāvjos ataugušas atvases, tāpat arī Vidzemes šosejas malās, tās gan tiks nopļautas, ” stāsta Cēsu ceļu rajona direktors Vitolds Bērziņš un piebilst, ka vēlā rudenī, kā parasti, vēlreiz būs jāappļauj ceļmalas.
Vairāk nekā ceļmalu appļaušana ceļiniekus uztrauc latvāņu pļaušana. Rajona ceļmalās tie jānopļauj 20 hektāros. “Nākamnedēļ sāksim pļaut jau otrreiz šovasar. Pērnvasar pļāvām trīsreiz. Uzskatu, ka šādai cīņai nav jēgas. Mēs ceļmalā nopļaujam, bet tālāk tie zied un zaļo, aug, izsējas un plešas tālāk,” domās dalās Vitolds Bērziņš un piebilst, ka labi, ka latvāņu pļaušanai nav jātērē ceļu uzturēšanai paredzētā nauda, bet valsts atvēl tieši šim mērķim. Arī Vaives pašvaldība nopietni cīnās ar latvāņiem ceļmalās. “Ceļmalas appļaujam 1,5 metra platumā, bet tur, kur aug latvāņi – trīs metru platumā. Ceļmalu pļaušanu veic Ainārs Paškovskis, viņam ir piemērota tehnika,” stāsta pašvaldības vadītāja Valda Zaļaiskalna un piebilst, ka šī ir jau ceturtā vasara, kad pagastā iesākta nopietna cīņa pret šo invazīvo augu. Pašvaldība projektu konkursā no Vides aizsardzības fonda saņēmusi pāri par pieciem tūkstošiem latu ceļmalu, kurās aug latvāņi, kā arī desmit hektāru latvāņu audzes nopļaušanai, uzaršanai un zālāja sējai. “Latvāņu pļaušana ir nežēlīgs roku darbs. Zemju īpašnieki tiek aicināti, lai pļauj. Ja visi un reizē to nedarīs, necīnīsies gluži kā pret infekciju, rezultātu nebūs,” domās dalās Valda Zaļaiskalna un piebilst, ja nebūtu finansējuma no VAF, pašvaldība tik nopietnus darbus latvāņu ierobežošanai nevarētu veikt. Pašvaldības vadītāja ir pārliecināta, kaut platības ar bīstamo augu nesamazinās, tās vairs nav kā mežs. Var kaut nelielu gaismu redzēt.
Komentāri