“Man vieglāk ir nosaukt ceļus, kur nav svara ierobežojumu. Piemēram, Cēsu- Rāmuļu- Bānūžu ceļš, kas iztur satiksmes plūsmas un kravu slodzi,” palepojās VAS “Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģiona Cēsu rajona nodaļas vadītājs Andris Kazāks, bet piebilda, ka gandrīz uz visiem
pārziņā esošajiem grants ceļiem šobrīd ir izliktas svara ierobežojuma zīmes. “Visā Vidzemē šopavasar ir septiņu tonnu ierobežojums. Par to vienojāmies, lai neveidojas situācijas, ka vienā ceļa galā var braukt seštonnīgas, bet otrā galā izbraukt septiņtonnīgas mašīnas,” paironizēja A. Kazāks, kurš nenoliedza, ka lielam optimismam par ceļu stāvokli pagaidām nav pamata, jo mūsu rajona ziemeļu daļā vēl ir sasalums. Toties Amatas novadā jau spriež, ko iesākt ar četrus kilometrus garo Amatas – Ģikšu ceļa posmu, kas nedēļas nogalē bijis neizbraucams.
“Tas ir pirmās šķiras valsts ceļš. Pēc pastāvošās likumdošanas pašvaldība pat nedrīkst to sakārtot, taču iedzīvotāji nemitīgi sūdzas, ka neprotam apsaimniekot naudu,” sašutumu pauda Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte, kura jau vairākas reizes rakstījusi vēstules Satiksmes ministrijai, lai pieņem kādu lēmumu. Šoreiz saņemta atbilde, ka Vidzemes attīstības aģentūras ie-sniegtajā pārskatā šie četri ceļa kilometri tiešām ir sakārtojamo plānā laikā no 2007.līdz 2013.gadam. “Vismaz zinu, ka ir sarakstā, bet nezinu, cik tas saraksts garš. Nav nekādu norāžu, kad varētu sākties darbs,” tā E. Eglīte. Amatas novads ir viena no pašvaldībām, kur, vērtējot ceļu stāvokli, kravnesība transporta līdzekļiem ierobežota arī līdz 3,5 tonnām.
“Ceļu stāvoklis ir svarīgs uzņēmējdarbības veicējiem, pagastā ir vairāki gateri. Jau tagad zinu, ka tiek slēgta degvielas uzpildes stacija “Virši”, jo ceļš ir neizbraucams,” stāstīja domes priekšsēdētāja un bija pārliecināta, ka lieguma zīmes visi braucēji tāpat neievēros, brauks tumsā: “Ceru, ka apziņa tomēr pieaugs. Ieskatīsies.”
Vaives pagasta pašvaldībā jau diskutē un cenšas panākt vienošanos ar VAS “Latvijas valsts meži” speciālistiem par to, ko darīt ar sabojāto
ceļa posmu pie Veselavas pagasta robežas.
“Baļķu vedēji ceļu sabojāja. Runāšu ar cilvēku, kurš atbild par ceļu remontu uzņēmumā, lai sakārto. Mani nekas cits neinteresē, kā tikai iedzīvotāju vajadzības, lai viņi nav atgriezti no pasaules,” skarbi noteica Vaives pagasta padomes priekšsēdētāja Valda Zaļaiskalna un stāstīja, ka mudina arī mežsargus uzraudzīt un ziņot, kur notiek mežizstrāde, lai varētu kontrolēt. “Pagaidām domstarpības nav bijušas,” tā V. Zaļaiskalna. Rāmuļu ceļš, kas ierasti pavasaros ir sliktā stāvoklī, vēl esot ledū, bet izskalots ceļa posms uz Priekuļu pusi pie “Sostu” mājām. Tur tuvākajā laikā tikšot greiderēts. Vaives pagasta vadība ir apmierināta ar finansējumu, ko ceļu uzturēšanai saņem no rajona padomes, esot izveidojies uzkrājums un drīz varēšot arī ceļus līdzināt, atjaunot segumu un rakt grāvjus. Vai vienošanās par sabojātu ceļu jāpanāk pašvaldībai, vai darbojas vēl cits kontroles mehānisms?
““Druva” ir pirmā, kas ar mums par šo jautājumu šopavasar sākusi runāt. Būtu jābūt izliktām ierobežojuma zīmēm uz ceļiem, tad mēs varam kravas apturēt, pārbaudīt un sodīt,” neziņā, ko atbildēt, bija Cēsu rajona ceļu policijas priekšnieks Andris Pāže, kurš līdz šim nav saņēmis VAS “Latvijas valsts ceļi” informāciju, ka papildus jāpārbauda baļķvedēji, kuri varētu klaji neievērot ierobežojumu zīmju prasības. “Zīmes ir uzliktas jau pagājušajā nedēļā. Es viņiem paziņošu,” telefonsarunā noteica Andris Kazāks, bet tikmēr ceļu policija spriež, ka pašreizējais grants ceļu stāvoklis var apdraudēt braucēju drošību, ja neievēros nevis atļauto, bet atbilstošo braukšanas ātrumu.
“Ceļu kontrole jāuzņemas arī pašvaldībām. Braucot pa izskalotiem ceļiem, var sabojāt transporta līdzekļus, var notikt sadursmes. Tas rada neērtības, bet, ja ceļa segums ir nedrošs braukšanai, tad posms jā-slēdz,” sprieda A. Pāže un piebilda, ka viņa kā ekspertaprāt, par sadur-smi, ja tāda notikusi uz neizbraucama ceļa, atbildība jāuzņemas gan autovadītājiem, gan ceļu apsaimniekotājam. Policija autovadītājus var sodīt tikai par to, ja notikusi ierobežojuma zīmju prasību neievērošana vai huligānisms, kad uzstādītās zīmes kravu pārvadātāji vienkārši iznīcina. Katras ceļa zīmes uzstādīšanas izmaksas ir ne mazākas par 50 latiem, bet arī A. Kazāks nenoliedz, ka pērn bijuši šādi gadījumi.
“Mēs lūdzam iedzīvotājus sniegt ziņas, ja redzat, ka apzināti tiek bojāts ceļa segums. Parasti nākas cīnīties tikai ar sekām. Bet gribam saņemt signālus par to, kur kursē baļķvedēji, kur ceļa segums traucē iedzīvotāju ierasto dzīves ritmu,” tā Andris Kazāks, kurš šopavasar saņēmis tikai vienu iedzīvotāju sūdzību par neizbraucamu ceļu.
Komentāri