Gaujas NP preses sekretāre
Aizvadītajā tūrisma sezonā daudzi Latvijas un ārvalstu iedzīvotāji par ceļamērķi izvēlējās Gaujas Nacionālo parku. Dabas un kultūrtūrisma popularitātei līdz šim bija vērojama ne tikai stabilitāte, bet pat pieaugums. Kā būs 2009. gadā, to varam tikai prognozēt. 2008. un iepriekšējo gadu apmeklējuma statistikai izmantošu Gaujas NP veikto uzskaiti maksas objektos.
Braucam pie zvēriņiem!
Līgatnes dabas taku popularitāte ir noturīga vairāk nekā 30 gadus. Tas ir visapmeklētākais dabas tūrisma objekts ne tikai Gaujas NP, bet arī plašākā reģionā. Kopš 2000. gada tūristu skaits nostabilizējies 60-67 tūkstošu robežās. „Uz Līgatni pie zvēriem” brauc ne tikai vasarā, bet arī citos gadalaikos, arī darbdienās, netraucē pat tas, ka apmācies un līņā. Iezīmējas arī paaudžu tūrisma tendence, jo uz dabas takām bērnus un mazbērnus ved tie, kas te pirmo reizi bijuši aizvadītā gadsimta 70. gados.
2008. gadā, realizējot ERAF finansēto projektu, Līgatnes dabas takās tika veikta vērienīga maršrutu un labiekārtojuma rekonstrukcija, uzcelts jauns apmeklētāju centrs,
atjaunots populārais skatu tornis. Būvdarbu laikā teritoriju slēdza uz pieciem mēnešiem, kas iegadījās tieši aktīvajā tūrisma sezonā. Sabiedrības interese par takās notiekošo nenorima visu pavasari un vasaru. Pēc atvēršanas 1. augustā biļešu cenas netika paaugstinātas. Tūrisma plūsma bija nepārtraukta gan brīvdienās, gan darba dienās. 2008. gadā septiņos mēnešos Līgatnes dabas takās bijuši vairāk nekā 47 tūkstoši apmeklētāju.
Kultūra + daba
Zvārtes iezis, Āraiši un Gūtmaņala ar apkārtnes ainavām, dažādu laikmetu vēstures liecībām un leģendām apvieno ne tikai dabas, bet arī kultūrtūrisma iezīmes. Vislielākais apmeklētāju skaits droši vien ir Gūtmaņalai, varenākajai grotai Gaujas senlejā. Gūtmaņala ir vienīgā, kurā atļauts ieiet, jo pārējās smilšakmens alas Latvijā ir aizsargājami biotopi, mītne retu augu un dzīvnieku sugām. Pie Labā vīra alas ik dienas dzirdamas daudzu tautu valodas un dažādās gidu interpretācijās var noklausīties seno leģendu par Turaidas Rozi. Takai uz Gūtmaņalu un gājēju tunelim aizvadītajā gadā ar Eiropas fondu līdzfinansējumu tika veikti uzlabojumi, lai alu varētu apmeklēt cilvēki ar pārvietošanās grūtībām un ģimenes ar maziem bērniem.
Zvārtes iezis, Raganu pļaviņa, Meža mātes taka un maršruts gar Amatu kopš brīvdabas ekpozīcijas izveidošanas un apmeklētāju centra atvēršanas 2002. gadā kļūst arvien populārāks. 2005. gadā te ieradās vairāk nekā 14 tūkstoši, 2008. gadā gandrīz 17 tūkstoši. Tūristu netrūkst arī ziemā, kad ir iespēja izstaigāt takas bez maksas.
Līgatnes pārceltuvi – neparasto un ļoti nepieciešamo transporta līdzekli – ik gadus izmanto ap 7 – 8 tūkstoši ceļotāju un vietējo iedzīvotāju. 2008. gadā pār Gauju pārcelti vairāk nekā 10 tūkstoši transporta līdzekļu kopā ar pasažieriem.
Āraišu vējdzirnavās aizvadītajā sezonā maltuvi griezuši un varenos mehānismus apbrīnojuši vairāk nekā 5,5 tūkstoši apmeklētāju. Viņu pulkā daudzi jo daudzi jaunie pāri un kāzu viesi. Nav saskaitāmi tie, kas dzirnavu kalnā uzbraukuši tikai, lai aplūkotu Zviedru priedi un baudītu Āraišu daudzveidīgo
kultūrainavu. Pieaug interesentu
skaits, kas jūlija beigās brauc uz Maizes dienu. Iepriekšējos gados tas pārsniedza tūkstoti, pierādot, ka sasniegts maksimums un var rasties problēmas transporta kustībai un apmeklētāju ērtībām.
Kāds būs 2009. gads?
Nacionālā parka un tūrisma speciālistu prognozes 2009. gadam: apmeklētāju vidū visvairāk, iespējams, būs vietējie iedzīvotāji. Varētu samazināties labdarība – pašvaldību un dažādu organizāciju sponsorētie braucieni, kas nodrošināja transporta un ceļošanas iespējas skolēniem, pensionāriem, bērnu namu un pansionātu iemītniekiem.
No ārzemju tūristiem sagaidāmi treileru ceļotāji, velotūristi, fanātiskie putnu vērotāji un pacietīgie mugursomnieki, kas spējīgi pielāgoties un dzīvot ekonomiskajā režīmā.
Lielu robu jau iecirtusi PVN paaugstināšana tūrisma pakalpojumiem. Darījumu un konferenču tūrisms droši vien paliks, samazināsies atpūtas tūrisms. Lai ieekonomētu brauciena izmaksas, Latvijas tūrisma firmas gatavojas atteikties no mazāk populāriem objektiem, kuros ir apmeklējuma maksa, un interesējas par tiem Nacionālā parka maršrutiem un takām, kuru apmeklējums pagaidām ir bez maksas. Cenu līmeņa dēļ viesnīcās, viesu mājās Nacionālajā parkā samazināsies individuālo apmeklētāju skaits, kas izvēlas atpūtu viesmīlības uzņēmumos un apceļo tuvā- ko apkārtni. Faktiski iznīks ekotūrisma iedīgļi, kad atbraucēji uzturas ilgāk un izmanto vietējo piedāvājumu – ēdināšanu, izklaides, pakalpojumus un iegādājas vietējos ražojumus.
Cenas Gaujas NP maksas tūrisma objektos divus iepriekšējos gadus bija mazākas nekā citos līdzīgos
objektos Vidzemē un Latvijā. Ekonomiskā situācija nav uzlabojusies un, iespējams, apmeklējuma maksu šogad beidzot nāksies paaugstināt.
Iesaku arī šogad atcerēties divus datumus, kuros iedzīvotājiem ir iespēja izmantot Gaujas NP administrācijas piedāvājumu: Līgatnes dabas takas, Āraišu vējdzirnavas un Zvārtes iezi apmeklēt bez maksas. Tas ir 24. maijs – Eiropas dabas un nacionālo parku diena, kad bezmaksas apmeklējums ir visās Eiropas aizsargājamās teritorijās, un 14. septembris, Gaujas Nacionālā parka dzimšanas diena.
Tiksimies dabā!
Komentāri