Ceturtdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Būt par Pirmo

Druva
23:00
29.08.2008
7

Pirmkursnieki šajās dienās droši vien dreb aiz neziņas un nepacietības, jo lielā dzīve ir tepat tepat, tomēr neviens nevar būt drošs, kāda tā būs. Arī es pirms gada biju viņu vidū.

Pirmais kurss bija neaizmirstams laiks un šīs dienas es noteikti pieminētu savā stāstījumā par labākajām dienām manā mūžā. Tiesa, pats studiju sākums bija apjukuma pilns, biju ierauta nemitīgā sajūtu un notikumu virpulī, mana dzīve bija apgriezusies kājām gaisā.

Pirmās lekcijas manī radīja prieku un reizē apmulsumu, profesori –

katrs par sevi savdabīgāks un interesantāks. Viņu runas bija tik

gudras un zinātniskas, ka tas radīja nedrošību, vajadzēja vairāk koncentrēties, lai saprastu, par ko ir runa. Koncentrēšanās ir tā, kas studentam ir jāattīsta, jo nosēdēt pusotru stundu lekcijā nav nemaz tik viegli. Jau otrajā studiju mēnesī parādījās dažādas metodes, kā noturēt uzmanību un kā relaksēties lekcijas laikā – tapa neskaitāmi ķēpājumi, zīmējumi, apraksti un garumgaras sarakstes, kas apjoma ziņā dažkārt tuvojās lekciju pierakstiem.

Protams, bez studentu dzīves otras puses arī neiztikt – ja neskaita mana kursa domubiedreņu savdabīgās izdarības lekciju laikā un starplaikos, kā jau Latvijas Kultūras akadēmijas studentes, apmeklējām gan teātri, gan koncertus,

gan arī dažādas svinības. Bija negulētas naktis ar ierašanos uz lekcijām pēdējā mirklī, referātu rakstīšana līdz vēlai naktij, pastaigas rīta agrumā, kad Rīga vēl guļ…

Pašā sākumā manī bija liela nedrošība, nepārliecinātība, tomēr tas norūda lielajai dzīvei, kas vēl tikai sekos. Kā veicās maniem vienaudžiem? To vēlējos noskaidrot.

To, ka studentu dzīve norūda, pierāda Kristīnes Brokas stāstījums par saviem iespaidiem pēdējā gada laikā. Viņai patstāvība nav sagādājusi nekādas problēmas, jo arī viņa to izdzīvo jau kopš pamatskolas beigām. Ja iepriekš bija jārūpējas arī par savu māsu un brāli, tad tagad viņai jārūpējas tikai par sevi. Studentu dzīvi nesanākot izbaudīt, jo studijas dienas grupā viņa savieno ar darbu – tas prasa laiku un enerģiju. Kristīne studē politikas zinātni LU un viņu pārsteidzis kursabiedru zināšanu zemais līmenis un nespēja pašiem domāt, izdarīt secinājumus, tomēr politika vēl joprojām ir viņas mīlestība un studijas viņa negrasās pamest.

Par ģeogrāfu mafijas biedru kļuvusi Dace Smeķe. Pirmo gadu viņa pavadījusi ar nepārliecinātības sajūtu. ”Man nebija pārliecības, ka

esmu īstajā vietā, taču reizē nespēju iedomāties vietu, kur varētu justies labāk. To, ka šī bija pareizā izvēle, sapratu tikai pirmā kursa beigās, kad biju praksē Taurenes apkārtnē. Tagad nespēju sevi iedomāties studējam kur citur. Arī draugi, kas iegūti šajā laikā, šķiet ilglaicīgāki un stabilāki nekā vidusskolas laikā. Tagad zinu, kuri bija paziņas, kuri draugi. Cēsis man joprojām ir mīļas un labprāt tur pastaigājos un izbaudu mieru, kā trūkst Rīgā.”

Nu jau otrā kursa studente Amanda Avotiņa par studijām izsakās

pozitīvi.”Mācību process vidusskolā atšķiras no tā, kāds ir tagad. Studijas prasa lielāku patstāvību

un man labāk patīk šis režīms, kur pats esi noteicējs pār to, cik cītīgi sagatavosies prezentācijām, mājasdarbiem. Ja vidusskolā atzīme 7 un 8 bija apmierinoša, tad studijās tā vairs nav. Starp studentiem notiek sacensība, kurš būs labākais, kurš nopelnīs stipendiju. Studiju laikā manas mājas ir studentu viesnīca jeb kojas – te vienmēr ir jūtama dzīvība – mājasdarbu konsultācijas, ciemošanās vienam pie otra, bļaustīšanās un klauvēšana, nereti notiek lokālas svinības. Taču iecienīta ballīšu vieta ir klubs Četri balti krekli.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Žurkulēns Ruckis iedzīvojies Ruckas muižā

06:51
24.04.2025
13

Ruckas muižas klēts telpās izveidots leļļu teātris un aizvadītas divas izrādes leļļu iestudējumam “Ruckis – lauvas sirds”. “Domāju, būsim vienīgie, kas leļļu teātri piedāvā katru vasaras nedēļas nogali– vienu vai divas dienas,” atklāj Ruckas muižas saimnieks Renārs Sproģis. Pastāstot par ieceri izveidot leļļu teātri, viņš teic: “Muiža vienmēr bijusi ne tikai saimnieciskais centrs, bet arī […]

Vidzemes zemessargiem mainās komandieris

00:00
24.04.2025
22

Zemessardzes 2.Vidzemes brigādes komandiera maiņas svinīgā ceremonijā pagājušajā nedēļā par brigādes komandieri tika iecelts pulkvedis Igors Harlapenkovs, amatā nomainot pulkvedi Kasparu Miezīti. Saņemot no Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera ģenerālmajora Kaspara Pudāna Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes karogu, pulkvedis I.Harla­penkovs uzsvēra, ka plāno strādāt Latvijas visaptverošas aizsardzības stiprināšanai. “Es ieguldīšu daudz darba sadarbībā gan ar pašvaldību […]

Pārgājienā atklāj citas Cēsis

05:37
23.04.2025
39

Cēsu Centrālā bibliotēka organizēja pirmo literāro pārgājienu “Ziedošais pavasaris”. “Tā kā Cēsis šogad ir Latvijas kultūras galvaspilsēta, gribam cēsniekiem un citiem interesentiem dot iespēju iepazīt pilsētu caur literatūras un grāmatniecības prizmu, kā arī uzzināt gan kaut ko jaunu, gan atgādināt par kultūras cilvēkiem, kuri te kādreiz dzīvojuši un strādājuši, kuri savos literārajos darbos rakstījuši par […]

“Straupes” produkcijas kvalitāti vērtē arī nozares ministrs

00:00
23.04.2025
32

Apmeklējot piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību “Straupe”, zemkopības ministrs Armands Krauze atzinis: “Es šeit atbraucu, lai apstiprinātu, ka visi “Straupes” produkti ir pilnībā droši!” Zemkopības ministrs “Straupi” apmeklēja pagājušajā trešdienā, 16.aprīlī. A.Krauze iepazinās ar ražotni, novērtēja atbilstību pārtikas drošības standartiem, tika iepazīstināts ar uzņēmuma veiktajiem pārtikas drošības pasākumiem – ārpuskārtas ražotnes dezinfekciju, kā arī darbinieku papildu mācībām, […]

Pie Cēsu klīnikas sākta stāvlaukuma pārbūve

00:00
22.04.2025
77

Lai gan pie Cēsu klīnikas ir divi stāvlaukumi – bruģēts Viestura ielā un ar grants segumu Turaidas ielā-, nodrošinot vietas teju 100 automašīnām, arvien biežāk klientu plūsma ir tik liela, ka pietrūkst vietu, kur novietot auto. “Gadiem izjūtam pacientu sāpi par auto stāvvietu trūkumu, jo tiešām nav patīkami, ja atbrauc uz vizīti, bet stāvvietas pie […]

Tautas balss

Paši izvēlējās, tomēr…

07:08
24.04.2025
9
Seniore K. raksta:

“Traki, ka Krievija neuzņemas atbildību par saviem pilsoņiem, kas dzīvo citās valstīs. Protams, katrs jau pats izvēlas pilsonību, tomēr traki, ka Krievija saviem pensionāriem nepārskaita naudu. No kā lai vecie cilvēki dzīvo?! Aizvien vairāk redzam, ka Krievijas varai nerūp pat pašu pilsoņu liktenis,” pārdomās dalījās seniore K.

Kaimiņu suns izkašņā puķes

15:07
23.04.2025
19
Lasītāja raksta:

“Ko darīt, ja kaimiņa suns izposta puķu dobi? Vai tiešām jāiet žēloties policijai? Lielais suns ieskrēja manā dārzā, izrakņāja pavasara puķes. Dzīvnieks jau nav vainīgs, bet bāru gan to un dzinu prom. Bet ko darīt ar suņa saimniekiem? Laikam muļķīgi bārt, viņi taču paši saprot, ka nedrīkst laist sunim skriet bez pavadas,” bēdās dalījās lasītāja.

Šodien nevajag, bet rīt

06:07
23.04.2025
21
8
Cēsniece Māra raksta:

“Lasu, ka Cēsu novadā šomēnes paredzētas sešas nekustamo īpašumu izsoles – viena Liepas pagastā, viena Jaun­piebalgas pagastā, trīs Mārsnēnu pagastā un viena Līgatnē. Saprotu, ka paš­valdībai šie īpašumi ikdienas pakalpojumu sniegšanai nav vajadzīgi. Taču nedrīkst aizmirst, kā ne reizi vien bijis, ka vispirms pārdod, pēc tam no īpašnieka atpērk, jo izrādījies, ka tomēr vajadzīgs. Gribas […]

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
20
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Atkal deg pērnā zāle

15:09
16.04.2025
18
44
Lasītāja raksta:

“Atkal jau dedzina kūlu! Kā nav lietus, tā kāds pamanās pielaist uguni pērnajai zālei. Tas nav izturami. Vai tiešām nav iespējams ierobežot šos nejēgas? Sadeg dažādas dzīvas būtnes – kukainīši, vardes un citas. Un var izcelties liels ugunsgrēks. Daudz nevajag, lai vējš dzirksteles aiznestu uz tālāku vietu, piemēram, šķūni, māju,” sašutusi pastāstīja lasītāja, bet nevēlējās […]

Sludinājumi