Ugunsgrēku statistikā pēdējās nedēļās galvenokārt figurē kūlas dedzināšana, tā aktīvi tiek dedzināta arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona brigādes Cēsu daļas uzraudzītajā teritorijā. Šajā pavasarī kūlas dedzināšanas statistikā
visbiežāk redzams Līgatnes novada nosaukums, bet deg arī citviet.
Cēsu daļas inspektors Viktors Gormaļovs norāda, ka lielu atbalstu kūlas ugunsgrēku dzēšanā sniedz novadu brīvprātīgie ugunsdzēsēji: “Ar prieku varam atzīmēt, ka mūsu rajonā problēmu ar brīvprātīgajiem nav. Īpaši svarīgi tas šajā kūlas laikā, kad vietējie var nodrošināt operativitāti. Jo no Cēsu daļas visur izskriet nevaram, un arī pilsētu pavisam pamest novārtā nedrīkst. Paldies visiem brīvprātīgajiem dzēsējiem par palīdzību!
Ja pašvaldība pievērš uzmanību brīvprātīgo komandām, iespēju robežās atbalstot tās, cilvēki darbojas aktīvi. Brīvprātīgie dzēsēji ir atsaucīgi, un nav gadījies, ka kādreiz būtu atteikušies palīdzēt.”
Trešdien devāmies tikties ar Līgatnes novada dzēsējiem. Satikāmies pie vietējās katlu mājas, kur vienai no mašīnām iekārtota silta garāža, bet nepaspējām pat sākt runu, kad pienāca informācija, ka aroniju laukos deg pērnā zālē. Kopā ar dzēsējiem steidzāmies turp, un varējām pārliecināties par viņu prasmi rīkoties šādās situācijās. Kaspars Klāmanis kopā ar Māri Ločmeli tūlīt iesaistījās cīņā ar uguni, bija redzams, ka abi prot savu lietu. Līdztekus tika izsaukts arī otrs specializētais auto, lai būtu rezerves ūdens krājumi, ja vienā mašīnā tie beigtos.
K. Klāmanis pastāstīja, ka brīvprātīgajos ugunsdzēsējos iesaistījušies bez iepriekšējas pieredzes: “Iedeva mums mašīnu, un viss ir apgūts pašmācības ceļā.” Viņš atzīst, ka kūlas laikā ballītes vai citus pasākumus plānot nevar. Arī Lieldienas šogad pagājušas,
dzēšot kūlas degšanu.
“Jābūt gatavam jebkurā brīdī doties uz ugunsgrēku. Dažkārt pēc atgriešanās no dzēšanas pat nedodos mājās, jo tūlīt jau seko nākamais zvans. Katru dienu ir vairāki izbraukumi,” stāsta K. Klāmanis.
Viņiem labprāt dzēšanā palīdz arī novada domes izpilddirektors Guntars Pīpkalējs, bet otrajā dzēsēju brigādē darbojas Indulis Jaunzems un Dainis Timermanis.
Pie degošā aroniju lauka drīz ieradās arī otra mašīna, pārdesmit minūšu laikā degšana bija likvidēta. Kad ieradās Siguldas dzēsēji, kurus acīmredzot bija izsaucis kāds garāmbraucējs, liesmas aroniju laukā jau bija nodzēstas.
“Kad kārtējā degšana likvidēta, ir gandarījums par paveikto,” saka K. Klāmanis. “Ka izdevies apturēt uguns izplatību, ka nav nodarīts postījums kādai mājai vai saimniecības ēkai. Nesen braucām dzēst plašu kūlas ugunsgrēku,
kad piebraucām, liesmas bija tikušas līdz šķūnītim un sākusi degt tā siena. Kad Siguldas dzēsēji atbrauca, jau bijām to saglābuši. Ja mēs nebūtu, tas būtu nodedzis. Kūlas laikā
svarīga operativitāte, jo uguns negaida.”
Vietējo dzēsēju ieguldījumu atzinīgi novērtē arī Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins: “Ar rajona padomes gādību savulaik tikām pie ugunsdzēsības mašīnām, ikdienā tās uzturam, un vajadzības gadījumā mūsu vīri lec mašīnās un brauc dzēst. Vīri nav speciāli apmācīti, bet jebkurš kārtīgs vīrietis taču māk noturēt ugunsdzēsības stobru un palīdzēs nodzēst ne tikai kūlas ugunsgrēkus, bet arī lielākus. Mūsu novadā ir aktuāli turēt savas brigādes, jo ir vēsturiskā koka apbūve, plašas lauksaimniecības zemju teritorijas, kuras ne visas tiek kārtīgi apkoptas.”
Jānis Gabrāns
Komentāri