
Darbinieki pamanījuši, ka Cēsu bibliotēku arvien vairāk apmeklē cilvēki, kuri tajā iepriekš nebija manīti.
Jaunas sejas redzamas gan abonementā, gan lasītavās. Ļoti noslogota ir vispārējā lasītava, kuru dienā apmeklē vidēji 200 cilvēki, un interneta lasītava, kurā gan ir ierobežotas iespējas, jo telpu šaurības dēļ tajā datori vienlaikus pieejami tikai desmit cilvēkiem, tāpēc ne reti pie tiem veidojas rinda. Tomēr ap simts apmeklētāju dienā tiek pie datora. Tās pašas šaurības dēļ apmeklētājiem, kas ņēmuši līdzi personīgos portatīvos datorus, galds un brīvā pieslēguma vieta ierādīta otrā stāva foajē.
„Paldies par to pašu, kaut gan reizēm te ir neomulīgi, jo foajē salst pirksti,” sildot rokas, stāsta Modra Pavāre. „Mūsu māja atrodas Amatas novadā tikai sešus kilometrus no Cēsīm, bet ģeogrāfiski tik īpatnējā vietā, ka interneta pieslēgumu nevar un nevar ierīkot, tāpēc ar datoru braucu uz bibliotēku. Pie galda reti kad sēžu viena, blakus ar saviem datoriem ir jaunieši.”
Ja pirms gada lasītavās no rītiem bija sastopami pārsvarā vecāka gadagājuma cilvēki, kuri pārlapoja žurnālus un avīzes, bet pēcpusdienā skolu jaunieši un studenti, lai rakstītu mācību darbus, tad tagad lasītavas bieži apmeklē darba meklētāji. Viņi pēta sludinājumus preses izdevumos. „Šie lasītāji ir mērķtiecīgi un ļoti pieklājīgi. Uz bibliotēku nāk sapucējušies pat tad, ja, iespējams, citas iziešanas sabiedrībā tajā dienā nav,” spriež Ineta Kļaviņa, vispārējās lasītavas vadītāja. Bibliotēkas darbinieki šādus jaunpienācējus ievērojuši no pagājušā gada beigām, jo viņu izskats atšķiras no cilvēkiem, kas gadiem iztiek bez darba un noteiktas dzīves vietas, bet bibliotēkā ziemā nāk arī pasildīties.
Aktīvie darba meklētāji iespējas izskata arī internetā. „Ja arī kāds vecāks cilvēks interneta priekšrocības īsti nepārzina, tad es viņam palīdzu,” skaidro Mārtiņš Rijnieks, informātikas centra vadītājs.
„Tas man ir vecs paradums – ieskatīties avīzē, kaut jaunumus un ziņu komentārus tīri labi var uzzināt no radio un televīzijas,” atklāj lasītavas apmeklētāja Valērija Dambe, kundze cienījamos gados . „Lasītavā iegriežos, kad nāku mainīt grāmatas, un tad pārlapoju lielos dienas laikrakstus, sevišķi man patīk Askolda Rodina politiskie komentāri. Lai gan daudz var uzzināt no televīzijas un radio, arī preses izdevumi cilvēkiem ir nepieciešami, kaut arī daudziem vairs nav tās rocības, lai pasūtītu. Bibliotēkā, par laimi, ir uzteicami liels periodikas klāsts.”
To atzīst arī bibliotēkas vadītāja Natālija Krama un piebilst, ka pirmajam pusgadam preses izdevumi pasūtīti par pagājušā gada budžeta līdzekļiem. „Diez vai šogad otrajā pusgadā varēsim bibliotēku tik labi apgādāt,” bažījas N. Krama.
„Šogad darbs bibliotēkā dubultosies,” prognozē Aija Lauberga, Cēsu centrālās bibliotēkas lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja. Pirmajās divās gada nedēļās jau reģistrēti 1426 apmeklētāji, kamēr pagājušajā gada visā janvārī bija uzskaitīti 1018 . Daudzi lasītāji saziņai ar bibliotēku sākuši izmantot arī internetu, caur kuru jau iepriekš var pasūtīt vajadzīgo grāmatu, iestāties rindā pēc ļoti pieprasīta izdevuma vai pagarināt abonementu. Elektroniskais reģistrs zibenīgi ļauj noskaidrot, pēc kurām grāmatām ir rinda un cik cilvēku gaida. Pašlaik Cēsīs vairāku lasītāju vienlaikus kārotas ir 290 grāmatas. Visilgāk – trīs mēnešus -, iespējams, būs jāgaida, lai tiktu pie S.Meieres romāna „Krēsla” lasīšanas. Pēc tā rindā ir 11 lasītāji.
Komentāri