Ilustratīvs attēls.
Veicot triku ar velosipēdu, skrituļdēli vai skrituļslidām, vajadzīgi aizsarglīdzekļi
Vasara ir aktīvu nodarbju laiks bērniem, Cēsīs daudzi savus spēkus ar azartu pārbauda velo trasē un skaitparkā pie Maija parka. Taču dažkārt tas mēdz beigties ar traumām, kas prasa nopietnu medicīnisko palīdzību. Šovasar jau bijis gadījums, kad cietušo nācās nogādāt medicīniskajā iestādē.
Cēsu klīnikas traumatologs Arnis Barks uzsver, ka skeitparkā, veicot trikus ar skrituļdēli, skrejriteni, BMX vai skrituļslidām, ieteicams lietot pilnu aizsargaprīkojumu – ķiveri, ceļu, elkoņu un plaukstu aizsargus. Būtiski izvēlēties savām prasmēm atbilstošus trikus un pirms braukšanas pārliecināties par inventāra tehnisko stāvokli. Tāpat svarīgi ievērot piesardzību un cienīt citus skeitparka apmeklētājus.
Braukšana ar skrituļdēli, skrejriteni vai BMX velosipēdu skeitparkā bieži ietver lēcienus, straujus pagriezienus un sarežģītus trikus. Kritieni ir neizbēgama mācīšanās procesa daļa, un bez aizsargiem pat šķietami neliels kritiens var radīt nopietnas sekas – galvas traumas, lūzumus, dziļus nobrāzumus un rētas. “Ķivere ir īpaši svarīga, jo galvas trauma var būt dzīvībai bīstama vai atstāt ilgstošas sekas. Nereti jaunieši atsakās no aizsargiem, jo uzskata, ka tie izskatās “neforši”, jūtas pārāk pārliecināti par savām spējām vai vienkārši nevēlas tos lietot ērtības dēļ. Taču šāda attieksme var novest pie smagām traumām, kuras būtu iespējams novērst ar vienkāršiem drošības līdzekļiem,” uzsver Cēsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Norbuts.
Cēsu klīnikas ķirurģe Laura Balode atgādina: “Arī vienkārši pārvietojoties no viena punkta uz otru ar velosipēdu vai skūteri, ķiveres lietošana ir drošības aspekts, jo, ja arī gadās kritiens, traumas ir virspusējākas. Jā, sliktākā gadījumā kādam ir lauzta roka, bet galva ir pasargāta. Taču redzams, ka trasēs 80% bērnu nav ķiveres. Daudz ir atkarīgs no tā, cik vecāki ir izstāstījuši bērniem par drošību un nepieciešamību lietot aizsarglīdzekļus. Nesen sieviete uz klīniku atveda bērnu, kuram braucot bija ķivere, bet kritis uz sejas. Bija traumēts žoklis, zobi, bet galva bija pasargāta, jo bija ķivere. Ja tās nebūtu, sekas būtu vēl smagākas.”
Ķirurģe novērojusi, ka ir vecāki, kuri parasto riteņbraukšanas ķiveru vietā izvēlas tādas kā motobraucēju ķiveres, kad aizsargāts ir arī žoklis. “Nesen pati ar savu bērnu biju skeitparkā, un tur arī bija gadījums, kad četrgadīgs puika brauca ar skūteri un krita no rampas. Krita tieši ar seju pret asfaltu, bet viņam bija šī lielā ķivere un bērnam nebija ne skrambas. Piecēlās un nākamajā dienā bija atpakaļ skeitparkā. Bet, ja viņam būtu bijusi parastā ķivere, būtu traumēta visa seja,” vērtē Laura Balode. Viņa arī paskaidro, ka bērni šādos negadījumos tiešām visvairāk krīt tieši uz sejas, jo krīt braucot lejā no stāvās rampas, kritiens ir tieši uz priekšu.
Komentāri