Cēsu novadā pirmdien ieradās 30 Ukrainas bērni un jaunieši, viņu vidū arī 19 jaunie volejbolisti, kuru pagaidu mājvieta ir viesnīca “Tigra” Priekuļos. Pārējie atraduši dzīvesvietu paziņu ģimenēs vai pašvaldībai piederošajos īpašumos.
Viens no iniciatoriem, kas gādā, lai jaunie sportisti nonāktu Latvijā, ir Madonas novada Ļaudonas pamatskolas direktors Guntis Lazda, kurš savulaik bijis Latvijas Volejbola federācijas ģenerālsekretārs un valsts sieviešu izlases treneris. G.Lazda “Druvai” skaidro, ka tā bijusi Ukrainas Volejbola federācijas iniciatīva: “Federācijas vadītājs sazinājās ar mani par iespēju uzņemt Ukrainas jauniešus, centos noskaidrot, kuras Latvijas pašvaldības būtu atbalstošas. Esmu priecīgs, ka atsaucās arī Cēsu pašvaldība, kas bija gatava uzņemt daļu bērnu. Liels paldies visiem iesaistītajiem no pašvaldības, kuri tiešām bija ļoti pretimnākoši. Arī šis, gluži kā sportā, ir komandas darbs. Sākotnēji bija doma par apmešanos Vecpiebalgā, bet, izvērtējot visus par un pret, tomēr tika izvēlēta viesnīca Priekuļos. Tas ir noderīgāk gan no loģistikas viedokļa, gan Priekuļos pieejamās infrastruktūras.
Vēl daļa bērnu un jauniešu nonāca Jēkabpilī, kur atbalstu izrādīja gan pašvaldība, gan volejbola klubs “Lūši”, bet vēl viena jauniešu grupa ir Murjāņu sporta skolā. Te ļoti aktīvi līdzdarbojās Ukrainas volejbola izlases treneris, latvietis Uģis Krastiņš.”
G. Lazda jauniešus, kuri kādu laiku dzīvos Cēsu novadā, sagaidījis uz Polijas – Ukrainas robežas, uz Latviju ukraiņus atveda “CATA” autobuss. Pa ceļam runājot ar jauniešiem, pieaugušajiem, kļuvis skaidrs, kā šis laiks mainījis prioritātes: “Jā, viņi ir sportisti, bet volejbols viņu dienaskārtībā tagad ir tikai kāda piektā sestā prioritāte. Arī izkļūšana no Ukrainas nav bijusi vienkārša, jo nācās gaidīt vairākas stundas, kamēr visi, kuriem vajadzēja būt, ieradās. Sākotnēji tikšanās bija sarunāta Ļvivā, bet trīs meitenes ar vilcienu brauca no Zaporižjas, ceļā tā tuvumā sprāga bumbas, vilciens uz kādām trim stundām tika apturēts, līdz situācija norima. Taču viss beidzās veiksmīgi, visi jaunieši ir Latvijā. Paldies “CATA” šoferiem Arnim un Gintam, kuri ar visu veiksmīgi tika galā.”
Guntis stāsta, ka pārsteidzis redzētais uz Ukrainas – Polijas robežas, jo īpaši brīvprātīgo darbošanās, kuri uzreiz gatavi bēgļiem palīdzēt nogādāt somas, koferus, kur vajag, piedāvā ēdienu, dzeramo, viss notiekot ļoti organizēti.
Priekuļos ieradušies 19 bērni un jaunieši, pārsvarā meitenes, arī treneris un vēl divas sievietes, kuras palīdzēs ikdienas lietās.
“Šī nedēļa atbraucējiem ir adaptācijas laiks,” norāda G. Lazda. “Piecas dienas šiem bērniem vajadzētu ļaut iejusties jaunajos apstākļos, ļaut saprast, kur nonākuši, nokārtot formalitātes, tad viņi varēs sākt iekļauties vietējā dzīvē. Pozitīvi, ka šie bērni un jaunieši var mācīties attālināti. Ukrainas skolas nodrošina kvalitatīvas attālinātās mācības, kas noņem milzu problēmu, jo būtu grūti tik īsā laikā integrēt ukraiņu bērnus mūsu mācību procesā klātienē. Jā, viņi var piedalīties interešu izglītībā, bet ar mācībām tiek galā paši.”
Jaunajiem sportistiem gatava palīdzēt arī Cēsu Sporta skola. Tās direktore Rudīte Vanadziņa stāsta, ka sākotnēji viņi varēs darboties Priekuļu vidusskolas zālē, tiks domāts, kā nodrošināt ar nepieciešamo inventāru: “Kad jaunieši būs iejutušies jaunā mājvietā, parādīsim uz vietas esošās iespējas, tostarp slēpošanas – biatlona kompleksu, iepazīstināsim arī ar iespējām darboties Cēsīs. Varbūt viņi varēs trenēties kopā ar mūsu sporta skolas atbilstoša vecuma volejbolistiem, kas ļautu vēl labāk iejusties. Domāsim arī par atpūtas, izklaides iespējām, kas arī ir būtiski, lai palīdzētu atvairīt domas par notiekošo dzimtenē.”
Informācija vēsta, ka jau ceļā uz Cēsīm autobuss piestāja Līgatnē, kur jauniešiem bija iespēja izbaudīt Tīklu parka piedāvājumu.
Komentāri