Otrdiena, 18. novembris
Vārda dienas: Aleksandrs, Doloresa, Brīve

Bērniem nav sveša Latvija

Druva
00:00
31.10.2008
17
200810302241241606

Veselavas pamatskolā foajē sienu rotā ap 90 Latvijas kartes. Katrā

īpaši iezīmētas vietas. “Tā ir mūsu Latvija,” saka skolotāja, ārpusklases darba organizatore Ērika Arāja. Kartē katrs skolēns un skolotājs iezīmējis savu dzimto vietu, arī pilsētas un pagastus, kur pabijis vai nu kopā ar ģimeni, vai ekskursijās. Kartes ir interesanti pētīt. Un ik starpbrīdi pie tām pulcējas skolēni. Katrs grib parādīt savu.

“Te labi redzam, ka Latgale un Zemgale skolēniem svešāka, reti kurš tur bijis. Bērni lielākoties tepat Cēsu rajonā dzimuši, bet skolotāji, lai lielā daļa vietējie, ir arī no Madonas, Jēkabpils, Apes,” stāsta Ērika Arāja, kuras dzimtā puse ir Lapmežciems, un piebilst, ka skolēni ar interesi un aizrautību iepazīst Latviju, prasa klasesbiedriem, kas vietā, kur viņš bijis, interesants.

Darbmācības stundās puiši no finiera izzāģējuši Latvijas kontūras, vizuālās mākslas stundās citi iezīmējuši pilsētas un izkrāsojuši. Šī lielā Latvija, ar svecītēm rotāta, būs zālē goda vietā svinīgajā valsts gadadienas sarīkojumā.

Šoruden visi skolas skolēni arī rakstīja aprakstus “Vieta, bez kuras nevaru iedomāties Latviju”. Daudzi rakstījuši par Veselavu, Raunu, arī Cēsīm, Rīgu. “Manas dzimtās mājas ir Veselavas pagasta “Lejas Stirnas”. Tām ir vairāk nekā simts gadu. Šo vietu sāka iekopt mans vecvecvectēvs, kuru sauca Eduards Zaķis. Šī vieta ir skaista, tāpēc, lai kur es būtu, man gribas atgriezties mājās,” raksta otrklasnieks Gustavs Balodis, bet Anna Sarkane no 8.klases domā: “Citiem varbūt liekas, ka bez Raunas var iztikt. Viņi tā domā tikai tāpēc, ka viņu dzimtā vieta ir cita.” “Vieta, bez kuras nevaru iedomāties Latviju, ir mazā, mīļā Veselava. Tā katram veselavietim ir mazā dzimtenīte. Lolota, kopta, mīļota un sildīta katrā sirsniņā. Jau, sveicinot cits citu, sakām: “Sveiks, veselavieti!”” Tā raksta astotklasniece Agnese Sproģe.

Īpašs notikums visam skolas kolektīvam bija pagājušo piektdien. Katrs audzēknis, skolotājs un darbinieks Vienotības jostā ierakstīja vēlējumu Latvijai dzimšanas dienā. “Katrs skolēns uzrakstīja savu vēlējumu, tad klase kopā sprieda, kā dažos teikumos apvienot visu domas. Varēja vien priecāties, ar kādu aizrautību skolēni to darīja,” stāsta skolotāja. Svinīgs bijis brīdis, kad viss klases kolektīvs ienācis telpā, kur dega sveces, pie galdiņa, uz kura bija Vienotības jostas rullis, stāvēja meitenes tautastērpos. Daža klase bija izlēmusi, ka katrs skolēns ierakstīs pa vēlējuma vārdam, citā tas tika uzticēts vienam, bet parakstījās visi. “Bērni bija klusi, satraukti, ka tik neielaistu kādu kļūdu. Viņos bija svinīgums un godbijība,” domās dalās Ērika Arāja un piebilst, ka gan aprakstos izteiktās domas, gan vēlējumi Latvijai izskanēs valsts jubilejas sarīkojumā.

Veselavas pamatskolā nerunā par patriotisko audzināšanu. Tur regulāri notiek dažādi pasākumi, kuros skolēni gan iepazīst Latviju, gan savu dzimto pusi. Bērni pētījuši dzimto māju vārdu izcelsmi, dzimtuz saknes, vētījuši vecus albumus, izzinājuši notikumus un iepazinuši cilvēkus. “Mēs daudz braucam ekskursijās,” saka skolotāja. 7.- 9. klašu skolēniem ļoti paticis Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, bet 8. un 9. klašu audzēkņi atvērto durvju dienā pabija Saeimā un Ministru kabinetā, kur arī parunājās ar Ministru prezidentu Ivaru Godmani. Skolā ļoti gaidīta ir sporta diena, kas notiek pie jūras.

3.novembra vakarā Veselavas pamatskolas 4.- 9.klašu skolēni dosies uz skolu. Piekto rudeni viņi piedalīsies militarizētajā nakts trasē. “Pasākumu mums gatavo Instruktoru skolas puiši un jaunsargi. Ir teorētiskās nodarbības par armijas lietām un arī dažādi spēka un atjautības pārbaudījumi,” stāsta skolotāja un piebilst, ka tā ir reize, kad katrs klases kolektīvs ir saliedēts, draudzīgs, cits citu atbalsta. Skolotājai labā atmiņā pirmais pasākums.

”Tas bija 16.novembris. Visi bijām sapulcējušies noslēgumam, puiši dziedāja strēlnieku dziesmas, un sāka snigt sniegs. Daudziem vārdi aprāvās,” atceras Ērika Arāja un uzsver, ka bērni ļoti labi saprot, kas ir Latvija, kas ir dzimtene, mīlestība.

“Ar bērniem daudz esam runājuši par šodienas Latviju. Arī skolēni uzsvēruši, ka ne jau valsts vainīga, ka dzīve nav tik viegla, ka vecākiem nav darba, bet gan cilvēki, kuri ir pie varas. Bērni atzīst, ka katram pašam jābūt uzņēmīgam, jāmeklē darbs, sava vieta dzīvē, nedrīkst nolaist rokas,” domās dalās pedagoģe.

Līdz pat Latvijas jubilejai katrā skolas klasē būs redzamas fotogrāfijas, kurās var pazīt daudzas vietas tepat mūsu rajonā. Rudenīgās ainavas, dažādus kultūras pieminekļus fotografējuši paši skolēni, viņi arī iekārtojuši stendus. ”Valsts jubilejas pasākumā tos varēs apskatīt vecāki, tāpat kā dzirdēt bērnu domas, redzēt viņu zīmētās Latvijas kartes,” stāsta skolotāja Ērika Arāja un piebilst, ka Latvijas 90.gadadiena ir notikums, kas paliks skolēnu sirdīs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
21

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
29

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
198

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
95
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
51

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
21

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
30
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
26
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
36
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi