Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Bērniem brīvam laikam savs centrs

Druva
23:00
26.05.2006
5

Centra idejas autore un vadītāja Sandra Fišmeistere kādreiz strādājusi Jāņaskolā, taču pēc tās likvidēšanas gribējusi turpināt darbu ar bērniem. Tā kā Rozēs bērniem un jauniešiem ir maz brīvā laika pavadīšanas iespēju, radusies ideja par centra veidošanu. “Uzrakstīju projektu ar savām idejām, un pašvaldība tās atbalstīja,” teic S.Fišmeistere. Sandra atklāj, ka no sākuma neesot cerējusi, ka atsaucība būs tik liela: “Pirmā doma bija, ka atnāks kādi četri, pieci, bet pirmajā dienā ieradās 20 bērni!” Arī vecāki

ļoti priecīgi par izveidoto centru.

Skolas laikā centru iespējams apmeklēt no plkst.13 līdz 17, taču vasarā šis laiks tiks nomainīts no plkst.11 līdz 15, jo tad diena ir viskarstākā. Sandra atzīst, ka tas vairāk būs kā eksperiments, jo nav zināms, vai vasarā kāds nāks. “Tagad nāk pieci, seši bērni dienā, toties ziemā 15-16, par spīti aukstumam, jo centrā neatkarīgi no gadalaika ir pavēss,” teic vadītāja.

Sandra atzīst: “Uz centru nāk bērni no problēmģimenēm, bērni no gluži normālām ģimenēm, bet kuriem mājās nav ko darīt, kā arī bērni, kuri dzīvo tālu prom no centra. Viņi šeit nāk satikt draugus. Galvenais, lai bērniem brīvajā laikā ir, kur atnākt, un viņi netaisa krāmus!”

Izveidotajā centrā ir savi noteikumi – pie sienas piestiprināts pašiem savs kārtības rullis. S.Fišmeistere uzsver, ka šurp drīkst nākt tikai tie bērni un jaunieši, kuri tajā dienā bijuši skolā, tādējādi stimulējot re-gulāri apmeklēt skolu.

Bērni Sandrai uzticas un bieži vien viņai stāsta par savām problēmām. “Reizēm ir sajūta, ka šiem bērniem mājās nav neviena, ar ko parunāties, tad man jābūt kā psihologam. Izrunājamies, un viņš savu dvēseli ir izkratījis.”

Dienas centrā ir dambrete, cirks, galda hokejs, puzles, ir arī datori un basketbola grozs, daudz rotaļlietu, kā arī iespēja mest šautriņas, taču visiemīļotākais bērniem esot monopols. Kā atzīst centra vadītāja, viņi pat savus noteikumus esot izdomājuši. Centrā var ne tikai spēlēt spēles, tiek vārīta arī tēja un ēsti cepumi. Vadītāja atzīst, ka dažiem bērniem šī ir vienīgā iespēja tikt pie kāda kāruma un padzert siltu tēju. Šeit var nākt un pildīt mājas darbus, izmantojot datorus.

Sandra māca bērniem arī rēķināties ar citiem, kārtību, kā arī atbildības sajūtu. “Tā kā dzīvoju tepat blakus, tad reizēm lieku tiem trakākajiem palaidņiem uzņemties atbildību par pārējiem bērniem, kamēr pati ātri aizskrienu iekurt krāsni,” teic S.Fišmeistere. Palaidnības vietējiem bērniem patīkot darīt, taču Sandra uzsver, ka “ar ļaunu jau nevar bļaustīties”, izdarītās kļūdas bērniem liek saprast aprunājoties un reizēm ar humoru.

Lai gan centrs darbojas neilgi, vadītāja teic, ka tas

vēl ir tikai ceļa sākumā. Notiek remontdarbi. Par nākotni Sandra ir noskaņota

optimistiski, ir dažādas domas un idejas par centra paplašināšanu un jauniešu iesaistīšanu, jo, kā atzīst ideju autore, “piekto, sesto klašu skolēni uz šejieni nāk labprāt, vecākiem bērniem

nešķiet interesanti”. Taču aktīvas brīvā laika pavadīšanas iespējas ir nepieciešamas visiem.

Šobrīd centra interjeru veido pāris mēbeles, kas Rozes kultūras namā atradušās jau gadiem, taču vīzija par nākotni ir saulaina – sienas košās, dzīvespriecīgās krāsās, pie logiem dzeltenas žalūzijas, jaunas, skaistas un modernas mēbeles. Vienā zāles stūrī bāra lete ar tēju un kārumiem, blakus televizors un atpūtas krēsli, lai, kā teic Sandra, “var skatīties pamācošas filmas, kā arī feinas multenes”. Sandra teic: “Vēlos ierīkot visu tā skaisti,

lai ir prieks uz šejieni nākt.” Noderīgs būtu arī jauno māmiņu stūrītis. Paši bērni ļoti gaidot, kad būs iespēja spēlēt tenisu un novusu. Lai piesaistītu jauniešus, kultūras nama lielajā zālē plānots ierīkot florbola laukumu.

Iecerēts aicināt arī dažādus speciālistus: psihologu, logopēdu, lai bērniem palīdzētu. Dažādību nodrošinātu arī floristu ciemošanās un ekskursijas tiem, kuri centru apmeklē regulāri. Sandra atklāj, ka vienā no ekskursijām varētu iekļaut cietuma apmeklējumu, jo pašas vīrs tur strādā. Tas būtu ne tikai interesanti, bet arī pamācoši, “lai redz, kāda ir perspektīva, ja dara daudz blēņu”.

Tās ir tikai Sandras idejas. Tas, cik lielā mērā tās piepildīsies, atkarīgs no pašvaldības.

Plānots piesaistīt arī Eiropas naudu.

Sandra atzīst: “Rozēs mums ir daudzi tādi jaunieši, kas dzīvo tikai vienai dienai. Man ir cerība, ka tie, kuri nāk uz šo centru, tādi nebūs…”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Plaša teritorija jaudīgai uzņēmējdarbībai

00:00
24.11.2024
4

Valmieras pievārtē pagājušajā nedēļā atklāja Industriālā parka būvniecību nepilnu 60 hektāru plašā teritorijā. Darbus plānots pabeigt nākamā gada beigās. Apbūves teritorijā būs inženierkomunikāciju infrastruktūra, liels loģistikas centrs, industriāls elektroenerģijas pieslēgums, plašas stāvvietas, dzelzceļa pievads. Dzelzceļu varēs izmantot, lai nodrošinātu kravu pārvietošanu starp Valmieras dzelzceļa staciju un    Industriālo parku. Paredzēts izbūvēt platsliežu dzelzceļa privātās lietošanas […]

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
30

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
41
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
44

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
138
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi