Centra idejas autore un vadītāja Sandra Fišmeistere kādreiz strādājusi Jāņaskolā, taču pēc tās likvidēšanas gribējusi turpināt darbu ar bērniem. Tā kā Rozēs bērniem un jauniešiem ir maz brīvā laika pavadīšanas iespēju, radusies ideja par centra veidošanu. “Uzrakstīju projektu ar savām idejām, un pašvaldība tās atbalstīja,” teic S.Fišmeistere. Sandra atklāj, ka no sākuma neesot cerējusi, ka atsaucība būs tik liela: “Pirmā doma bija, ka atnāks kādi četri, pieci, bet pirmajā dienā ieradās 20 bērni!” Arī vecāki
ļoti priecīgi par izveidoto centru.
Skolas laikā centru iespējams apmeklēt no plkst.13 līdz 17, taču vasarā šis laiks tiks nomainīts no plkst.11 līdz 15, jo tad diena ir viskarstākā. Sandra atzīst, ka tas vairāk būs kā eksperiments, jo nav zināms, vai vasarā kāds nāks. “Tagad nāk pieci, seši bērni dienā, toties ziemā 15-16, par spīti aukstumam, jo centrā neatkarīgi no gadalaika ir pavēss,” teic vadītāja.
Sandra atzīst: “Uz centru nāk bērni no problēmģimenēm, bērni no gluži normālām ģimenēm, bet kuriem mājās nav ko darīt, kā arī bērni, kuri dzīvo tālu prom no centra. Viņi šeit nāk satikt draugus. Galvenais, lai bērniem brīvajā laikā ir, kur atnākt, un viņi netaisa krāmus!”
Izveidotajā centrā ir savi noteikumi – pie sienas piestiprināts pašiem savs kārtības rullis. S.Fišmeistere uzsver, ka šurp drīkst nākt tikai tie bērni un jaunieši, kuri tajā dienā bijuši skolā, tādējādi stimulējot re-gulāri apmeklēt skolu.
Bērni Sandrai uzticas un bieži vien viņai stāsta par savām problēmām. “Reizēm ir sajūta, ka šiem bērniem mājās nav neviena, ar ko parunāties, tad man jābūt kā psihologam. Izrunājamies, un viņš savu dvēseli ir izkratījis.”
Dienas centrā ir dambrete, cirks, galda hokejs, puzles, ir arī datori un basketbola grozs, daudz rotaļlietu, kā arī iespēja mest šautriņas, taču visiemīļotākais bērniem esot monopols. Kā atzīst centra vadītāja, viņi pat savus noteikumus esot izdomājuši. Centrā var ne tikai spēlēt spēles, tiek vārīta arī tēja un ēsti cepumi. Vadītāja atzīst, ka dažiem bērniem šī ir vienīgā iespēja tikt pie kāda kāruma un padzert siltu tēju. Šeit var nākt un pildīt mājas darbus, izmantojot datorus.
Sandra māca bērniem arī rēķināties ar citiem, kārtību, kā arī atbildības sajūtu. “Tā kā dzīvoju tepat blakus, tad reizēm lieku tiem trakākajiem palaidņiem uzņemties atbildību par pārējiem bērniem, kamēr pati ātri aizskrienu iekurt krāsni,” teic S.Fišmeistere. Palaidnības vietējiem bērniem patīkot darīt, taču Sandra uzsver, ka “ar ļaunu jau nevar bļaustīties”, izdarītās kļūdas bērniem liek saprast aprunājoties un reizēm ar humoru.
Lai gan centrs darbojas neilgi, vadītāja teic, ka tas
vēl ir tikai ceļa sākumā. Notiek remontdarbi. Par nākotni Sandra ir noskaņota
optimistiski, ir dažādas domas un idejas par centra paplašināšanu un jauniešu iesaistīšanu, jo, kā atzīst ideju autore, “piekto, sesto klašu skolēni uz šejieni nāk labprāt, vecākiem bērniem
nešķiet interesanti”. Taču aktīvas brīvā laika pavadīšanas iespējas ir nepieciešamas visiem.
Šobrīd centra interjeru veido pāris mēbeles, kas Rozes kultūras namā atradušās jau gadiem, taču vīzija par nākotni ir saulaina – sienas košās, dzīvespriecīgās krāsās, pie logiem dzeltenas žalūzijas, jaunas, skaistas un modernas mēbeles. Vienā zāles stūrī bāra lete ar tēju un kārumiem, blakus televizors un atpūtas krēsli, lai, kā teic Sandra, “var skatīties pamācošas filmas, kā arī feinas multenes”. Sandra teic: “Vēlos ierīkot visu tā skaisti,
lai ir prieks uz šejieni nākt.” Noderīgs būtu arī jauno māmiņu stūrītis. Paši bērni ļoti gaidot, kad būs iespēja spēlēt tenisu un novusu. Lai piesaistītu jauniešus, kultūras nama lielajā zālē plānots ierīkot florbola laukumu.
Iecerēts aicināt arī dažādus speciālistus: psihologu, logopēdu, lai bērniem palīdzētu. Dažādību nodrošinātu arī floristu ciemošanās un ekskursijas tiem, kuri centru apmeklē regulāri. Sandra atklāj, ka vienā no ekskursijām varētu iekļaut cietuma apmeklējumu, jo pašas vīrs tur strādā. Tas būtu ne tikai interesanti, bet arī pamācoši, “lai redz, kāda ir perspektīva, ja dara daudz blēņu”.
Tās ir tikai Sandras idejas. Tas, cik lielā mērā tās piepildīsies, atkarīgs no pašvaldības.
Plānots piesaistīt arī Eiropas naudu.
Sandra atzīst: “Rozēs mums ir daudzi tādi jaunieši, kas dzīvo tikai vienai dienai. Man ir cerība, ka tie, kuri nāk uz šo centru, tādi nebūs…”
Komentāri