”Liepkalnu” mājas raunēnieši aizvien sauc par Baižkalna skolu. Tā paaudzēs ierasts. ”Liepkalni” ir skaista akmeņu ēka, kurā jūtams senatnes gars. ” Tā bija lauktehnikas māja, tad arī padomju laikā nosaukumu mainīja. Tāpat pagastā ir ”Lāčplēši”, kas ir bijusī Baižkalna pagastmāja. Visi dokumenti arī privatizācijas laikā tika kārtoti, ņemot vērā šos nosaukumus,” stāsta pagasta zemes ierīkotājs Jānis Rusovs.
Padomju laika uzņēmums “Lauktehnika” savulaik Baižkalna skolu pārņēmusi no citas iestādes, kura te izmitinājusi viesstrādniekus – gucuļus. Tad arī ēkā ierīkoti seši dzīvokļi. Pirms septiņpadsmit gadiem tie sadalīti sešām ģimenēm – trim pirmajā, trim otrajā stāvā.
”Kāda tā māja izskatījās! Drupas. Kultūras slāni dienām rakām. Kur tagad garāžas, bijusi klēts. Vēl laba, bet iepriekšējam iemītniekam nav bijis malkas, klēts sānus izzāģējis, līdz būve sabruka, kūti kāds cits sastūmis kaudzē,” stāsta Normunds
Rimša. Darba vieta devusi materiālus, atvēlējusi arī kādu meistaru sarežģītākiem remontiem. Pamazām gadu gaitā katrs savu dzīvokli iekārtojis, kā vēlējies. Katrā visas ērtības tādas pašas kā daudzdzīvokļu namos centrā.
” Lielākā daļa jau gaidīja dzīvokļus centrā. Mēs atnācām te. Visi esam vienaudži. Mūsu bērni arī vienā vecumā,” saka Armands Ezeriņš un saskaita, ka ”Liepkalnos” dzīvo 24 cilvēki, no viņiem 11 bērni, ja par tādiem skaita arī studentus.
Baižkalna skolas absolventi neaizmirst savu pirmo skolu. Ik vasaru vīri un sievas sirmām galvām satiekas savas skolas pagalmā. Salidojumā “Liepkalnu” iedzīvotājs Normunds Rimša redzējis fotogrāfiju, kurā vecā skolas ēka visā godībā un ozols, kas nu jau varens, pavisam mazs. Viņš grib fotogrāfiju palielināt un novietot mājā, lai tā atgādina par Baižkalna skolu, kurā viņi dzīvo.
