Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis.

Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.
 

-Kā pašlaik varētu raksturot lietoto auto tirdzniecību Lat­vijā un arī Baltijā?

-Pēdējos piecos gados piedzīvovotas dažādas fāzes gan ekonomikā kopumā, gan tirdzniecībā, tostarp automašīnu tirdzniecībā. Viss sākās ar “Covid-19” pandēmiju, uz laiku daudzas auto rūpnīcas bija ciet. Turpmāk tika īstenotas plašas atbalsta programmas, kas nodrošināja papildu finanšu līdzekļu ienākšanu valstu ekonomikās, arī Latvijā, veicinot strauju pieprasījuma pieaugumu pēc precēm, tostarp automašīnām. Tas bija pirmais vilnis, kas savukārt radīja cenu pieaugumu, pastiprināja inflāciju. Nākamais būtiskais posms bija kara sākums Ukrainā un Euribor pieaugošās procentu likmes, kas attiecīgi palēnināja tirgus aktivitāti. Piepra­sījuma un automašīnu cenu augstākais punkts bija 2022.gada vasarā, bet kopš tā laika pieprasījums un cenas ir samazinājušās un pēdējā pusotrā gadā situācija auto tirdzniecībā, it īpaši lietoto auto segmentā, ir stabilizējusies. Tomēr paredzams, ka līdz ar Eiropas Centrālās bankas un arī pārējo lielvalstu procentu likmju samazināšanu tiks stimulēta ekonomika, kas varētu sekmēt automašīnu pieprasījumu.

Automašīnu tirgum ir raksturīgi, ka auto nolietojums nemitīgi palielinās. Ja pieņemam, ka cilvēki vidēji četros piecos gados maina mašīnu, tas nozīmē, ka gada laikā 20-25% no autoparka ir jāaizstāj. Ja vienu gadu automašīnu aizstāšana tiek atlikta, tad nākamajā gadā jāaizstāj jau 40% no autoparka. Šobrīd tirgus ir atguvis stabilitāti, un milzīgas izmaiņas gada laikā nav prognozējamas, ja, protams, nebūs kādi neparedzēti notikumi.

-Kādām mašīnām Latvijā cilvēki dod priekšroku? Vai un kā tas mainās?

-Cilvēki kļūst racionālāki, vērīgāki. Pērkot jaunu vai lietotu auto, izvērtē, kādas būs potenci­ālās izmaksas pēc tam, tostarp par uzturēšanu. Tā ir zīmīga tendence, kas ir turpinājusies visu laiku kopš 2018.gada, kad izveidojām AS “Longo Group”. Tas arī turpmāk būs aktuāli.

Kopumā Latvijā un arī Baltijas valstīs kopējā autoparkā dominē vecāki automašīnu modeļi, joprojām tirdzniecībā vidējais vecums svārstās virs desmit gadiem. Vecas automašīnas ar milzīgu nobraukumu joprojām ir pieprasītas galvenokārt cenas dēļ. Tāpat dominē pieprasījums pēc Vācijas autobūves “premium” klases. Tas gan mazinās tieši tā iemesla dēļ, ka ir dārgāka transportlīdzekļu uzturēšana, kā arī nodokļu dēļ.

-Vai tas laiks, kad ar auto, tā teikt, “zīmējās”, ir pagājis?

-Pēdējos gados publiskajā telpā daudz runāts par finanšu pratību, un lietotu automašīnu tirgus labi atspoguļo rezultātu. Cilvēki savā izvēlē ir racionālāki. Vēro­jams, ka mazāk izvēlas automašīnas, ko maksimāli var atļauties. Vairāk praktiski vērtē, kāda automašīna nepieciešama un kas atbilst ģimenes budžetam. Klienti aizvien biežāk apjauš, ka automašīna nav investīcija, tā ir nepieciešamība, lai pārvietotos. Arī turīgi cilvēki, kuri varētu atļauties iegādāties jaunas, luksusa klases automašīnas no auto salona, izvēlas labas kvalitātes lietotus auto un atlikumu investē vai iztērē citām vajadzībām.

-Cik bieži cilvēki vidēji maina mašīnas?

-AS “Longo Group” ir bijuši 500 klienti, kas pie mums pirkuši auto atkārtoti. Mūsu novērojums ir, ka vidēji ik pa trīs četriem gadiem Latvijā autobraucēji iegādājas jaunu automašīnu.

-Pērk auto tad, kad esošo automašīnu vairs neatmaksājas remontēt?

-Tā gan nevarētu teikt. Auto­mašīnai ir vairāki cikli. Ir jaunas automašīnas – līdz četriem gadiem, arī daudzi tirgū pieejamie finanšu un operatīvie līzingi ir domāti četru piecu gadu termiņam. Attiecīgi tad cikls noslēdzas un, iespējams, transportlīdzeklim ir jauns saimnieks, kam seko nākamais posms. Automa­šīnu vidēji nodod jaunam īpašniekam četras reizes. Valstī vidējais auto vecums ir apmēram 14 gadi.

Cilvēki bieži pērk citu mašīnu, mainoties ģimenes situācijai, piemēram, piedzimst bērni un nepieciešams lielāks auto. Tad bērni izaug un vairs tik liela mašīna nav vajadzīga. Tāpat mainās arī ekonomiskie apstākļi. Cilvēki prātīgāk izvēlas, cik iztērēs citās vajadzībās, piemēram, remontos, degvielā, kas nepieciešams konkrētajā dzīves situācijā.

-Kāds pašlaik ir tipiskais pircēju budžets? Kādas automašīnas Latvijas iedzīvotāji var atļauties?

-Baltijas valstīs pēdējo gadu laikā ir novērota tendence, ka pieprasījums pēc salīdzinoši pieejamākām automašīnām – cenu kategorijā zem 10 000 eiro – ir audzis. AS “Longo Group” lietoto automašīnu iepirkumus balsta datos. Mēs apkopojam informāciju, kas Baltijas valstīs ir pieejams par apmēram 100 000 lietotu automašīnu, kas atrodas tirdzniecībā. Tā­dējādi redzam, kādas ir tendences un modeļi ir pieprasītāki tirgū.

Pieprasījums virs 20 000 eiro budžeta segmentā ir samazinājies. Tas, protams, ir saistīts ar Euribor likmēm, jo lielai daļai cilvēku tādas summas nav pieejamas uzkrājumos un ir nepieciešams aizņemties. Līdz ar augstākām likmēm palielinājās arī ikmēneša līzinga maksājums, kas padara izvēli finansiāli prasīgāku. Iemesls ir ļoti racionāls.

Līdz ar to, ņemot vērā pircēju paradumus, AS “Longo Group” klientu iegādāto lietoto automašīnu cena pēdējā gada laikā ir samazinājusies par apmēram 10%. Cilvēki pieņem lēmumus mazāk aizņemties, un liela daļa klientu par mašīnu maksā uzreiz un no saviem līdzekļiem.

-Vai pēc ECB lēmuma likmes samazināt varētu prognozēt tirgus aktivizēšanos?

-Jā, to var sagaidīt ar laika nobīdi.

-Kopumā automašīnu cenas šobrīd ir samazinājušās?

-Automašīnu cenas kopš pandēmijas pieauga, tad samazinājās. Ja salīdzina cenas tagad, tad tās ir 2019.gada līmenī, kam papildus nāk klāt arī vispārējā inflācija. Automašīnu cenas vidēji ir pieaugušas tādā pašā līmenī kā kopējais cenu līmenis.

-Kādas ir prognozes par turp­mākajām cenu tendencēm?

-Nedomāju, ka cenas varētu būtiski mainīties. Lielākas svārstības varētu būt sagaidāmas lietotu elektroauto segmentā. Elek­troauto ražošana un tehnoloģijas attīstās ļoti strauji. Tāpat tās būs atkarīgas no Eiropas Sa­vienības (ES) lēmumiem un tā, kā auto ražotāji pielāgosies jaunajai realitātei tirgū.

-Vai pēc nesenajiem plūdiem daudzviet Eiropā nav bažu, ka Latvijas tirgū nonāks daudzi slīkušie auto?

-Pircējiem ir jābūt ļoti piesardzīgiem. Auto iegāde ir dārgs pirkums. Lietoto auto tirdzniecības nozare ir zināma ar daudziem izaicinājumiem, un diemžēl tā ir realitāte. Tādēļ “Longo” ir radīts, lai piedāvātu plašu sortimentu, caurskatāmu procesu un labu kvalitāti.

Vai slīkušie auto nonāks tirgū? Nepārprotami nonāks, tā ir iespēja nopelnīt, tādēļ pircējiem ir jābūt ļoti piesardzīgiem. “Longo” sortimentā šādu auto nebūs.

-Kā jūs nodrošināt, ka jūsu iepirktie auto nav slīkuši?

-Mums ir ļoti sakārtota sistēma – varam redzēt, no kurienes auto nācis, vai nav ievests no plūdu reģioniem. Mums ir ap 300-400 uzticamu sadarbības partneru, viņi piedāvā pilnīgu pārskatu par automašīnām un ir par to atbildīgi. Tāpat mums ir liels sagatavošanas centrs, kurā vēlreiz diagnosticējam katru automašīnu. Pirms spēkrats nonāk pārdošanā, tiek rūpīgi pārbaudīts, sagatavots, un, ja nepieciešams, profesionāli un pieredzējuši meistari veic nepieciešamos remontus.

-Kāds ir lietoto elektroauto tirgus Latvijā?

-Lai gan esam pārdevuši arī lietotus elektroauto un hibrīdauto, lielākais pieprasījums joprojām ir pēc citiem auto modeļiem. Lietoto elektroauto tirgū ir ļoti lielas cenu svārstības, tādēļ gribam nogaidīt un saprast, kad ir pareizais brīdis iepirkumiem. Elektroauto īpatsvars kopējā auto tirgū joprojām ir ļoti zems.
Šobrīd arī pieprasījums pēc elektroauto ir samazinājies. Ne tikai Latvijā, arī citviet Eiropā tas nav tik liels, kā bija prognozēts. Uz to pārskatos norāda arī autoražotāji. Sākumā elektroauto piedzīvoja ievērojamu popularitāti, taču pašreiz situācija ir neskaidra. Papildu tam arī Ķīnas autoražotāji ir ļoti spēcīgi tirgus spēlētāji, un nav skaidrs, kā būs ar Ķīnas autoražotāju importu uz Eiropu, kas var ļoti ietekmēt tirgu.

-Latvijā par odometru manipulācijām vai piedāvājumiem to darīt ir paredzēts administratīvais sods, tomēr praktiski sodi netiek piemēroti. Nozares pārstāvji uzsver, ka ir nepieciešami citi mehānismi, piemēram, kā tas ir Lietuvā, – automašīnām ar attītiem odometriem būtu jāliedz iziet tehnisko apskati. Kā vērtējat šo priekšlikumu?

-Tā ir ļoti sāpīga tēma jau daudzus gadus, turklāt tā ir tikai viena no problēmām nozarē. Tas, protams, izbrīna, ka Latvijā neviens nekad nav sodīts par manipulācijām ar odometriem, un šai problēmai būtu jāsāk nopietni pievērsties. Lietuvā problēma ir tā, ka ārpus valsts reģistrētiem transportlīdzekļiem netiek veiktas pārbaudes, tikai tad, ja mašīna ir reģistrēta Lietuvā un ir notikušas kādas manipulācijas ar odometru, ir iespējams piemērot sodu. Tādas mašīnas Lietuvā ir tikai līdz 10 tūkstošiem, turklāt to īpašniekiem tiek dots pusotrs gads, kad vēl atļauts piedalīties satiksmē. Tāda pieeja rada ilūziju par risinājumu, taču, lai efektīvi risinātu problēmu, nepieciešama daudz nopietnāka pieeja. Ja mēs gribētu pārņemt tieši Lietuvas pieredzi, tas sniegtu minimālus rezultātus. Ir jāskatās uz valstīm, kur šis jautājums tiek risināts daudz efektīvāk, piemēram, Francijā, Beļģijā odometra manipulācijas ir krimināli sodāmas. Lietuvas gadījumā sodīts tiek patērētājs, bet cilvēks taču nepērk auto ar manipulētiem odometriem, jo tā vēlējās, patērētājs tiek apmānīts un beigās vēl ir upuris, jo tiek sodīts. Ir nepieciešama stingrāka pieeja, kur sods tiek piemērots arī pārdevējiem un personām, kas veic manipulācijas.

Papildus odometra manipulācijām pastāv vēl nopietnākas problēmas industrijā, kā negodprātīga finanšu darbība un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Šajā jomā vēl ir daudz darāmā gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan Ceļu satiksmes drošības direkcijai. Tas ir ļoti sarežģīts darbs, kas palīdzētu sakārtot godīgu konkurences vidi, lai visi varētu attīstīties vienlīdzīgos apstākļos.