Šodien Latvijas Universitātē (LU) septiņas augstskolas parakstīja nodomu protokolu un vienojās par kopīgas starpaugstskolu datorizētas sistēmas veidošanu plaģiātisma izskaušanai. Idejas iniciators datorizētai sistēmas veidošanai plaģiātisma izskaušanai ir LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds, kurš aģentūrai LETA stāstīja, ka sākotnēji bijusi doma, ka šādu sistēmu kā pilotprojektu varētu īstenot trīs augstskolas – LU, Daugavpils universitāte (DU) un Vidzemes augstskola. Taču jau pēc pirmajām sarunām vēlmi pievienoties izteica arī privātās augstskolas – Ekonomikas un kultūras augstskola un Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, kā arī Latvijas Lauksaimniecības universitāte un Liepājas universitāte, kuras rektors Jānis Rimšāns gan šodien nebija ieradies vienošanos parakstīt. Rozenvalds stāstīja, ka LU Sociālo zinātņu fakultātē darbu novērtēšanai jau vairākus gadus papildus tiek izmantota speciāla programma ar mērķi pārbaudīt darbus, vai tajos nav atrodamas plaģiātisma pazīmes. Tiek salīdzināti kursa un diplomdarbi ar iepriekšējo gadu darbiem. Ja programma konstatē vienādu tekstu, pasniedzējs izvērtē, pārrunā ar studentu un pieņem lēmumu, vai darba daļa ir vai nav plaģiāts. “Galvenais mērķis ir veicināt akadēmisko godīgumu, studentu un pasniedzēju darbu pētniecisko kvalitāti, mazināt pētniecisko tēmu dublēšanos,” uzsvēra Rozenvalds. “Jautājums par to, cik oriģināli ir gan studentu, gan pasniedzēju darbi, ir aktuāls gan Latvijā, gan pasaulē kopumā, taču negribētu teikt, ka Latvijas augstskolās plaģiātu problēma būtu ļoti nopietna. Šī problēma kļūst aizvien aktuālāka, ņemot vērā, cik daudz un dažādu tekstu elektroniskā formātā ir brīvpieejā. Esam nolēmuši paplašināt tās procedūras, ko katra augstskola līdz šim ir realizējusi individuāli, radot vienotu pieeju visiem tiem darbiem, kas tapuši konkrētās augstskolās, izveidojot plašu datubāzi,” sacīja LU rektors Mārcis Auziņš. Viņš uzsvēra, ka jautājums ir ne tikai par to, vai augstskolas spēj elektroniski salīdzināt darbus, bet arī – cik lielā mērā tiek veikts darbs ar studentiem, lai izvairītos no tādām situācijām un lai studentiem nerastos doma, ka var strādāt negodīgi. Turklāt tas ir jautājums arī par to, cik lielā mērā studiju procesa un studiju darbu izstrādes laikā studenti strādā kopā ar savu darbu vadītājiem. “Ja sasaiste ir cieša, tad iespēja rasties plaģiātam ir daudz mazāka. Ceru, ka augstskolu skaits, kas mums pievienosies, palielināsies,” teica LU rektors. Nodomu protokols paredz, ka augstskolas vienojas izveidot darba grupu vienota plaģiātu izskaušanas procesa realizācijai un pārraudzībai, izvirzīt katras augstskolas pārstāvi darbībai darba grupā un plaģiātu izskaušanas procesa tehniskā un organizatoriskā procesa koordinēšanā savā augstskolā, pēc vienotiem principiem nodrošināt savas augstskolas datu kopu un kontroles rīku piekļuves sakārtošanu, uzņemties atbildību par savā augstskolā konstatēto plaģiātu aizdomu gadījumu izskatīšanu un atbildīgu lēmumu pieņemšanu, iespēju robežās piešķirt resursus iepriekšminēto uzdevumu realizēšanai. Augstskolas vienojas, ka vienotā datorizētā plaģiātu pārbaudes tīkla risinājumi tiks veidoti uz vienotas informatīvās sistēmas bāzes. Paredzēts, ka par tīkla tehnisko veidošanu, lietošanu un attīstīšanu un citiem būtiskiem jautājumiem augstskolas slēgs atsevišķus līgumus. Tāpat nodomu protokols ir atvērts Latvijas izglītības iestādēm, kuras ir gatavas pievienoties un pildīt nodomu protokolā noteiktās apņemšanās. DU rektors Arvīds Barševskis teica, ka eksaktajās zinātnēs plaģiātisms ir mazāk izplatīts, jo studentiem ir jāveic pētījumi, kuros viņiem ir jāizmanto dažādas iekārtas un ierīces. “Plaģiātisms ir vairāk izplatīts sociālajās un humanitārajās zinātnēs, paskatoties internetā, tad tirdzniecība notiek galvenokārt ar šo jomu noslēguma darbiem. Es ceru, ka vienotas sistēmas izveide būs solis uz priekšu, kas augstskolām ļaus pamanīt plaģiātisma problēmas un risināt,” sacīja rektors. Viņš uzsvēra, ka augstskolām vēl ir jāizstrādā iekšējie normatīvie akti, jāvienojas par nosacījumiem, cik liels teksta daudzums, kas sakritīs tiks uzskatīts par plaģiātismu, jo pašlaik vienota viedokļa vēl nav. Par šiem nosacījumiem jāinformē studenti, lai visiem būtu vienoti un zināmi nosacījumi, piebilda Barševskis. LETA
Komentāri