Otrdiena, 18. novembris
Vārda dienas: Aleksandrs, Doloresa, Brīve

Atzīmē svētkus strādājot

Druva
23:00
18.07.2008
12
200807182206499703

Priekuļu laukaugu selekcijas institūtā notika trīsdienu starptautiska zinātniska konference.

Tik vērienīga zinātnieku tikšanās Priekuļu institūtā sarīkota pirmoreiz. Tajā piedalījās 110 dalībnieki no 14 pasaules valstīm. Konference “Augu selekcijas un audzēšanas tehnoloģiju attīstība laikā un telpā” bija veltīta arī institūta 95 darba gadu jubilejai un faktam, ka Priekuļi ir vienīgā vieta, kur Latvijā pusgadsimta garumā veic pētījumus ilggadīgajā augseku un mēslošanas stacionārā.

“Tas ir mūsu nacionālais lepnums. Ieguldītais darbs ir nepieciešams Latvijas lauksaimniecībai, jo pētījumi ļauj paredzēt, kādas sekas augsnē rada dažādas saimniekošanas sistēmas. Krasi ir mainījusies vide, arī augsnes apstrādes paņēmieni. Mums jāmācās darboties, nebojājot augsni . Nedrīkst, dzenoties pēc peļņas, nevērtēt augsnes vajadzības. Mums daudzus gadus krājušies dati, kādas sekas radīsies, ja saimniekojam gluži pretēji dabas prasībām,” uzsvēra vadošā pētniece un viena no konferences organizētājām Līvija Zariņa, piebilstot, ka trīsdienu konference pārsniegusi cerētos rezultātus. Kolēģi no tuvākām kaimiņvalstīm, arī Kanādas un Turcijas dalījušies pētījumu pieredzē, uzkrāta jauna informācija, metodika.

“Jebkurā pasaules malā šādu institūtu zinātnieki dara vienu un to pašu, jo visur cilvēki grib ēst, vēlas kopt

dārzu, cept maizi. Mums svarīgi, ka notiek pieredzes apmaiņa, jo iepazīstamies ar jaunākajām metodēm, pētījumiem, tendencēm,” dalījās Latvijas lauksaimniecības universitātes Skrīveru Zemkopības zinātniskā institūta pētniece Ieva Dzene un piebilda, ka referāti, ko lasījuši zinātnieki no Turcijas, Kanādas, atklājuši selekcijas virzību 21. gadsimtā un pētījumu rezultāti ļauj būt gandarītiem par paveikto Latvijā un tieši Priekuļos.

“Mēs esam konkurētspējīgi ikvienā valstī. Mūsu pētījumi ir augstvērtīgi. Rezultātus regulārāk pārrunājam ar Igaunijas, Lietuvas kolēģiem, bet tagad arī zinātnieki no Eiropas, Turcijas ir iepriecināti par Priekuļu devumu, piemēram, kartupeļu selekcijā. Apbrīno ilggadējo pētījumu stacionāru, kurā iegūtos rezultātus zinātnieki pēta un pētīs,” tā kartupeļu selekcionāre, konferences organizatore Ilze Skrabule.

Konferences dalībnieki bija vienisprātis, ka zinātnei ir liela loma jebkuras ražošanas nozares attīstībā valstī. Igauņu kolēģis Jānus Sīms, kurš pārstāvēja lauksaimniecisko tehnoloģiju pētījumus, uzsvēra: “Bez aizvien labākas lauksaimnieciskās tehnikas un pārstrādes tehnoloģiju izmēģinājumiem laba augu kvalitāte vien neko nedos.” Baltkrievijas kolēģe no Minskas augu aizsardzības institūta uzsvēra, ka būtu nepieciešama ciešāka teorētiķu un praktiķu sadarbība nozarē, kas dažādu apsvērumu dēļ Baltkrievijā ir problēma, kura jārisina.

Uz Priekuļos notikušo konferenci ārvalstu kolēģi bija ieradušies, lai novērtētu arī to, ka salīdzinoši mazā pētniecības institūtā var notikt tik vērienīgs un interesants starptautisks pasākums. Kolēģis no Turcijas atzinis, ka priekulieši iedvesmojuši rosīties un līdzīgu zinātnes pasaulē svarīgu notikumu, iespējams, sarīkot viņa pārstāvētajā valstī.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
17

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
25

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
189

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
89
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
49

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
20

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
25
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
25
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
34
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi