Cēsu olimpiskā centra Priekuļu slēpošanas – biatlona trasē divu dienu garumā risinājās Latvijas čempionāts dažādās disciplīnās.
Pirmajā dienā sportisti sacentās milzu slalomā, līnijslalomā un hibrīdslalomā. Sacensības ievadīja milzu slaloms, kas ir ātrākā no slaloma disciplīnām. Katrs sportists veica trīs braucienus, un vīru grupā pārliecinošu uzvaru svinēja rīdzinieks, Latvijas skeitborda federācijas prezidents Gustavs Gailītis, kurš par nepilnu sekundi apsteidza Jāni Kuzminu. Trešajā vietā liepājnieks Didzis Jasukaitis. Vērts atzīmēt, ka J. Kuzmins pirms nedēļas, startējot pasaules čempionātā, izcīnīja zelta medaļu līnijslalomā, bet milzu slalomā bija trešais.
Hibrīdslalomā atkal nepārspēts palika G. Gailītis, otrais J. Kuzmins, bet 3.vietā pirmais Latvijas čempionam slalomā Armands Sausiņš, kurš šo titulu izcīnīja tālajā 1989.gadā. Trešā disciplīna pirmajā sacensību dienā bija līnijslaloms. Ļoti ātrā trasē trešo čempiona titulu nodrošināja G. Gailītis, bet J. Kuzminam trešais vicečempiona tituls. Trešajā vietā Salvis Skarainis.
Sacensībās startēja arī viens no skeitborda pionieriem Latvijā Edžus Konošonoks, kurš visās sacensībās joprojām pārstāv Priekuļus. Milzu slalomā viņam astotā vieta vīriešu konkurencē, fibrīdslalomā un līnijslalomā pieredzējušais skeiteris uzrādīja desmito laiku.
Junioru konkurencē trīs čempiona tituli liepājniekam Edijam Jermačenko, bet dāmu konkurencē trīs tituli Lienītei Skarainei no Talsiem.
Svētdien pirmo reizi Latvijas skeitborda vēsturē noskaidroja Latvijas čempionus nobraucienā. 1300 m garo trasi skeiteri veica ar maksimālo ātrumu apmēram 70 km/h.
Vispirms katrs sportists veica divus kvalifikācijas braucienus, tad sekoja interesantākā sadaļa – cīņa par vietām. Šajā braucienā distancē devās uzreiz četri braucēji, tā palielinot intrigu, cīņas sparu un adrenalīna devu.
Diemžēl otrās dienas sacensības ietekmēja laika apstākļi. Kvalifikācija notika lielā steigā, lai paspētu izbraukt pirms lietus. Dalībnieki paspēja veikt gan ceturtdaļfinālus, gan pusfinālus, tad nācās izsludināt pārtraukumu, jo slidenā trase varēja novest pie bīstamiem kritieniem. Kā atzina skeiteri, dēļi slapjā trasē slikti turas uz asfalta. Braucieni par vietām gan notika slapjā trasē, un neiztika arī bez kritieniem. Arī E. Konošonoks piedzīvoja pāris vieglus kritienus, un rezultātā viņam 12.vieta, lai gan kvalifikācijā uzrādīja desmito labāko laiku.
Finālā tikās 1. un 2.vietas īpašnieki kvalifikācijā Jānis Jirgens un Marks Kiseļovs, 4.vietas īpašnieks Imants Bisenieks un lielākā pārsteiguma autors – Mārtiņš Liepiņš, kurš otrajā kvalifikācijas braucienā piedzīvoja kritienu un kvalificējās vien 11.vietā.
Jau pēc pirmajiem metriem vadībā izrāvās Jirgens un Bisenieks, kamēr abi pārējie centās turēties nelielā attālumā, lai pie pirmās līderu kļūdas viņus apdzītu. Visi plāni pajuka, kad pēc 180 grādu pagrieziena un slapjā asfalta kritienu piedzīvoja Liepiņš, un Kiseļovs, nespējot izvairīties, uzbrauca viņam virsū. Tātad atlikusī cīņa norisinājās starp Jirgenu un Bisenieku, kuri plecu pie pleca cīnījās līdz pat pēdējai virāža. Tā veiksmīgāk padevās J. Jirgenam. Kurš kļuva par pirmo Latvijas čempionu nobraucienā.
Sudrabs I.
Biseniekam, bronza – M. Kiseļovam.
Lielvalsts Latvija
Priekuļu slēpošanas – biatlona trase skeiteru vidū ir iecienīta, te ir labas kvalitātes asfalts, nepieciešamās nogāzes un nav jāsatraucas par transportu. Sacensības Priekuļos šogad notika jau otro reizi.
Skeitborda federācijas prezidents Gustavs Gailītis atzīmēja Cēsu olimpiskā centra laipno attieksmi, ļaujot te darboties arī skeiteriem: “Ar skeitborda trasēm Latvijā ir sarežģīti, tāpēc patīkami, ka ir iespēja startēt šādos kalnainos apvidos. Protams, varam sacensties arī uz līdzenām virsmām līnijslalomā, kas tīri tehniskās disciplīna, bet no tās nav tik liels gandarījums kā milzu slalomā. Bet Priekuļos, Madonas biatlona trasē un citos kalnainos apvidos var gūt baudu, ko dod traukšanās no kalna. Tur ir ātrums, azarts, adrenalīns.”
Viņš neslēpj, ka šobrīd ar skeitbordu nodarbojas vien neliels entuziastu pulciņš, bet tiek domāts kā vairāk popularizēt tieši sacensības slalomā.
“Cilvēkiem, izdzirdot vārdu “skeitbords” vispirms prātā nāk jaunieši, kuri brauc pa pilsētu, taisa trikus un ne vienmēr varbūt uzvedas normas robežās. Slalomā vairāk cieņā ir sportiskā puse, te ir cilvēki dažādos gados – gan jaunieši, gan braucēji kam ir virs 30. Lai popularizētu šo sporta veidu, jārīko sacensības, te ļoti aktīvi ir kurzemnieki, kur notiek mači daudzās pilsētās. Cenšamies paplašināt ģeogrāfiju, jo vairāk cilvēki mūs redzēs, jo vairāk būs interesentu. Arī tas, ka latviešiem ir čempioni un godalgoto vietu ieguvēji Eiropā un pasaulē, ir labs stimuls jaunajiem. Var teikt, ka uz pasaules mēroga esam skeitborda slaloma lielvalsts, un esmu pārliecināts, ka skaita ziņā varam augt,” stāsta G. Gailītis.
Priekulietis Edžus Konošonoks ar savu sniegumu distancēs bija apmierināts, jo kā pats uzsver, viņa disciplīna ir augstlēkšana: “Ja slalomā esmu pirmajā desmitā, tas ir labi. Ja grib augstāku rezultātu, jātrenējas, man tas vairāk ir hobija līmenī, iespēja nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm.
Slaloms šķiet grūts līdz brīdim, kamēr to iemācās, tāpēc cieņā ir streetsyle un rampa, bet patiesībā tie ir vēl sarežģītāji, un daudzi, to sapratuši, pamet šo nodarbi.”
Perfekta tehnika
Dāmu grupā labākā bija Lienīte Skaraine no Talsiem, kura nule aizvadītajā pasaules čempionātā visās trijās disciplīnās izcīnīja bronzas godalgas.
“Medaļas tas ir tikai viens no ieguvumiem, ne mazāk svarīgi gūt gandarījumu no brauciena. Pasaules čempionātā vispozitīvākās emocijas guvu tieši milzu slalomā. Man tā ir jauna disciplīna, par savu galveno uzskatu speciālo slalomu, kur latvieši sevi vislabāk prot parādīt. Tur treniņiem nevajag kalnus, šajā disciplīnā latvieši ņem ar tehniku,” norāda L. Skaraine.
Uzvarējis pasaules čempionātā, Priekuļos ar sudrabu nācās samierināties Jānim Kuzminam. Viņš gan atzina, ka Priekuļos nav braucis pēc uzvaras, bet atgūties pēc pasaules čempionāta un satikt domu biedrus: “Sajūtas pēc pasaules čempionāta ir patīkamas. Prieks par uzvaru īpaši tāpēc, ka čempionāts notika Kanādā, bet tieši kanādieši un amerikāņi ir vadošie, viņi tur jutās kā mājās. Tik lielā konkurencē, kad jebkurš no kādiem padsmit vadošajiem pasaules braucējiem var uzvarēt, visu izšķir sekundes simtdaļas, un visu izšķir nianses. No tā kā saskrūvēts dēlis, kāda riteņu cietība, kādas gumijas, nav mazsvarīgu detaļu.”
Komentāri