Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Atrod draudzeni cita gultā

Druva
00:00
17.01.2009
6

Cēsu rajona tiesā pagājušajā gadā ar spriedumu izskatītas 262 krimināllietas, 769 civillietas, 1380 ārpustiesas sēdes izskatāmie un 832 administratīvo pārkāpumu materiāli.

Turpinot ieskatīties ikmēneša izskatītajās krimināllietās, „Druva” secina, ka arī pērnā gada pēdējā mēnesī izskatītas krimināllietas par visdažādākajiem likuma pārkāpumiem.

Soda par lašu ķeršanu

Cēsu rajona tiesas priekšā stājās 1971. un 1972. gadā dzimuši vīrieši, kuri patvaļīgi pēc iepriekšējās vienošanās ķēra zivis saudzēšanas laikā, izmantojot aizliegtus rīkus un paņēmienus. Darbības notika valsts īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.

Abi vīrieši vienojās ķert lašus ar aizliegtiem rīkiem Gaujas Nacionālā parka (GNP) teritorijā, Līgatnes pagastā Vildogas upē. Paņēmuši zivju duršanai izgatavotu žebērkli un somu, kur likt zivis, ieradās pie upes. Viens staigāja pa upi, meklēdams zivis, otrs ar somu gaidīja malā. Pēc pirmās nodurtās zivs – taimiņa – abi upes krastā tika aizturēti.

Tiesā vīrieši vainu atzina. Piekrita arī GNP administrācijas pieteiktajai 300 latu kaitējuma kompensācijai. Abi vīrieši strādā gadījuma darbus. Viens no viņiem reizi iepriekš tiesāts.

Tiesa nosprieda vīriešus sodīt ar piespiedu darbiem uz 100 stundām.

Izrēķinās ar parādnieku

1953., 1975. un 1978. gadā dzimuši vīrieši tiesāti par personu grupā pastrādātu patvaļību, kuras darbības rezultātā radīts būtisks kaitējums un izteikts vardarbības piedraudējums.

Viens tiesātais vīrietis vakara stundā piezvanīja cietušajam, lai vienotos par tikšanos, kurā noskaidrotu savstarpējās attiecības un parādsaistības. Kad cietušais vīrietis šādu iespēju atraidīja, zvanītājs ar vēl diviem vīriešiem ieradās pie cietušā mājās Raunas pagastā. Bez atļaujas iegāja dzīvoklī un, draudot ar vardarbību, cietušajam un viņa sievai, turot rokās pistolei līdzīgu priekšmetu, kuru demonstratīvi pielika sievietei pie sāniem, pieprasīja nokārtot parādsaistības. Tika izteikti pat draudi – „nošaušu”, „sadošu pa purnu”. Kad cietušais paskaidroja, ka naudu uzreiz atdot nevar, vīrieši sacīja, lai braucot līdzi attiecības kārtot citviet. Baidoties no vardarbības pielietojuma, cietušais bija spiests kopā ar sievu kāpt nomātajā auto, kas tajā mirklī atradies viņu rīcībā, un doties līdzi vardarbīgi noskaņotajiem vīriešiem. Vēlāk, draudot ar vardarbību, vīrieši piespieda atdot nomāto auto nepilnu sešu tūkstošu latu vērtībā, sakot – to varēs atpakaļ saņemt pēc tam, kad tiks atdots parāds. Vīrieši ar auto devās uz Rīgu, kur tika aizturēti.

Visi vardarbīgi noskaņotie vīrieši iepriekš sodīti, viens deviņas, viens sešas un viens piecas reizes.

Tiesa visus trīs vīriešus sodīja ar naudas sodu sešu minimālo mēnešalgu apmērā – 960 latiem.

Ierosina iet pakaitināt

Trīs 1988. gadā un divi 1992. gadā dzimuši puiši izdarīja rupju sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību.

Vienpadsmitos vakarā puiši, atrodoties Raunas pagastā, kur lietoja alkoholu, izdomāja nelielu vakara izklaidi. Viens puisis ierosināja aizstaigāt līdz garāžām, kur varētu pakaitināt vienu cilvēku, uztverot šo nodarbi kā izklaidi. Pārējie puiši daudz nedomāja un piekrita plānam.

Aizgājuši līdz norunātajai vietai, bez jebkāda iemesla sāka aizvainot kādu personu, saucot ārā to no garāžas. Kad cilvēks nenāca laukā, puiši sāka spārdīt un lauzt garāžas durvis. Visbeidzot, kad iznāca cietušais, viens no puišiem ar durvīs izlauzto dēli iesita viņam pa roku, bet kāds cits meta ar malkas pagali, trāpot pa pieri. Ieskrējuši garāžā, puiši sāka demolēt, sasitot divas ievārījuma burkas un šķīvjus.

Tiesa nosprieda jauniešus sodīt nosacīti, nosakot pārbaudes laiku

uz pusgadu. Likumpārkāpums greizsirdības dēļ

Tiesas priekšā stājās arī kāds 1982. gadā dzimis vīrietis, kurš nodarījis vieglus miesas bojājumus, kas izraisījuši veselības traucējumus.

Puisis nelikumīgi iekļuvis cietušā dzīvoklī, piegājis pie gultā guļošā un, personisku motīvu vadīts, iesita vairākas reizes pa galvu, nodarot cietušajam miesas bojājumus – sitienu rezultātā radās zemādas asins izplūdumi un deguna lūzums.

Tiesā cietušais skaidroja, ka gulējis gultā kopā ar kādu meiteni, kad ap pieciem naktī pamodies no sitieniem pa galvu. Savukārt aizstāvībai tiesātais puisis sacīja, ka pie cietušā gājis, lai pārliecinātos, vai tur nav viņa draudzene. Iegājis dzīvoklī pa neaizslēgtajām durvīm, atradis savu meiteni cita vīrieša gultā. Nevarēdams savaldīt dusmas, puisim sitis.

Jauno vīrieti tiesa sodīja ar piespiedu darbiem uz 60 stundām, piedzenot par labu cietušajam nedaudz vairāk kā tūkstoš latu.

Medī bez medību atļaujas

Divi vīrieši – 1957. un 1982. gadā dzimuši – pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja nelikumīgas medības.

Ap deviņiem vakarā Jaunpiebalgas pagastā, nepiesakot medības un bez medību atļaujas, turklāt vienam nebija arī medību šaujamieroča glabāšanas atļaujas, devās medībās.

Abi mežā ieradās, aizbildinoties, ka it kā vēlējušies pārbaudīt, vai šajā apkārtnē mežacūkas nav nodarījušas postījumus. Taču abi vienojās, ja būs piemērota situācija, nelikumīgi nomedīt stirnāzi. Izdevība arī radās, un mednieki nošāva vienu stirnāzi, ko ielika kravas auto kastē. Aizbraukuši mājās, medījumu nodīrāja un sadalīja. Nemiera dzīti, devās atpakaļ uz mežu, kur nomedīja vēl vienu stirnu. Taču tas vīriešiem maksāja daudz – abi tika aizturēti. Vīrieši skaidroja, ka strādā gadījuma darbus.

Vienu vīrieti tiesa sodīja ar piespiedu darbiem uz 230 stundām, otru notiesāja nosacīti, nosakot pārbaudes laiku uz diviem gadiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
10

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
24
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
236

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
33
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi