Atraisīt zinātkāri. Tāds ir viens no Kosmosa izziņas centra mērķiem

Cēsu Kosmosa izziņas centrs oficiāli atklāts un sācis darboties publiski. Tas ir vienīgais izziņas centrs Latvijā, kas veltīts tikai kosmosa tēmai.

Te ir pārsteidzoši eksponāti, piemēram, divos stāvos izbūvēta starptautiskās kosmosa stacijas replika, un tai dots nosaukums “Auseklis”. Bet kopējā centra ideja – ar daudzveidīgo saturu, kurā līdzdarbojas arī pats apmeklētājs, rosināt bērnos interesi par fiziku, ķīmiju un citām eksaktajām zināšanām.

Svinīgajā atvēršanas pasākumā, kas notika trešdien, nebija tradicionālās sarkanās lentes griešanas. Te visu izziņas centra tapšanā iesaistīto pušu pārstāvji reizē spieda sarkanu starta pogu un cauri plašai trīsstāvu atvērtajai telpai izlidoja spoža raķete. Taču tradicionālās atklāšanas runas gan bija.

Uzsvaru, ka jaunradītās iespējas būs būtisks papildinājums STEM priekšmetu apguvē, sniedzot atbalstu arī pedagogiem, akcentēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa. Tāpat viņa uzsvēra, ka centrs būs nozīmīgs tūrisma objekts, kas Cēsīs un novadā šajā nozarē radīs jaunu dinamiku.

Sakot paldies visiem iesaistītajiem izziņas centra tapšanā – Latvijas valsts institūcijām un Norvēģijas valdībai, kas radīja iespēju saņemt finansējumu centra saturiskajam iekārtojumam, gan Rīgas Tehniskajai universitātei un Norvēģijas kosmosa izglītības centram “Andoya Space Education”, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs atgādināja par idejas tapšanu. “Atverot centra durvis, noslēdzas teju desmit gadu garš projekta dzīves cikls. Pirmais solis bija, kad pirms vairāk nekā desmit gadiem Cēsīs atvēra nelielo Zinoo centru. Pagāja divi gadi, kad idejas autors, centra vadītājs Pauls Irbins teica – vai nu attīstāmies, vai turpinām dzīvot, kā ir, un kāds mūs noteikti pārspēs ar zinātnes centru. Diskutējām ar paš­valdības deputātiem, bija vienbalsīgs atbalsts. Tā sākām iet no ministrijas uz ministriju, un kopš 2014.gada sadarbībā pamazām veidojās finanšu instrumenti,” atcerējās J.Rozen­ber­gs. Domes priekšsēdētājs arī akcentēja, ka lielu darbu ieguldījuši pašvaldības darbinieki, kas desmit gadus “projektu nesuši, stiepuši un atnesuši līdz šodienai”. Tāpat svarīgi, ka idejas īstenošanu atbalstījuši domes deputāti, kas “noticēja, ticēja un joprojām tic šim projektam”. Bet pēdējo gadu darbs gūlies uz centra komandu, kam pienākas īpašs paldies par augsto ieinteresētību, radošumu un pašatdevi.

Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās atzina, ka sākumā, kad ideja parādījusies, nav bijis īstas izpratnes, kā tā īstenosies. “Kad pirms četriem gadiem ieraudzījām aktivitāti “inovāciju centri” un vienu no centriem, kas uzrakstīja, ka viņu speci­alizācija būs kosmoss, domāju, nu gan esam iegrābušies. Līdz tam bijām īstenojuši stipendiju ieviešanu, zinātnes un pētniecības atbalstu, bet inovācijas centri bija pirmo reizi. Bet tagad, mēs, aģentūra, kas formāli ir satura projekta ieviesēja, esam tā īstenotājiem kļuvuši par draugiem, atbalstītājiem un faniem. Visi projekti bija ambiciozi, un Cēsu projekts ir ļoti ambiciozs. Mums bija jāpiespiež sevi ticēt, ka plānotajā termiņā ar šo naudas apjomu un savienoto trauku principu ar vairākiem finanšu avotiem kopā nonāksim šajā centrā,” ar humora devu par aizvadīto laiku runāja D.Trai­dās.

Direktore pauda, ka Cēsu projektā sastapās ar “ārkārtīgi augsti profesionālu komandu ar ārkārtīgi augstu motivāciju, ārkārtīgi augstu pašvaldības atbalstu, un piesaistīts ārkārtīgi profesionāls pedagogu kolektīvs, kuru uzdevums bija izveidot programmas, ar ko jaunieši te strādās”.

D.Traidās arī novērtēja pašvaldības lēmumu izcelt izziņas centra izglītības funkciju, protams, saglabājot arī tūrisma nozīmi.

Gandarījumu par īstenoto projektu un veiksmīgo sadarbību četru izziņas centru veidošanā Latvijā ar Norvēģijas finansiālu atbalstu pauda Norvēģijas vēstniecības vadītāja vietniece Hilde Bērita Eide. Viņa atgādināja, ka 2017.gadā Norvēģija un Latvija vienojās par sešu miljonu eiro grantu piešķiršanu zinātnes centru izveidošanai Latvijā, un tagad izveidoti centri Liepājā, Daugavpilī, Liepājā, nu to atklāj Cēsīs. H.B.Eide arī uzsvēra Latvijas un Cēsu ciešo saikni Ziemeļvalstu sadarbībā.

Kosmosa izziņas centra vadītājs Miks Dzenis atcerējās, kā 2021.gada novembrī Cēsīs, Cīrulīšos, toreiz vēl tikai topošās ēkas pamatos ieraka laika kapsulu ar tās dienas avīzi “Druvu”, ar simboliskām piemiņas lietām, lai nodotu ziņu nākotnes sabiedrībai. Un tagad viņš aicināja ikvienu atstāt vēsti nākotnes sabiedrībai citā laika kapsulā – viesu grāmatā, paužot, kas sagaidāms pēc pusgadsimta.
Pasākuma dalībnieki gida pavadībā iepazinās ar plašo saturu, ko piedāvā jaunais centrs. Ienākot centrā, apmeklētājiem ir iespēja pārbaudīt, kā tiek ražota enerģija, staigājot pa īpašu grīdu, ekrānā sekojot saražotās enerģijas daudzumam. Tālāk ir cilvēces izpētes vēstures tunelis, kur var gūt iespaidu, kā attīstījusies zinātne, inženierzinātne un pati sabiedrība, sākot no aizvēstures, ka cilvēks vienmēr ir interesējies par kosmosu, to pētījis, līdz mūsdienās attīstījis iespēju tajā doties. Pirmajā stāvā ir dažādi ar kosmosu saistītu objektu modeļi: raķetes, roboti, satelīti u.c.

Uzsvars uz STEM, vairāk interaktīvs un balstīts uz uzdevumu veikšanu, ir otrā stāva stendos. Daļa ekspozīcijas ir par Marsa kolonizāciju, kur parāda, kā zināšanas palīdzētu izdzīvot uz citas planētas. Var uzzināt, kā organisko atkritumu attīrīšana var saražot elektrību, skābekli un degvielu, atrodoties uz citas planētas. Trešajā stāvā var pieredzēt, kā trenējas astronauti, tur arī rotaļu stūrītis mazākajiem apmeklētājiem un kosmosa objektu galerija.

Nenoliedzami, aizraujoša ir starptautiskās kosmosa stacijas replika. Tās pirmajā stāvā var iepazīties ar astronautu ikdienu, uzturoties misijās kosmosā, bet otrajā apmeklētājiem pāros iespēja izspēlēt vairākas kosmosa misijas pašiem.

Izziņas centra ēkas būvniecība izmaksājusi ir 9,6 milj.eiro, tajā skaitā 4,8 milj. eiro ir Latvijas valsts budžeta programmas Emisiju kvotu izsoles instrumenta finansējums. Eksponāti veidoti ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstu, kopējās izmaksas ir 2,15 miljoni eiro, no kurām 1,64 miljoni eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējums, 0,3 milj. eiro Latvijas valsts budžeta , bet 0,2 milj. eiro Cēsu novada pašvaldības līdzfinansējums.