Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Atraisīt zinātkāri. Tāds ir viens no Kosmosa izziņas centra mērķiem

Andra Gaņģe
23:00
12.10.2023
4
Sviniga Daua 23

Cēsu Kosmosa izziņas centrs oficiāli atklāts un sācis darboties publiski. Tas ir vienīgais izziņas centrs Latvijā, kas veltīts tikai kosmosa tēmai.

Te ir pārsteidzoši eksponāti, piemēram, divos stāvos izbūvēta starptautiskās kosmosa stacijas replika, un tai dots nosaukums “Auseklis”. Bet kopējā centra ideja – ar daudzveidīgo saturu, kurā līdzdarbojas arī pats apmeklētājs, rosināt bērnos interesi par fiziku, ķīmiju un citām eksaktajām zināšanām.

Svinīgajā atvēršanas pasākumā, kas notika trešdien, nebija tradicionālās sarkanās lentes griešanas. Te visu izziņas centra tapšanā iesaistīto pušu pārstāvji reizē spieda sarkanu starta pogu un cauri plašai trīsstāvu atvērtajai telpai izlidoja spoža raķete. Taču tradicionālās atklāšanas runas gan bija.

Uzsvaru, ka jaunradītās iespējas būs būtisks papildinājums STEM priekšmetu apguvē, sniedzot atbalstu arī pedagogiem, akcentēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa. Tāpat viņa uzsvēra, ka centrs būs nozīmīgs tūrisma objekts, kas Cēsīs un novadā šajā nozarē radīs jaunu dinamiku.

Sakot paldies visiem iesaistītajiem izziņas centra tapšanā – Latvijas valsts institūcijām un Norvēģijas valdībai, kas radīja iespēju saņemt finansējumu centra saturiskajam iekārtojumam, gan Rīgas Tehniskajai universitātei un Norvēģijas kosmosa izglītības centram “Andoya Space Education”, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs atgādināja par idejas tapšanu. “Atverot centra durvis, noslēdzas teju desmit gadu garš projekta dzīves cikls. Pirmais solis bija, kad pirms vairāk nekā desmit gadiem Cēsīs atvēra nelielo Zinoo centru. Pagāja divi gadi, kad idejas autors, centra vadītājs Pauls Irbins teica – vai nu attīstāmies, vai turpinām dzīvot, kā ir, un kāds mūs noteikti pārspēs ar zinātnes centru. Diskutējām ar paš­valdības deputātiem, bija vienbalsīgs atbalsts. Tā sākām iet no ministrijas uz ministriju, un kopš 2014.gada sadarbībā pamazām veidojās finanšu instrumenti,” atcerējās J.Rozen­ber­gs. Domes priekšsēdētājs arī akcentēja, ka lielu darbu ieguldījuši pašvaldības darbinieki, kas desmit gadus “projektu nesuši, stiepuši un atnesuši līdz šodienai”. Tāpat svarīgi, ka idejas īstenošanu atbalstījuši domes deputāti, kas “noticēja, ticēja un joprojām tic šim projektam”. Bet pēdējo gadu darbs gūlies uz centra komandu, kam pienākas īpašs paldies par augsto ieinteresētību, radošumu un pašatdevi.

Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās atzina, ka sākumā, kad ideja parādījusies, nav bijis īstas izpratnes, kā tā īstenosies. “Kad pirms četriem gadiem ieraudzījām aktivitāti “inovāciju centri” un vienu no centriem, kas uzrakstīja, ka viņu speci­alizācija būs kosmoss, domāju, nu gan esam iegrābušies. Līdz tam bijām īstenojuši stipendiju ieviešanu, zinātnes un pētniecības atbalstu, bet inovācijas centri bija pirmo reizi. Bet tagad, mēs, aģentūra, kas formāli ir satura projekta ieviesēja, esam tā īstenotājiem kļuvuši par draugiem, atbalstītājiem un faniem. Visi projekti bija ambiciozi, un Cēsu projekts ir ļoti ambiciozs. Mums bija jāpiespiež sevi ticēt, ka plānotajā termiņā ar šo naudas apjomu un savienoto trauku principu ar vairākiem finanšu avotiem kopā nonāksim šajā centrā,” ar humora devu par aizvadīto laiku runāja D.Trai­dās.

Direktore pauda, ka Cēsu projektā sastapās ar “ārkārtīgi augsti profesionālu komandu ar ārkārtīgi augstu motivāciju, ārkārtīgi augstu pašvaldības atbalstu, un piesaistīts ārkārtīgi profesionāls pedagogu kolektīvs, kuru uzdevums bija izveidot programmas, ar ko jaunieši te strādās”.

D.Traidās arī novērtēja pašvaldības lēmumu izcelt izziņas centra izglītības funkciju, protams, saglabājot arī tūrisma nozīmi.

Gandarījumu par īstenoto projektu un veiksmīgo sadarbību četru izziņas centru veidošanā Latvijā ar Norvēģijas finansiālu atbalstu pauda Norvēģijas vēstniecības vadītāja vietniece Hilde Bērita Eide. Viņa atgādināja, ka 2017.gadā Norvēģija un Latvija vienojās par sešu miljonu eiro grantu piešķiršanu zinātnes centru izveidošanai Latvijā, un tagad izveidoti centri Liepājā, Daugavpilī, Liepājā, nu to atklāj Cēsīs. H.B.Eide arī uzsvēra Latvijas un Cēsu ciešo saikni Ziemeļvalstu sadarbībā.

Kosmosa izziņas centra vadītājs Miks Dzenis atcerējās, kā 2021.gada novembrī Cēsīs, Cīrulīšos, toreiz vēl tikai topošās ēkas pamatos ieraka laika kapsulu ar tās dienas avīzi “Druvu”, ar simboliskām piemiņas lietām, lai nodotu ziņu nākotnes sabiedrībai. Un tagad viņš aicināja ikvienu atstāt vēsti nākotnes sabiedrībai citā laika kapsulā – viesu grāmatā, paužot, kas sagaidāms pēc pusgadsimta.
Pasākuma dalībnieki gida pavadībā iepazinās ar plašo saturu, ko piedāvā jaunais centrs. Ienākot centrā, apmeklētājiem ir iespēja pārbaudīt, kā tiek ražota enerģija, staigājot pa īpašu grīdu, ekrānā sekojot saražotās enerģijas daudzumam. Tālāk ir cilvēces izpētes vēstures tunelis, kur var gūt iespaidu, kā attīstījusies zinātne, inženierzinātne un pati sabiedrība, sākot no aizvēstures, ka cilvēks vienmēr ir interesējies par kosmosu, to pētījis, līdz mūsdienās attīstījis iespēju tajā doties. Pirmajā stāvā ir dažādi ar kosmosu saistītu objektu modeļi: raķetes, roboti, satelīti u.c.

Uzsvars uz STEM, vairāk interaktīvs un balstīts uz uzdevumu veikšanu, ir otrā stāva stendos. Daļa ekspozīcijas ir par Marsa kolonizāciju, kur parāda, kā zināšanas palīdzētu izdzīvot uz citas planētas. Var uzzināt, kā organisko atkritumu attīrīšana var saražot elektrību, skābekli un degvielu, atrodoties uz citas planētas. Trešajā stāvā var pieredzēt, kā trenējas astronauti, tur arī rotaļu stūrītis mazākajiem apmeklētājiem un kosmosa objektu galerija.

Nenoliedzami, aizraujoša ir starptautiskās kosmosa stacijas replika. Tās pirmajā stāvā var iepazīties ar astronautu ikdienu, uzturoties misijās kosmosā, bet otrajā apmeklētājiem pāros iespēja izspēlēt vairākas kosmosa misijas pašiem.

Izziņas centra ēkas būvniecība izmaksājusi ir 9,6 milj.eiro, tajā skaitā 4,8 milj. eiro ir Latvijas valsts budžeta programmas Emisiju kvotu izsoles instrumenta finansējums. Eksponāti veidoti ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstu, kopējās izmaksas ir 2,15 miljoni eiro, no kurām 1,64 miljoni eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējums, 0,3 milj. eiro Latvijas valsts budžeta , bet 0,2 milj. eiro Cēsu novada pašvaldības līdzfinansējums.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Seniori svin pavasari

05:14
24.04.2024
31

Nedēļas nogalē Zosēnu senioru klubiņš aicināja uz dzīves svinēšanu pavasarī, pagasta kultūras namā pulcējot gan vietējos seniorus, gan aicinot viesus no Abrupes, Vecpiebalgas, Taurenes un Dzērbenes. Zosēnu senioru klubiņa vadītāja Ilze Cīrule teic, ka izveidojusies brīnišķīga tradīcija svinēt un katram savā gadalaikā aicināt ciemos pie sevis kaimiņu pagastu seniorus, rīkot arī kopīgas ekskursijas. Saietā priecēja […]

IT speciālisti tīklojas arī klātienē

00:00
24.04.2024
60

Modernās tehnoloģijas rada jaunas profesijas un jaunas iespējas Nebijis pasākums notika Cēsīs, Raiņa kvartālā, tur tikās esošie un topošie dažādu līmeņu IT jomas speciālisti, tehnoloģiju entuziasti, studenti, uzņēmēji un ikviens, kam interesē tehnoloģijas un digitalizācija. Pasākumā “IT Waffle Meetup”raisījās sarunas, pieredzes stāsti un diskusijas par karjeras iespējām nozarē, pieprasītām prasmēm un tehnoloģiju iespējām. Būtiska bija […]

Satiekas darba devēji un ņēmēji

00:00
23.04.2024
159

Darba meklētājus Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) akcijā “Sezonas darbi” aicināja tikties ar darba devējiem. NVA Cēsu filiālē interesentus sagaidīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), akciju sabiedrības “Cēsu alus” un SIA “Green Line Services” pārstāvji. Divu stundu pasākumā darba devēji stāstīja ne tikai par sezonas, bet arī pastāvīga darba piedāvājumiem. Darba meklētāju netrūka. “Cēsu alus” […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 16 izsaukumi

15:43
22.04.2024
34

Aizvadītajās trīs diennaktīs, laika posmā no šī gada 19. aprīļa plkst. 6.30 līdz 22. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 16 izsaukumus – trīs izsaukumus uz ugunsgrēku dzēšanu un 13 izsaukumus uz glābšanas darbiem. Sestdien plkst. 18.04 saņemts izsaukums uz Madonas novada Cesvaines pagastu, kur divstāvu dzīvojamās mājas otrajā stāvā pie […]

Fiziskās aktivitātes - svarīgākais ieradums labas veselības uzturēšanai

15:27
22.04.2024
34

Uz jautājumu “Kurš no ieradumiem, jūsuprāt, ir vissvarīgākais veselībai?” “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā 17% respondentu atbildējuši, ka tās ir regulāras fiziskās aktivitātes, savukārt 16% kā svarīgākās norādījuši regulāras veselības pārbaudes. Interesanti, ka fiziskās aktivitātes par svarīgāko ieradumu vīrieši atzinuši divas reizes biežāk nekā sievietes. Visvairāk – 25% – ar fiziskajām aktivitātēm […]

Āraiši ir īpaši, un tādiem tiem jābūt

00:00
22.04.2024
82

Āraisieši vienmēr uzsvēruši piederību īpašajai vietai Āraišiem. Jau desmit gadus aktīvākie iedzīvotāji apvienojušies Āraišu biedrībā, lai kopā risinātu ikdienas problēmas, stiprinātu identitāti un atpazīstamību, veicinātu kopienas un apkārtnes iedzīvotāju līdziesaisti, radošumu un interešu daudzveidību, paplašinātu tūrisma piedāvājumu.    Biedrības rosināti, āraisieši sanāca kopā, lai apspriestu aktuālo. Eva Koljera pastāstīja par aptaujas, kurā viedokli pau­da āraisieši, […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi