Uz sarunām ar arodbiedrības pārstāvjiem bija atnākuši ap 20 no darba atbrīvoti cilvēki, kuriem lūgts parakstīt vienošanos par darba attiecību pārtraukšanu laikā, kad viņi bijuši uz slimības lapas, atlaistās sievietes, kurām jāgādā par diviem un trim pirmsskolas un skolas vecuma bērniem, arī vīrieši, kas uzņēmumā nostrādājuši desmit un vairāk gadus. Viņi spriež, ka atbrīvoti no darba ne tikai minētās optimizācijas dēļ, bet arī par mutes palaišanu, jo Cēsu tipogrāfijas un cehu vadītāji nav cietuši nekādus iebildumus vai sarunas par algu paaugstināšanu, virsstundu un dīkstāvju apmaksu. Pie tam no darba atlaisti tie, kuri nav bijuši arodbiedrības biedri, jo par viņu atlaišanu nāktos informēt Latvijas grāmatrūpniecības arodu savienību un iepriekšminētie iemesli, visticamāk, nebūtu iegansts atbrīvošanai no darba.
“Es gribētu šo nelikumīgo rīcību no darba devēja puses anulēt. Nevar prasīt no darbiniekiem tādu padevību kā dzimtbūšanā. Ja uzņēmumam vajadzīga reorganizācija, tad process jāsāk no gala,” atlaistajiem darbiniekiem sacīja Latvijas grāmatrūpniecības arodu savienības priekšsēdētājs Egils Rutkovskis un aicināja savas pretenzijas izteikt rakstiski.
“Ja cilvēki vienošanos parakstījuši, tur atpakaļceļa nav. Vienīgi var taisnību meklēt tiesā, ja vairāki atlaistie uzskata, ka no amata pienākumiem atbrīvoti pret savu gribu, ar viltu vai spaidiem,” ne visai optimistisku prognozi pauda advokāts Valdis Ulmanis, bet apskatot sastādīto vienošanos, kādu parakstījuši tipogrāfijas darbinieki, uzsvēra, ka tik nekorektu dokumentu nav dzīvē redzējis.
“Vienošanās trešajā punktā teikts, ka darbinieks apņemas neizmantot nekādus tiesiskus līdzekļus, lai apstrīdētu šo vienošanos. Šāda prasība ir ne tikai juridiski nekorekta, tā ir nelikumīga,” sašutumu pauda advokāts. Arodbiedrības pārstāvji ir pārliecināti, ka uzņēmumā notikusi kolektīvā atlaišana, jo tādas pat vienošanās parakstījuši arī a/s “Preses nams” darbinieki Rīgā.
“Tā Latvijā ir sistēma, ka var atlaist darbiniekus pēc vienošanās. “Preses namā” tikai divi atlaistie izteikuši oficiālas pretenzijas. Cik pavisam atlaisti, nezinu,” sacīja a/s “Preses nams” arodbiedrības priekšsēdētājs Harijs Pampovs, kurš tikšanās laikā vairāk klusēja, arī neprecizējot, kādas kompensācijas par atlaišanu saņēmuši rīdzinieki.
“Tas vienmēr bijis noslēpums, cik par to pašu darbu, ko darām mēs, saņem Rīgā. Noteikti tur samaksa ir lielāka,” tikšanās laikā uzsvēra Cēsu tipogrāfijas vīri, kuri neslēpa, ka gadu no gada darba pienākumu kļuvis vairāk, strādātas virsstundas, bet alga pēdējo septiņu gadu laikā nav mainījusies.
“No darba palaida tos, par kuriem domāja, ka viņi klusēs,” teica kāda bijusī darbiniece, kura joprojām nevēlējās atklāt savu vārdu, sakot: “Kāpēc vadībai tagad jāzina, ka man sāp.”
“Es darbu nekad nekavēju, bet biju pret neapmaksātām virsstundām. Atlaižot tika ar mani galā,” teica Einārs Celms. Arī Armīns Eglītis piekrita: “Zinu, ka biju priekšniecībai kā nagla… . Es nesaprotu, kas tipogrāfijā notiek. Laiž vaļā cilvēkus, bet liek jaunus logus. Mana pārliecība, ka ražotni vēlas pārdot un bez darbiniekiem tā būs vērtīgāka,” sprieda Armīns Eglītis, piebilstot, ka jaunas ražotnes “Preses nams” atvērs Pierīgā.
“Mani atlaida, bet paši katru dienu zvana un prasa, kā jādara,” stāstīja materiālu nodaļas bijušais vadītājs Juris Ozoliņš, kuram piedāvāts strādāt par šoferi, saņemot 139 latus mēnesī.
“Kas būtu, ja papīru viņš neparakstītu? Viņš tāpat būtu kārists. Atrastu vietu, kur piesieties. Man, viņam un citiem,” sacīja Armīns Eglītis un kolēģi piebilda, ka arī darba sapulcēs viedokli paudusi tikai vadība, kad runas nonākušas līdz darbiniekus interesējošiem jautājumiem, sapulces laiks bijis galā.
Tikšanās ar arodbiedrības pārstāvjiem beidzās ar to, ka vismaz desmit atlaistie uzrakstīja oficiālu iesniegumu, ka atlaišanu parakstījuši šoka stāvoklī un maldināti. Arodbiedrība solīja, ka darīs visu, lai uzņēmuma vadība cilvēkiem samaksātu par virsstundām, dīkstāvi, un līdzēs atjaunoties darbā. Daudzi darbinieki bija gatavi tiesāties arī tikai tādēļ, lai saņemtu morālu gandarījumu. Vienošanās anulēšana gan būs tiesas kompetencē.
Ko jaunu sapulcē uzzināja Cēsu tipogrāfijas darbinieki, tiekoties ar a/s “Preses nams” valdes priekšsēdētāju Uldi Roni, “Druvai” pirmdien neizdevās noskaidrot, acīmredzot, strādājošie no jauna bija saņēmuši brīdinājumu, ka savu viedokli presei drīkst paust tikai pats Uldis Ronis, bet viņa izteikumus analizēt darbiniekiem ir liegts.
Komentāri