
Brāļi Ilmārs un Intars Ķīši, kuriem Straupē pieder mēbeļu ražotne, gandrīz vienmēr ir
darbs un meistari cer, ka tas būsarī šogad.
“Tā kā mēbeles gatavojam pēc individuāla pasūtījuma, ir cilvēki, kuri, iekārtojot dzīvokli, izvēlas nevis masveida produkciju, bet ko specifisku.
Jaunos veikalos nepieciešami plaukti, kas iederētos interjerā, un arī tos mēs izgatavojam” stāsta Ilmārs, bet Intars uzsver, ka “I-Mēbeles” var īstenot katru ideju, lai arī cik pārdroša tā nešķistu.
Intara un Ilmāra mēbeļu ražotne ir Latvijā daudzkārt par paraugu pieminētais uzņēmējdarbības veids, proti, meistaru darbnīca uzbūvēta un darbojas
blakus mājai. Tajā brāļi strādā divatā. Un tas notiek laukos.
“Nav jāmaksā īre, mežā sagādājam malku un
kurinām,” vērtē uzņēmuma vadītājs. Viņš arī atzīst, ka
uzņēmēji un pasūtītāji skaita katru latu. “ Klienti var samaksāt tik, cik var, tāpēc jādomā kā sabalansēt kvalitāti, pircēja maksātspēju un cenu,” saka Ilmārs.
“I-Mēbeles” sešu gadu laikā attīstījušās
. Brāļi pēc arodskolas katrs strādāja
firmās, līdz saprata, ka labāk tomēr būtu strādāt sev, nevis citiem. Par pēdējo aprēķinu sapirka rokas instrumentus, atsaucās kādam sludinājumus un izgatavoja vannas istabas skapīti. Tad īstenoja vēl viena klienta vēlmes. “Neesam piedalījušies izstādēs, rīkojuši reklāmas kampaņas. Mums ir mājaslapa, kurā redzams, ko esam izgatavojuši. Klienti mūs atrod pēc citu atsauksmēm,” stāsta Ilmārs.
Tikai tagad straupieši pārliecinājušies, cik līdz šim prātīgi rīkojušies.
Nopelnītais ieguldīts attīstībā,
nav
kredīta. “Vai kāds par mūsu mēbelēm maksātu tik daudz, lai mēs varētu samaksāt kredītu?” vien nosaka Ilmārs.
Par konkurenci straupieši īpaši neuztraucas. Īstenojot individuālus pasūtījumus, katrs meistars izgatavo ko īpašu. Mēbeles virtuvei, vannas, bērnu, viesistabām, guļamistabām, kāpnes, iebūvējami skapji, arī
rotaļlietas – tik plašs ir “I-mēbeļu”
piedāvātais klāsts.
Jaunajā – Truša gadā, puiši izgatavojuši krājkasītes
zaķa formā, ir arī labi zināmās cūciņas. Tās viņi dāvina klientiem, ir arī interese par tām kā oriģinālām dāvanām. Cilvēkus,
kuriem ir mazi bērni,
saista koka motocikls vai lidmašīna, kas tas pats šūpuļzirdziņš vien ir, tikai stabilāks un oriģinālāks.
Par šo gadu Intars un Ilmārs saka – būs jāmēģina sadzīvot. “Prom nedomājam doties. Strādāsim.
Rēķināmies, ka viss kļūs dārgāks,
palielināsies nodokļi,” bet brāļi ir pārliecināti, ka izvēlējušies pareizo ceļu – savā uzņēmumā viņi strādā sev.
Komentāri