Ko tad īsti nozīmē Eiropas Komisijas iecerētā papildu valsts tiešo maksājumu (PVTM) reforma, kas jau 2007. gadā ieviešama visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs? To pagājušajā nedēļā reģionālās preses izdevumu žurnālistiem skaidroja pats zemkopības ministrs Mārtiņš Roze un Zemkopības ministrijas valsts sekretāres vietnieks Aivars Lapiņš.
Gaidāmās izmaiņas, atbilstoši Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politikas reformai, paredz, ka daļa no finanšu aploksnes tiks maksāta saistīti – par reālo lauksaimniecisko ražošanu (hektāru, dzīvnieku, tonnu), bet otra daļa tiks atdalīta – par saražoto iepriekšējā pārskata periodā. Lai saņemtu ar ražošanu saistīto maksājumu, lauksaimniekam saglabāsies pienākums veikt ražošanu, tāpat kā līdz šim, savukārt no ražošanas atdalīto maksājumu saņems tas pats lauksaimnieks, bet tikai balstoties uz iepriekšējo ražošanas pieredzi.
Aivars Lapiņš žurnālistiem skaidroja, ka būtībā vienu naudas aploksni, no kuras līdz šim maksāti papildu valsts tiešie maksājumi, sadala divās daļās.
– Aprēķināts, ka maksimālā ar ražošanu saistītā maksājuma likme par laukaugu hektāru būs 39 eiro. Lai tos saņemtu, ir jāiesēj laukaugi. No ražošanas atdalītā likme būs maksimāli 33 eiro par hektāru. Lai šo naudu saņemtu, atbalstam jāpiesaka platības, kur laukaugi bija iesēti pagājušajā gadā, – sacīja valsts sekretāres vietnieks.
Tātad abas atbalsta daļas – gan 39, gan 33 eiro par hektāru, lauksaimnieks saņems tad, ja šogad turpinās ražot uz zemes tādos pašos apmēros kā pērn.
Ja saimnieks šogad vairs neražos laukaugu produkciju, bet apsaimniekos zemi tajā pašā platībā kā pērn, viņš nesaņems 39 eiro ar ražošanu saistīto PVTM. Taču viņš var saņemt 33 eiro par hektāru no ražošanas atdalītā maksājuma, par platību, kurā pērn audzējis labību. Lai saņemtu 33 eiro atdalītā maksājuma, visām šim atbalstam pieteiktajām platībām ir jābūt pieteiktām arī vienotajam platības maksājumam.
Ja saimnieks, kurš pagājušajā gadā saņēmis PVTM, nolemj samazināt apsaimniekojamo platību, kā arī
beidz ražot laukaugu produkciju, atdalīto maksājumu – 33 eiro – viņš varēs saņemt tikai par to platību, kas pieteikta vienotajam platību maksājumam.
Savukārt tad, ja šogad iesēts vairāk nekā pērn, par palielinājuma daļu pirmā ziņa bija tāda, ka varēs saņemt tikai vienu maksājuma daļu – 39 eiro. Tieši par šo punktu satraukušies tie lielie lauksaimnieciskie ražotāji, kas bija plānojuši šogad ievērojami palielināt platības. Ministrs Mārtiņš Roze informēja žurnālistus, ka sarunās ar Eiropas lauksaimniecības komisāri iecerēts panākt iespēju sniegt lielāku atbalstu tiem zemniekiem, kas palielinājuši sējumus šī gada ražai, sējot rudenī ziemājus, jo tajā laikā vēl nebija informācijas par to, ka reforma notiks tik strauji. Tāpat arī iecerēts, ka jaunajiem lauksaimniekiem, kuri no 2006. gada 15. maija līdz 2007. gada 1. martam būs reģistrējuši jaunu saimniecību un līdz šā gada 15. maijam pieteikušies LAD uz valsts papildu maksājumiem , tiks piemērots īpašais gadījums, kas paredz, ka atbalstu piešķir par visiem 2007. gadā atbalsta veidam atbilstošajiem hektāriem. Ministrijas un lauksaimnieku organizāciju kopēji izstrādātie priekšlikumi, kā kompensēt straujās pārmaiņas lauksaimniekiem, kuri šogad strauji attīstās, paredz vēl citus pasākumus motivējošas
maksājumu saņemšanas kārtībai saimniecībām, kurās veiktas sējumu struktūras izmaiņas vai platību palielināšana.
Taču sliktā ziņa ir tā, ka minētās likmes – 33 un 39 eiro par ha – ir rēķinātas, ņemot vērā references platību, kādu laukaugiem apstiprinājusi ES. Tātad – atbalsta platība ir 440 000 ha, bet ar ražošanu saistītās PVTM aploksnes summa ir 17 miljoni eiro. Šo naudu nāksies dalīt uz visiem tiem hektāriem, kas šogad būs apsēti ar labību. Ja tiks pieteiktas lielākas platības, tad maksājums par vienu hektāru attiecīgi būs mazāks.
Atbilstoši Eiropas Komisijas nosacījumiem, reforma paredz Latvijā atdalīt no ražošanas arī citus maksājumus. Maksājumiem par kartupeļu cieti paredz ar ražošanu saistīt 60 procentus, liellopu kaušanas prēmijas – 40 procentus, aitu mātes prēmijas – 50 procentus.
Jaunas ziņas ir piena ražotājiem. Kā skaidroja Aivars Lapiņš, turpmāk piemaksa par pienu vairs vispār nebūs saistīta ar saražoto daudzumu. Par bāzi turpmākajiem atbalsta maksājumiem būs 2006./2007. piena kvotas gadā saražotais (laika periods no 2006.gada 1.aprīļa līdz 2007.gada 31.martam). Tātad, neatkarīgi no tā, cik tonnas piena ražotājs saražos nākamajā kvotas gadā, atbalstu rēķinās pēc 2006./2007. kvotas gadā pārdotā piena daudzuma.
Pilnā apjomā saglabājas vienotais platību maksājums par lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Turpināsies maksājumi par saimniekošanu mazāk labvēlīgos apvidos un agrovides maksājumi, kas ietver atbalstu bioloģiskai lauksaimniecībai, atbalstu par bioloģisko daudzveidību zālājos.
– Īpaši jāuzsver, ka kopējais maksājumu apjoms šīs reformas dēļ nesamazinās, mainās tikai to izmaksas modelis. Turklāt lielākajai daļai Latvijas saimniecību šī reforma atbalsta maksājumu kārtību neietekmēs vispār, – sacīja zemkopības
ministrs.
Tomēr, tā kā EK lēmums par papildu valsts tiešo maksājumu reformas ieviešanu jaunajās dalībvalstīs jau šogad tapa zināms tikai šā gada sākumā un Latvijas lauksaimniekiem, kuri plānojuši darbības paplašināšanu, attīstību vai jaunas saimniecības izveidošanu, reformas tik sasteigta ieviešana varētu sagādāt finansiālus sarežģījumus, sarunā ar ES lauksaimniecības komisāri Mariannu Fišeri – Bēlu 1. martā zemkopības ministrs Mārtiņš Roze vienojās, ka EK attiecībā uz Latviju pieļaus atsevišķus izņēmumus dažās no reformas normām.
Turpinās Zemkopības ministrijas un lauksaimnieku sarunas, vienojoties par
īpašo reformas noteikumu modeli Latvijas lauksaimniekiem, kuru šajā nedēļā iesniegs Eiropas Komisijā.
Jāatgādina, ka vecajās ES valstīs lauksaimniecības kopējās politikas reforma jau notikusi, maksājumi atdalīti no ražošanas apjoma. Jaunajām valstīm tika piedāvāta iespēja reformēt maksājumus vēl līdz 2010. gadam. Taču sacīt, ka par reformu nekas nebija zināms, nav pareizi. Pat ” Druvas” lappusēs iepriekšējos gados diskutēts par gaidāmām pārmaiņām, kuras izraisīs ES kopējās lauksaimniecības politikas izmaiņas.
Kā pastāstīja Aivars Lapiņš, dažas jaunās dalībvalstis, piemēram, Polija, pusi ES atbalsta sapludinājusi vienotā saimniecības maksājumā, nesaistot atbalstu ar ražošanu.
Komentāri