Otrdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

Astrīdes Ivaskas dzejiskais dzīvesstāsts

Druva
23:00
26.09.2008
27
200809262335421663

Cēsu centrālās bibliotēkas rīkotajā pasākumā “Dzejnieks, dzeja, klausītājs” interesentiem bija iespēja tikties ar dzejniecēm un atdzejotājām Astrīdi Ivasku un Daigu Lapāni, kā arī ar humanitāro zinātņu doktoru, tulkotāju Silvestru Gaižūnu (Lietuva).

Īpaši gaidīta bija iespēja klātienē tikties ar A. Ivasku, kuras vārds latviešu literatūrā ir labi zināms. Lai arī viņas radošā biogrāfija sākās jau 50.gados, Latvijā viņas dzeju pa īstam varēja iepazīt tikai pēc neatkarības atgūšanas, jo lielāko mūža daļu viņa pavadījusi ārpus Latvijas – Vācijā, ASV un Īrijā, līdz 2001. gadā atgriezās uz dzīvi dzimtenē. Viņas tēvs, Latvijas armijas ģenerālis Mārtiņš Hartmanis, bija represēts padomju okupācijas pirmajā gadā, un pārējā ģimene no Latvijas izbrauca 1944. gadā.

Cēsu centrālās bibliotēkas direktores vietniece sabiedriskajās attiecībās Gunta Romanovska pastāstīja, ka autores pirmā dzejas publikācija bijusi trimdas izdevumā “Jaunā gaita” 1959.gadā, un Cēsu bibliotēkas krājumos šis izdevums esot apskatāms.

Sarīkojuma sākumā ar nelielu dzejas kompozīciju, kurā skanēja A. Ivaskas dzeja, uzstājās Cēsu teātris, saņemot no autores ļoti atzinīgus vārdus. A. Ivaskas stāstījums par savu dzīvi trimdā un Latvijā mijās ar pašas lasītajiem dzejoļiem, kas raksturo konkrēto dzīves brīdi. Dzejoļi vēstīja par satiktajiem cilvēkiem, valstīm, kurās pabūts, vietām, kas iemīļotas. Klausītājiem tika uzburta dzejā iemūžināta dzīve.

Dzejniece dzīvojusi klasisko un mūsdienu valodu, latviešu un pasaules literatūras gaismā, jo viņas vīrs, igauņu dzejnieks, literatūrzinātnieks un mākslinieks Ivars Ivasks bija ASV universitāšu profesors, žurnāla “Books Abroad” (vēlāk “World Literature Today”) redaktors, prestižas starptautiskas literatūras prēmijas žūrijas priekšsēdis. Tāpēc dzejniece visu mūžu bijusi cieši saistīta ar pasaules literatūras dižgariem, tomēr nepazaudējot savu latvisko piederību.

“Kad sāku rakstīt dzeju, vajadzēja izšķirties par labu latviešu vai angļu valodai. Izvēle nebija viegla, līdz kādā telefonsarunā ar citu trimdas latvieti radās pārliecība, ka manai dzejai jāskan latviski. Tiesa, tapuši arī dzejoļi angļu valodā, galvenokārt kā veltījumi angliski runājošajiem draugiem,” stāstīja A. Ivaska.

A. Ivaska kopā ar vīru Ivaru trimdā rūpējās arī par to, lai pavisam nesatrūktu saites ar latviešu rakstniekiem pēckara Latvijā. Viņas rakstīto un publicēto recenziju un rakstu klāstā ir daudzi raksti, kas veltīti tieši Latvijas dzejnieku daiļradei. Tiesa, sadarbība ar dzejniekiem dzimtenē nav bijusi vienkārša.

“Sarakstījos ar latviešu dzejnieci Vizmu Belševicu, sūtīju viņai arī savas grāmatas. Zinot, ka sūtījumus kontrolē, grāmatām speciāli saķēpāju lapas, cerībā, ka tādas grāmatas nevienu neinteresēs un tās sasniegs adresātu. Diemžēl tā nenotika. Kad pēc Atmodas atgriezos dzimtenē, no Misiņa bibliotēkas man atgādāja visas manis sūtītās grāmatas, kas esot glabājušās specfondos,” stāstīja A. Ivaska.

Mirdza Lībiete dzejniecei pastāstīja, ka 6.klases bērniem īpaši pazīstams esot viens A. Ivaskas dzejolis, ko viņi apgūstot Dzejas dienās. Dzejolis saucas “Cik, cik, cik”, un Cēsu pilsētas pamatskolas audzēknis Emīls Lukjanskis to norunāja autorei.

Pēc tam par savu dzejnieces un tulkotājas darbu pastāstīja Daiga Lapāne, lasot gan savu dzeju, gan arī atdzejojumus no sengrieķu, grieķu un lietuviešu valodas, ļaujot klausītājiem ieklausīties arī dzejoļu oriģinālos.

Baltoskandijas akadēmijas direktors Silvestrs Gaižūns sanākušajiem prezentēja nelielu fragmentu no topošās filmas „Astrīde un Ivars. Pasaules tilti”. Tajā atspoguļoti Astrīdes un Ivara sakari ar pasaules literatūras dižgariem. Filmas scenārija autors ir S. Gaižūns.

“Tā man ir liela atbildība, jo kā ārzemnieks esmu centies uzņemt filmu par izcilu latviešu dzejnieci. Ar A. Ivasku esmu pazīstams jau sen, klausoties viņas stāstījumā par satiktajiem pasaules dzejniekiem, radās ideja to iemūžināt filmā. Uzfilmētais materiāls ir sešas stundas garš, kas tagad tiek veidots par filmu,” stāstīja S. Gaižūns, nolasīdams arī kādu dzejnieces dzejoli

lietuviešu valodā.

Cēsniekiem pirmajiem bija iespēja redzēt šīs filmas pirmo daļu, kurā A. Ivaska stāsta par savu 20 gadus ilgušo draudzību ar izcilo lietuviešu dzejnieku Henriku Radausku.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pie Cēsu klīnikas sākta stāvlaukuma pārbūve

00:00
22.04.2025
49

Lai gan pie Cēsu klīnikas ir divi stāvlaukumi – bruģēts Viestura ielā un ar grants segumu Turaidas ielā-, nodrošinot vietas teju 100 automašīnām, arvien biežāk klientu plūsma ir tik liela, ka pietrūkst vietu, kur novietot auto. “Gadiem izjūtam pacientu sāpi par auto stāvvietu trūkumu, jo tiešām nav patīkami, ja atbrauc uz vizīti, bet stāvvietas pie […]

Improvizēti pasniedz “Zelta āķis” balvas

00:00
19.04.2025
28

Teātra diena “Nenopietni par nopietno” Mārsnēnos aizritēja ar humora pieskaņu, iespēju skatītājiem iesaistīties arī mēģinājuma procesā un improvizētas balvas “Zelta āķis”  pasniegšanu. Pasākuma pirmajā daļā “Atvērsim priekškaru!” ikvienu aicināja ieskatīties mēģinājuma norisēs. “Tādējādi radīja nelielu priekšstatu par mēģinājumu procesu, arī skatītājiem ļaujot iejusties kādās lomās,” teic Mārsnēnu amatierteātra režisore Ingrīda Zilgalve. Otrajā daļā “Pacietības mērs” […]

Ar lina sajūtu agrāk un šodien

00:00
18.04.2025
39

Lins, vai tas būtu lina dvielis, galdsega vai galdceliņš, laiku laikos ir bijis katrā latvju mājā, arī Piebalgā. Tādēļ Jaunpiebalgas Kultūras centrā, kas reizē ir Cēsu novada metodiskais centrs tautas lietišķās mākslas studijām, aizvadīts seminārs “Baltie lina audumi Vidzemē agrāk un šodien”. Cēsu novada un kaimiņu novadu tautas lietišķās mākslas kolektīvi ieklausījās etnogrāfes Aijas Jansones […]

Likumpārkāpēju izdoma un policistu profesionālisms

00:00
17.04.2025
75

Esam jau informējuši “Druvas” lasītājus par Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes darba rādītājiem pagājušajā gadā. Kopumā vērojama noziedzības samazināšanās, un, kā uzsvēra Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko, dzīvojam drošākajā Latvijas novadā. Taču ir noziedzības tendences, kas rada iedzīvotāju pamatotu satraukumu, jo tieši vai netieši skar daudzus. Šoreiz par policijas darba aktuālajiem virzieniem -narkotiku izplatības […]

Zemkopības ministrs Armands Krauze apmeklē PKS “Straupe”

21:41
16.04.2025
68

Šodien zemkopības ministrs Armands Krauze apmeklēja piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību “Straupe”, lai personīgi iepazītos ar uzņēmuma darbu un apliecinātu tā ražoto produktu drošību un atbilstību pārtikas drošības standartiem. Tikšanās laikā tika pārrunāta situācija, kad, ievērojot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) norādījumus, uz laiku tika apturēta manuālās fasēšanas līnija. Ministrs tika iepazīstināts ar uzņēmuma veiktajiem pārtikas drošības […]

Tautas balss

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
19
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Atkal deg pērnā zāle

15:09
16.04.2025
17
41
Lasītāja raksta:

“Atkal jau dedzina kūlu! Kā nav lietus, tā kāds pamanās pielaist uguni pērnajai zālei. Tas nav izturami. Vai tiešām nav iespējams ierobežot šos nejēgas? Sadeg dažādas dzīvas būtnes – kukainīši, vardes un citas. Un var izcelties liels ugunsgrēks. Daudz nevajag, lai vējš dzirksteles aiznestu uz tālāku vietu, piemēram, šķūni, māju,” sašutusi pastāstīja lasītāja, bet nevēlējās […]

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
15
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
20
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
22
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Sludinājumi