Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Ārkārtas stāvokli saistībā ar ĀCM izsludina Krimuldas, Ādažu un arī Salaspils novadā

Leta
15:07
17.01.2017
1

Valdība šodien nolēma izsludināt ārkārtas situāciju Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartajā Krimuldas novadā, tāpat arī Ādažu novadā, kur nepieciešamības gadījumā plānots dedzināt cūku līķus, turklāt ārkārtas stāvoklis izsludināts arī Salaspils novadā, kur atrodas otrā ACM skartā uzņēmuma novietne.

Ārkārtas situācija noteikta līdz 2017.gada 17.aprīlim.

Atbildīgā institūcija par darbību koordināciju ārkārtas situācijas laikā ir Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Valsts policijai pēc PVD pieprasījuma uzdots izveidot kontrolposteņus un nodrošināt amatpersonu dežūras posteņos uz ceļiem, kas šķērso minētās teritorijas, kā arī iesaistīt amatpersonas mēra apkarošanas pasākumu īstenošanā skartajās novietnēs, ja to īpašnieki nepakļaujas PVD amatpersonu norādījumiem. Tāpat policijai sadarbībā ar PVD uzdots pastiprināti kontrolēt transportlīdzekļus minētajās teritorijās, lai pārbaudītu mājas cūku un mežacūku un to produktu pārvadājumus.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam uzdots nodrošināt uzraudzību un atbalstu dzīvnieku līķu sadedzināšanas gadījumā.

Attiecīgo novadu pašvaldībām uzdots ierādīt vietu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanai un piesaistīt tehnikas un citu resursu nobeigušos un nogalināto dzīvnieku sadedzināšanai mēra apkarošanas laikā.

Faktiskos izdevumus mēra apkarošanas pasākumu laikā šajā rīkojumā minētajām institūcijām un pašvaldībām segs no valsts budžeta programmas “„Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Kā ziņots, ārkārtas stāvokļa izsludināšana atvieglo operatīvo dienestu darbu attiecīgajā teritorijā. Pārsvarā tas saistīts ar operatīvu dzīvnieku likvidēšanu un blakusproduktu iznīcināšanu. Saistībā ar ārkārtas situācijas izsludināšanu no valsts budžeta neparedzētiem gadījumiem būs nepieciešams novirzīt aptuveni 100 000 eiro.

Kā ziņots, “Rukās” 14.janvārī konstatēta ĀCM infekcija, kuras dēļ jāiznīcina vairāk nekā 5000 šīs fermas cūkas. Kā iepriekš atzina saimniecības apsaimniekotāja SIA “Ancers” valdes priekšsēdētājs Raimonds Kalvāns, zaudējumi par cūkām, kā arī kopumā par biznesā ieguldītajiem līdzekļiem varētu sasniegt vairākus miljonus eiro. Līdzās finansiālajam triecienam uzņēmumam lielākās bažas sagādā īpaša ģenētiskā materiāla zaudēšana. “Ancers” šķirnes cūku audzētava veidojusies uz kādreizējās zinātniski pētnieciskās saimniecības “Krimulda” bāzes. Uzņēmumam ir divi cūku audzēšanas kompleksi – “Rukas” sivēnmāšu turēšanai un sivēnu ražošanai, otrs Salaspilī – gaļas cūku audzēšanai. Kopējais ganāmpulka lielums ir vairāk nekā 8500 dzīvnieku.

Tāpat vēstīts, ka tīs gadu laikā, kopš Latvijā ievazāts Āfrikas cūku mēris (ĀCM), tā profilakses un apkarošanas pasākumiem izlietoti 13,318 miljoni eiro. 2014.gadā ĀCM uzraudzībai un apkarošanai izlietoti kopumā 7 095 654 eiro, 2015.gadā – 3 003 998 eiro, bet pērn no 1.janvāra līdz 1.novembrim – 3 218 852 eiro.

Šogad vīruss konstatēts jau 43 meža cūkām, bet pagājušajā gadā slimība skāra 1146 meža cūkas.

ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, un mājas cūku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
9

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
15

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
41

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
53

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
56
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi