Zināma patiesība, ka neēdušam salst krietni vairāk nekā paēdušam. Ja vēl iebauda kaut ko sildošu, tad jo īpaši. Te nedomāju par stipriem dzērieniem, jo speciālistu atzinumi liecina, ka dzert alkoholu aukstā laikā nav ieteicams. Labāk to darīt, ieejot siltā telpā. Bet ir arī citas iespējas sasildīties. Turpinot tēmu par sieriem, varu ieteikt pēc nosalšanas kopīgi izbaudīt karstu fondī. Lai arī savulaik esmu to jau pieminējis, atkārtošana, kā teikts, ir zināšanu māte.
Fondī ir viens no pasaulē pazīstamākajiem šveiciešu nacionālajiem ēdieniem, kura saknes meklējamas jau 14.gadsimtā. Nostāsti liecina, ka gani, dodoties uz ilgāku laiku ganībās, ņēma līdzi maizi, sieru un vīnu. Pēc dažām dienām siers bija apkaltis, maize – kļuvusi cieta. Tad ganiem ienāca prātā doma ieliet katliņā vīnu, tajā izkausēt sieru un ēst to, mērcējot siltajā masā maizes gabaliņus. Tā radās šis garšīgais un sātīgais ēdiens.
Siera fondī pagatavojams pavisam vienkārši. Protams, labi, ja ir fondī trauki, ja ne, visiem jāsapulcējas virtuvē un jāmēģina satilpt ap plīti. Fondī pagatavošanai nemaz nav nepieciešams īpašais siers, itin labi izmantojams cits salikums. Piemēram, var ņemt divus dažādus “Dzintara” sierus, pielikt klāt sarīvētu Holandes vai Krievijas sieru un būs gana labi. Pirms tam katliņu ierīvējam ar ķiploku, ielejam tajā nedaudz baltvīna, kurā izkausējam sieru.
Tradicionāli fondī bauda ar maizi, ieteicamākā ir franču baltmaize, ko pārgriež uz pusēm. Maizi sprauž uz īpašajām fondī dakšiņām vai parastajām dakšiņām, mērc šķidrajā siera masā un gardu muti bauda. Bet var izmantot ne tikai maizi. Tikpat labi sierā var mērkt dažādus dārzeņus – papriku, tomātus, svaigus gurķus, marinētus šampinjonus, olīvas, tā teikt, visu, kas pie rokas un kas pašam smeķē. Karsts fondī draugu kompānijā pēc pastaigas aukstā ziemas dienā būs īpaši vērtīgs, jo sildīs ne tikai ēdiens, bet arī kopības sajūta, jo ikdienā jau nesanāk visiem ēst no viena trauka. Kas zina, varbūt arī tā ir tā īpašā fondī sūtība, kas saglabājis šī ēdiena popularitāti cauri gadsimtiem.
Vēl viens ēdiens, kas labi silda, ir tik zināmā soļanka. Karsta soļanka ar 50 gramiem laba degvīna ir labākais, ko iebaudīt pēc salšanas aukstā ziemas dienā. Un te pat nevietā piebilst, ka alkohols kaitīgs jūsu veselībai. Kā saka tautas atziņa – alkohols nelielās devās ir derīgs veselībai jebkurā daudzumā.
Tātad, soļanka. Tikai sākumā šķiet, ka tās pagatavošana ir sarežģīta, Vienreiz to izmēģinot, sapratīsiet, cik tas vienkārši. Protams, cik gatavotāju, tik soļankai versiju, un šoreiz nebūt nepretendēšu uz oriģinālo versiju, kas tiešām ir krietni sarežģīta. Savu nodēvēšu par pilsētas vienkāršo soļanku.
Ņemam cūkgaļu, teiksim, jau gatavus strogonova vai gulaša gabaliņus. Vispirms tos apcepam, apberam ar sāli un pipariem, tad liekam ūdenī un turpinām vārīt. Garšai pievienojam veselu nomizotu sīpolu un dažas lauru lapas.
Kamēr gaļa vārās, sagriežam ripiņās knakerus, tās mazās, gardās, žāvētās desiņas. Oriģinālajā receptē gan teikts, ka soļankas neatņemama sastāvdaļa ir cīsiņi, bet teikšu godīgi, labi garšo arī bez tiem. Sagriežam arī dažus marinētos gurķus, pāris kartupeļu, sarīvējam vienu burkānu un visu apcepam olīveļļā. Kad maisījums nedaudz apcepies, pievienojam bagātīgi tomātu mērci, garšvielas pēc patikšanas un vēl nedaudz pacepam. Tad beram to visu katlā pie gaļas, iepriekš izņemot sīpolu, lai tas neizšķīst. Klāt pieliekam arī melnās olīvas bez kauliņiem ar visu šķidrumu, nedaudz pavārām, ja nepieciešams, pievienojam vēl kādas garšvielas un gatavs! Pirms pasniegšanas bļodā ieliekam karoti skābā krējuma un soļankā ieliekam pusi citrona šķēles. Lai labi garšo!
Komentāri