Svētdiena, 16. februāris
Vārda dienas: Jūlija, Džuljeta

Āraiši gatavi atdzimt Eiropai

Druva
23:00
12.06.2008
7
200806122136225469

Amatas novadā ir ļoti daudz īpaši aizsargājamo teritoriju, dabas objektu un kultūrvēsturisko pieminekļu, turklāt 36 procentus pašvaldības teritorijas aizņem Gaujas Nacionālais parks (GNP). Šī situācija ietekmē attīstību, jo GNP ir savi noteikumi, pašvaldībai – savi, Vides pārvaldei – savi. Šobrīd Amatas novada teritorijas plānojums atvērts grozījumiem, jo ir vēlmes atsevišķās teritorijas daļās mainīt prasības. Lai atvieglotu teritorijas plānojuma grozījumu izstrādi, noskaidrotu dažādu institūciju, vides speciālistu, ekspertu viedokļus par dabas pamatņu izmantošanas optimizāciju Āraišu apvidū un GNP, Amatas novada dome rīkoja atklātu forumu “Teritorijas plānošana un dabas aizsardzība Amatas novadā”.

Pašvaldības vadītāja Elita Eglīte atzina, ka forumā uz šiem jautājumiem gribējies paraudzīties plašāk, uzzināt dažādu speciālistu skatījumu. Šoreiz uzmanības centrā bija Āraišu teritorija, kur pašvaldība iecerējusi veidot muzejparku. Ideja nav jauna, jau 80.gadu beigās bijusi šāda iecere. Iespējamā Āraišu muzejparka teritorija aizņem 1012 hektārus, tajā atrodas 28 kultūras pieminekļi, Drabešu muižas ēkas, Āraišu baznīca, ezerpils un pilsdrupas, vējdzirnavas, 33 zemnieku un

amatnieku sētas.

“Tā ir liela platība ar īpašu zonējumu un prasībām. Tāpēc uzaicinājām dažādu jomu profesionāļus diskutēt, kā to turpmāk apsaimniekot, kādi normatīvie akti to ietekmē. Ir uzskats, ka visu vajadzētu saglabāt, kā bijis savulaik, bet dzīve tomēr prasa pārmaiņas. Nedrīkst aizmirst arī to, ka katram, kurš šajā teritorijā dzīvo, ir citi uzdevumi, citi uzskati. Mūsu vēlme ir veidot šajā teritorijā muzejparku. Ir Eiropas programmas, kurās pieejami līdzekļi īpašu tūrisma zonu veidošanā. Plānojam iekļauties programmā EDEN – Eiropas izcilākais tūristu galamērķis. Tajā var pieteikt teritorijas, tāpēc esam atkal aktualizējuši ideju par Āraišu muzejparka izveidi, jo uzskatām, ka tas varētu kļūt par galamērķi. Šī teritorija ir nozīmīga, tāpēc bija vajadzīga saruna, kas palīdzēs secināt, kā darboties turpmāk. Nav jau tā, ka neviens neko nedarīja, bet līdz šim katra institūcija strādāja atsevišķi. Tagad esam gatavi uzņemties virsvadību, lai koordinētu darbību, kopā ejot uz šo mērķi,” uzsvēra E. Eglīte.

Šis tituls – Eiropas izcilākais tūristu galamērķis – tiek piešķirts uz zināmu laiku. Kad teritorija tam gatava, īpaša komisija to apseko un nolemj, vai paveikts viss nepieciešamais tā saņemšanai. Gluži kā ar zilajiem karogiem pludmalēs. Latvijā jau ir teritorijas, kas veiksmīgi startējušas šajā programmā, bet rajonā pagaidām nav precedenta. Pašvaldības vadītāja uzsver, ka ieguvējas no projekta būs arī Cēsis, jo tūristiem, kuri vēlas pilsētā pavadīt ilgāku laiku, nepieciešams iespējami plašāks piedāvājums.

“Apzināmies, ka ceļš uz ieceres realizāciju būs sarežģīts, bet esam tam gatavi. Apkoposim ieteikumus, kas izskanēja šajā forumā, izveidosim rīcības plānu, ko kurā gadā gribam izdarīt.

Darāmā netrūkst, bet viens no lielākajiem būs izskaidrošanas darbs, lai tie, kuri šajā teritorijā dzīvo, kā arī pārējā sabiedrība atbalstītu un izprastu šo ideju. Lai tā nebūtu tikai pašvaldības iecere, bet visu kopējā. Ja iedzīvotāji būs pret, ideja negūs piepildījumu. Šoreiz bija saruna profesionālā līmenī, nākamā būs ar iedzīvotājiem. Svarīgi, lai cilvēki uz ieceri paraudzītos ne tikai no aizliegumu, bet no ieguvumu viedokļa. Svarīgi nevis aizliegt, bet iemācīt un pastāstīt, kā pareizāk un labāk. Jo šī tomēr ir ļoti ekskluzīva vieta Latvijā, tas uzliek pienākumus. Uzklausīsim ikviena viedokli, jo saprotam, cik tas svarīgi. Valstī ļoti daudzas idejas negūst piepildījumu, jo pietiekami netiek izskaidrota to būtība. Labs piemērs ir reģionālā reforma, kas negūst atbalstu, jo nav veikts izskaidrojošais darbs,” atzīst E. Eglīte.

“Druva” jau rakstīja par “Āraišu ezerpils fonda” plāniem, kas izstrādāti turpmākajiem desmit gadiem. Arī pašvaldība gatava sniegt savu atbalstu, līdztekus plānojot arī citus teritorijas labiekārtošanas pasākumus. E. Eglīte uzsver, ka, domājot par veicamo, nedrīkst aizmirst dabas aizsardzību, ainavas saglabāšanu, daudzas citas nianses. Nepieciešams izveidot jaunu autostāvvietu pie baznīcas, gājēju taku, kas savienotu vējdzirnavas ar ezerpili, jo ar lielajiem autobusiem nav iespējams nokļūt līdz vējdzirnavām. Sāpīgs jautājums ir Drabešu muižas perspektīva. Muiža ietilpst šajā teritorijā, tā ir pašvaldības īpašums, bet pašlaik ļoti bēdīgā stāvoklī. Jādomā, kā piesaistīt Eiropas finansējumu

atjaunošanai.

“Apzināmies, ka darāmā ļoti daudz, bet, ja esam izvirzījuši šādu mērķi, atkāpties nevaram. Skaidrs, ko gribam sasniegt, atliek visiem kopā ķerties pie tā īstenošanas,” teica E. Eglīte.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Krustcelēs alga, piemaksa un mērķdotācija   

00:00
16.02.2025
17

Vienmēr uzsvērta Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmība latviešu kultūrā un nācijas stiprināšanā un līdztekus izskanējis amatiermākslas kolektīvu vadītāju satraukums par zemo atalgojumu. Pērn valdība apstiprināja vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu un noteica   valsts finansējuma daļu (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Kolektīvu vadītāji par darbu saņem […]

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
38
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
174
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
145
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
45
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
140
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
3
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
21
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
49
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi