Latvija sākas ar dzimto vietu, pagalmu, māju, kurā dzīvo, dabu, kas apkārt. To veido cilvēki. Tie, kam šī vieta svarīga.
Amatas pagasta Ģikšu kultūras namā 4.maija svinībās vakardiena savijās ar šodienu. “Cilvēki aizvien vairāk interesējas par vietu, kurā dzīvo, par mājvietu, ko iegādājušies. Bieži ir jautājums, kad parādījās uzraksts “Ģikši” un ko tas nozīmē. Domājot, ko stāstīt par pagastu, šoreiz izvēlējāmies atgādināt par mājām Amatas pagastā. Tapa fotoizstāde,” stāsta Amatas kultūras nama vadītāja Taiga Krūmiņa.
Pirms dažiem gadiem senioru biedrība “Dzīvesprieks” apzināja Amatas pagasta mājas, vāca par tām ziņas. Daudzi viņu paveikto nav redzējuši. Amatieši bija atsaucīgi un uzticēja fotogrāfijas no saviem albumiem.
“Dzīvojot Gikšos, daudzi pat nezina, cik bagāts ir mūsu pagasts. Vecās mājas, mājvietas ir vēstures liecība tam, kā cilvēki dzīvoja. Šajos laikos maz tiekamies, runājamies, daudzi stāsti gan par cilvēkiem, dzimtām, gan mājām pazūd. Ir jāvāc tas, kas vēl saglabājies,” saka “Dzīvesprieka” dalībniece Biruta Ķipēna, bet Amatas bibliotēkas vadītāja Dace Lāce uzsver, ka ir jālepojas ar to, kas mums ir – neatkārtojama daba, kas aizved ceļojumā uz senvēsturi.
Vairāk nekā 40 fotogrāfijās Amatas pagasta mājas. T.Krūmiņa stāsta, ka vairākas tagad atjaunotas, maz kas palicis no vecā. “Lūk, pamesta māja, ieaugusi vīnstīgās, senās verandas ar rūtotiem logiem. Cits laiks – kultūras nama un Līvānu ciemata celtniecība. Kāds tas bija pirms gadiem un tagad. Tas noticis mūsu acu priekšā, bet, uzjundot atmiņām, var daudz uzzināt,” teic T.Krūmiņa. Savukārt kultūras darbiniece Lilita Ventere piebilst, ka pie fotogrāfijām apzināti klāt nav māju vārdu. Tos var uzzināt, būtiskākais – parādīt, kā amatieši dzīvo.
T.Krūmiņa atklāj, ka nākamgad Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienā būs izstāde par jaunākajām un atjaunotajām mājām pagastā.
Svētku reizē pagasta bibliotēkā varēja apskatīt amatieša Edvīna Šekava fotoizstādi “Ģikši visos gadalaikos”. Attēlos ainavas, mirkļi, kas notverti. “Mūsu pagasts ir tik bagāts, te daba atklāj senvēsturi, te mainīgā Amata,” saka bibliotēkas vadītāja Dace Lāce, uzsverot, ka amatiešiem jāmācās lepoties un arī tuvāk jāiepazīst savs pagasts.
“Savas saknes ir jāzina, tās notur dažādos vējos. Latvijas valsts saknes būs tik stipras, cik mūsu katra saknes dzimtajā vietā,” atgādina T.Krūmiņa.
Komentāri