Neskatoties uz ārvalstu pircēju aktivitāti Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, viņu interese par pilīm, medību saimniecībām un dzirnavām palikusi nemainīga un gadā ar šiem objektiem notiek ne vairāk par vienu līdz diviem darījumiem, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja “premium” klases nekustamā īpašuma uzņēmums “Baltic Sotheby’s International Realty”.
Pēdējais darījums – Dursupes muiža Talsu rajonā – zemesgrāmatā reģistrēts pērn. “Baltic Sotheby’s International Realty” eksperti uzskata, ka šie produkti ir un paliek gabalprece. Tie reti kļūst par spekulāciju objektu un ir paredzēti tikai tiem, kuriem ir attiecīgs dzīvesveids, tādēļ pieprasījums pēc tiem arī turpmāk nepārsniegs vienu vai divus objektus gadā. Latvijā visus nekustamā īpašuma objektus, kuri uzskatāmi par tirgus nišas preci, var nosacīti iedalīt vairākās grupās, norāda uzņēmums. No vienas puses, tās ir pilis un muižas, kuras uzskatāmas par kultūrvēsturisko mantojumu, bet, no otras puses, jaunas un renovētas mednieku saimniecības. Vēl viena grupa ir tā saucamie transformeri – objekti, kuri patlaban kalpo kā dzīvesvieta, taču iepriekš veikuši pavisam citu funkciju. Pie tiem pieskaitāmas, piemēram, dzirnavas vai mākslīgā sala, kura savā laikā izveidota, lai ierīkotu attīrīšanas būves, bet tagad pārvērsta par ekskluzīvu objektu dzīvošanai ar savām akvatorijām un piestātnēm.
“Kad pircējs pie mums atnāk, viņš jau zina, ko tieši vēlas. Vai nu izmantot objektu kā personīgo dzīvesvietu, vai attīstīt papildu uzņēmējdarbību, piemēram, audzējot noteiktas sugas dzīvniekus vai nodarbojoties ar medībām. Turklāt Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības tradīcijas to ļauj. Mums nav bijis tādu gadījumu, kad pircējs nebūtu atradis to, kas viņam vajadzīgs,” norāda “Baltic Sotheby’s International Realty” valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs.
Saskaņā ar viņa teikto Latvijā ārvalstu pilsoņiem netiek noteikti ierobežojumi attiecībā uz to, cik daudz vēsturiska nekustamā īpašuma tie var iegādāties, kā tas ir, piemēram, Somijā. Uz ārvalstu pilsoņiem attiecas tikai Aizsargjoslu likuma panti.
“Turklāt pircējiem ir jārēķinās ar uzturēšanas un pārvaldīšanas jautājumiem. Šādi objekti parasti atrodas tālu ārpus pilsētas infrastruktūras robežām. Attiecīgi jau iepriekš ir jāparūpējas par veselu īpašuma pārvaldes sistēmu,” skaidro Rozenbergs.
Runājot par cenu, “Baltic Sotheby’s International Realty” līdzīpašniece Ilze Mazurenko norāda, ka tā, kā jebkurai nišas precei, ir individuāla un subjektīva. “Šādas klases objektu tirgū nav daudz – aptuveni 50, bet darījumi tiek veikti, lielākais, viens līdz divi gadā. Objekts ir vienīgais savā kategorijā, un ar to tas ir unikāls. Un tik reti pārdošanas gadījumi neļauj mūsu darbā izmantot standarta vērtēšanas salīdzinājuma metodi,” skaidro Mazurenko. Pilis var maksāt no 3,5 līdz pieciem miljoniem eiro (no 2,45 līdz 3,5 miljoniem latu), mednieku saimniecības – aptuveni 1,5 miljonus eiro (1,05 miljonus latu), bet muižas – no 90 000 līdz pieciem miljoniem eiro (no 63 000 līdz 3,5 miljoniem latu).
NOZARE.LV
Komentāri