Uzņēmēji kā Latvijas galveno priekšrocību un stipro pusi cīņā par investīcijām redz valsts ģeogrāfisko novietojumu, kas ļauj īpaši veiksmīgi attīstīt tranzīta, tūrisma un kokrūpniecības nozares, secināts korporatīvo finanšu kompānijas “Laika stars” pētījumā, kura laikā aptaujāti 360 dažādu nozaru uzņēmumi.
Taujāti par Latvijas investīciju vides priekšrocībām, 92% no aptaujātajiem norādīja tieši uz Latvijas ģeogrāfisko novietojumu.
Savukārt 84% no visiem uzņēmējiem norādīja arī uz zemo darba samaksu, kas investoriem var šķist pievilcīga biznesa sākšanai Latvijā. “Laika stara” apkopotie dati rāda, ka Latvijā ir trešās zemākās algas Eiropā. Zemāks atalgojums vēl ir tikai Bulgārijā un Rumānijā, bet augstāko algu saņem Dānijas, Vācijas, Īrijas un Austrijas nodarbinātie.
Piemēram, Latvijā vidējā alga mēnesī 2007.gadā bija aptuveni 500 eiro (370 lati), kamēr Vācijā – 4500 eiro (3162 lati).
Pie Latvijas priekšrocībām 76% aptaujāto minēja arī speciālās ekonomiskās zonas. Ņemot vērā, ka tajās ir samazinātas nodokļu likmes (nekustamā īpašuma, uzņēmuma ienākumu nodoklis un citi), kopumā iespējams ietaupīt līdz 50% nodokļos maksājamo līdzekļu, kas neapšaubāmi ir pievilcīgi ārvalstu investoriem. Tai pašā laikā, kā norāda “Laika stara” eksperti, veicinot šādu zonu attīstību arī citos Latvijas reģionos, piemēram, Saldus/Dobeles, Alūksnes/Gulbenes, Valmieras/Limbažu un Jēkabpils apkārtnē, kopējie valsts budžetā ienākošie līdzekļi ievērojami palielinātos, salīdzinot ar pašreizējo situāciju.
Vēl 67% uzskata, ka arī ārvalstu investīciju aizsardzība Latvijā ir augstā līmenī un investīcijas tiek aizsargātas. “Laika stara” investīciju projektu vadītājs Vladislavs Greķis, iepazīstinot žurnālistus ar pētījuma rezultātiem, norādīja, ka līdz šim Latvijā ir uzkrāti aptuveni 25 miljardi ārvalstu investīciju, kas līdz šim bijušas labi aizsargātas, jo par pārkāpumiem līdz šim nekādi skaļi skandāli neesot bijuši.
Vairāk nekā trešdaļa jeb 38% aptaujāto uzņēmēju uzskata, ka Latvija var piesaistīt investoru uzmanību ar interneta ātrumu un tā pieejamību. Šī priekšrocība varētu būt īpaši svarīga tiem investoriem, kuri strādā informācijas tehnoloģiju (IT) un telekomunikāciju nozarēs.
Uzņēmēji par Latvijas stipro pusi 37% gadījumu arī nosaukuši jaunu uzņēmumu ātro un ērto reģistrācijas procesu. Pasaules Bankas dati gan rāda, ka Latvija atrodas 53.vietā pasaulē pēc uzņēmējdarbības sākšanas sarežģītības. Lietuva ir 87.vietā, bet Igaunija – 37.vietā.
Greķis arī stāsta, ka pēc pašreizējiem indeksiem, kā tiek vērtēta dažādu pasaules valstu ekonomiskā stabilitāte un konkurētspēja, Latvija atpaliek ne tikai no attīstītākajām pasaules valstīm, bet arī no saviem tuvākajiem Baltijas kaimiņiem. Piemēram, Pasaules Bankas veidotajā “Doing Business” indeksā Latvija šogad ir 27.vietā pasaulē, kas, lai arī ir par divām vietām augstāk nekā pērn, tomēr valstij neglaimo, jo Igaunija un Lietuva ir attiecīgi 24. un 26.vietā. Savukārt Pasaules Ekonomikas foruma konkurētspējas indeksā esam ierindoti 70.vietā pasaulē, kamēr Igaunija un Lietuva tajā ir attiecīgi 33.vietā un 47.vietā.
“Šie dati mums neglaimo, taču vienlaikus tas ir nopietns stimuls paskatīties uz sevi kritiski un izvērtēt, ar ko varam būt pārāki par kaimiņiem un citu valstu kolēģiem, kurās jomās vēl jāveic plašs ilgtermiņa darbs,” sacīja Greķis.
Tā kā jaunizveidotā valdība kā vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem definējusi ilgtspējīgas un līdzsvarotas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanu, veicinot jaunu darba vietu rašanos, rūpniecības attīstību un investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecībā, pētījuma autori iesniegs rekomendācijas valdības vadītājam, ekonomikas, finanšu un satiksmes ministram.
NOZARE.LV
Komentāri