Norēķinoties par precēm un pakalpojumiem, Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk izmanto banku maksājumu kartes, – 55% aptaujāto gandrīz vienmēr vai ļoti bieži izmanto karti pirkumu un pakalpojumu apmaksai, liecina pētniecības aģentūras “OMG Latvia” veiktā aptauja.
Aizvien mazāk Latvijas iedzīvotāju – 23% aptaujāto – par precēm un pakalpojumiem norēķinās skaidrā naudā.
Pētījuma rezultāti liecina, ka maksājumu kartes norēķiniem aktīvi izmanto iedzīvotāji ar personīgiem mēneša ieņēmumiem, sākot no 251 lata. Pārsvarā ar karti par pirkumiem norēķinās pilsētnieki. 58% rīdzinieku to dara gandrīz vienmēr vai ļoti bieži. Bezskaidras naudas norēķini vairāk ir raksturīgi gados jaunākiem cilvēkiem, vecumā no 20 līdz 39 gadiem.
“Aptaujas dati apstiprina, ka karšu norēķini ir kļuvuši par neatņemamu sadzīves sastāvdaļu un vairākums iedzīvotāju tās aktīvi izmanto. Ja pirms septiņiem astoņiem gadiem maksājumu kartes mūsu valstī tika lietotas pārsvarā skaidras naudas izņemšanai no bankomātiem, tagad katru gadu uzticēšanās bezskaidriem norēķiniem kā drošam un ērtam maksāšanas veidam acīmredzami pieaug,” norāda “Point Transaction Systems” valdes loceklis Latvijā Agris Štikāns.
Atbildot uz jautājumu, vai pēdēja gada laikā ir samazinājies vietu skaits, kur ir iespējams norēķināties ar karti, trešdaļa jeb 33% respondentu atbildēja, ka ir pamanījuši tādu tendenci, un pusei no tiem tas sagādā noteiktas neērtības. Īpaši to atzīmēja pilsētu iedzīvotāji, kā arī jaunieši vecumā no 15 līdz 19 gadiem.
“Patlaban iespēja samaksāt ar bankas karti ir pašsaprotama lieta, ko pircēji sagaida no tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Tāpēc, atsakoties no karšu termināliem, tirgotājs ne tikai zaudē daļu no klientūras, bet arī pakļauj sevi liekam riskam, glabājot kasē lielas naudas summas. Tāpat lielākā skaidras naudas plūsmā ir grūtāk pamanīt viltotas banknotes un monētas,” uzsver “Point” vadītājs.
Vaicājot, vai respondenti atkārtoti apmeklētu tirdzniecības vietu, kurā nav iespējams norēķināties ar karti, 45% aptaujāto atzina, ka atgrieztos tikai, ja nebūtu citas iespējas. Diezgan ievērojama daļa respondentu – gandrīz katrs piektais – nākamreiz izvēlēsies citu veikalu. Prasīgākie ir rīdzinieki – gandrīz puse jeb 49% aptaujāto vēlreiz ienāks tikai tad, ja nebūs citas izejas, bet 20% atbildēja, ka nākamreiz noteikti meklēs citu vietu. Lauku iedzīvotāji ir iecietīgāki – 30% aptaujāto tomēr nāks uz šo veikalu arī nākamreiz.
“Atbildes liecina, ka cilvēki ir pieraduši pie karšu maksājumiem un pārsvarā nav gatavi atteikties no tiem. Bezskaidru norēķinu popularitāti veicina arī kredītkaršu pieejamība un iespēja izmantot papildu līdzekļus kredītā, ko var tērēt, tikai maksājot ar karti. Pēc Latvijas Komercbanku asociācijas datiem, Latvijā aktīvi tiek lietoti vairāk nekā 2,4 miljoni maksājumu karšu, kas nozīmē, ka vidēji katram iedzīvotājam ir vismaz viena karte. Tas ir signāls tirgotājiem – meklēt sev atbilstošāko elektronisko norēķinu risinājumu un nezaudēt tos 55% klientu, kas norēķinās ar kartēm,” uzskata Štikāns.
Aptauja veikta 2010. gada jūnijā “Point Transaction Systems” sadarbībā ar tirgus pētniecības aģentūru “OMG Latvia”, aptaujājot 1001 respondentu vecumā no 15 līdz 74 gadiem Rīgā, kā arī citās Latvijas pilsētās un lauku teritorijās.
“Point” grupa ir uzņēmums elektronisko maksājumu risinājumu jomā Eiropā. Katru dienu notiek vairāk nekā 7 miljoni transakciju ar “Point” risinājumu palīdzību. Grupa apkalpo vairāk nekā 400 000 maksājumu ierīču. “Point” pārstāvniecības darbojas Apvienotajā Karalistē, Dānijā, Igaunijā, Somijā, Īslandē, Latvijā, Lietuvā, Norvēģijā un Zviedrijā, kur kopumā ir nodarbināti ap 500 darbinieku.
“Point” Latvijā darbojās kopš 1998.gada.
NOZARE.LV
Komentāri