Rolands Rozītis ir Cēsu Valsts ģimnāzijas absolvents, kuram bija iespēja 11 mēnešus mācīties un dzīvot Vācijā. Tur viņš pavadīja laiku, kurš Latvijā būtu 11. klases mācību gads. Jaunietis uzskata, ka tā ir bijusi lieliska pieredze.
Jaunietis Vācijā nonācis ar apmaiņas organizācijas „Youth For Understanding” starpniecību. „Sākumā mēģināju uz pieciem mēnešiem tikt dzīvot Japānā, bet tas neizdevās,” nosmej Rolands. „Taču pēc tam apmaiņas organizācija piedāvāja iespēju mācību gadu pavadīt Vācijā. Piekritu, ieguvu daļējo stipendiju, un devos turp. Man ir sapnis apceļot visu pasauli.”
Lai iesaistītos apmaiņas programmā, skolēniem jābūt sekmīgiem visos mācību priekšmetos, atvērtam pārmaiņām un jauniem apstākļiem. „Ikvienam, kuram ir vēlme pavadīt ilgāku laiku citā valstī, ir iespēja doties apmaiņas gadā,” uzskata Rolands. „Youth For Understanding” piedāvā dažādas apmaiņas programmas. Iespēju ir ļoti daudz, var doties uz ASV, Čīli un citām valstīm. Arī laiks, kuru jāpavada valstī, ir atšķirīgs, un katrs ieinteresētais jaunietis var atrast piemērotāko piedāvājumu.
„Divas nedēļas pirms mācību sākuma devos uz Vāciju. Pirmo nedēļu bija jāpavada īpašā sagatavošanas nometnē, kur mūs iepazīstināja ar jaunajiem apstākļiem, stāstīja par to, kas sagaida apmaiņas programmā,” pastāstīja Rolands. „Pēc tam devāmies pie viesģimenēm. Mācību gadu gan nepabeidzu Vācijā, jo man bija jāatgriežas mājās.”
Sajūtas, ierodoties Vācijā, esot bijušas interesantas. „Tikko biju atvadījies no savas ģimenes Rīgas lidostā, sapratis, ka kādu laiku viņus nesatikšu, un pēc pusotras stundas jau biju Hamburgā. Tad sapratu, ka sācies piedzīvojums. Nemanot viss sākās un beidzās,” izjūtās dalās R. Rozītis.
Ar viesģimeni Rolands kontaktējies jau iepriekš. „Sūtīju viņiem vēstules, lai izveidotu primāros kontaktus – kaut nedaudz. Lai iepazītos. Pirmā tikšanās Ķīlē veidojās diezgan neveikla. Sapratu, ka ar šiem cilvēkiem man būs jādzīvo kopā 11 mēneši, bet īsti nezināju, ko viņiem teikt,” stāsta Rolands. Jau sākumā attiecības ar viesģimeni izveidojušās ļoti labas. „Protams, man pietrūka ģimenes, bet skumjas nebija tik lielas, lai traucētu, turklāt man visu laiku bija ko darīt, tā kā laika vienam skumt neatlika,” nosaka Rolands.
Mācību sistēma Vācijā nedaudz atšķiras no Latvijas. „Viņiem ļoti svarīgi ir tas, kā skolēni strādā stundās. Atzīme par darbu stundās veido 60 procentus no gala atzīmes mācību priekšmetā. Man pie tā nācās pierast, stundās vajadzēja piedalīties aktīvāk,” pastāstīja Rolands. „Mācību viela arī nedaudz atšķiras, piemēram, ģeogrāfijā. Viņi nemācās par dažādām valstīm, bet gan par Zemes uzbūvi, par to, kā veidojas cikloni un anticikloni. Šis priekšmets mani patiešām ieintriģēja.”
Jaunietis stāsta, ka no sākuma bijis grūti mācīties citā valodā, it īpaši ģeogrāfiju, fiziku, jo terminoloģija jāapgūst no jauna. „Vēlāk jau sāku pat domāt un sapņot vāciski. Kad atgriezos Latvijā, pirmās nedēļas ik pa brīdim, pašam nemanot, bieži iestarpināju kādu vārdu vāciski. Daudzi pat pēc vairākām nedēļām teica, ka man esot vācu akcents,” nosmej Rolands.
„Reti kurš Vācijā sociāli aktīvi darbojas,” stāsta Rolands. „Arī skolēnu padomē izvirzītajiem cilvēkiem pilnvaras ir daudz mazākas nekā Cēsu valsts ģimnāzijā.” Brīvo laiku jaunieši Vācijā pavada dažādās sportiskās aktivitātēs. „Īpaši populārs viņiem ir futbols. Katrā mazajā pilsētiņā ir savs futbola klubs, sestdienās un svētdienās viņiem ir spēles,” nosaka Rolands. Viņš stāsta, ka daudzi jaunieši, tāpat kā Latvijā, spēlē dažādus mūzikas instrumentus, un citi atrod iespēju arī strādāt.
„Pēc gada Vācijā esmu ieguvis lielu neatkarību, iemācījies orientēties jaunā vidē. Esmu kļuvis atvērtāks jaunajam. Nav vairs arī īpašas māju sajūtas un vēlmes citiem izpatikt,” secina Rolands Rozītis.
Pēc 12. klases absolvēšanas Rolands mēģinās stāties Jēnas augstskolā Vācijā, lai kļūtu par vācu un angļu valodas skolotāju. „Secināju, ka man patīk būt skolā, strādāt ar bērniem, kaut ko iemācīt. Man ir tāda kā misijas apziņa, ka, iemācot bērniem svešvalodas, radīsies sapratne starp cilvēkiem,” nosaka Rolands.
Komentāri