
Gribam vai negribam, bet rudens un tam sekojošā ziema pienākusi tuvu klāt. Līdz ar ziemu atnāk arī problēmas, kas saistītas ar apkuri. Kā norāda “CDzP” valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis, par siltumu tagad daudz vēl nerunā, bet vajadzētu.
Šķiet, cilvēki pat īsti nesaprot, cik apkure šobrīd maksā. Pirms diviem gadiem par megavatstundu maksājām nedaudz vairāk par 28 latiem, šoziem būs jāmaksā vairāk par 50 latiem. Var būt pārsteigumi
“Pirms diviem gadiem bija pēdējā tāda īstā ziema, kad valdīja krietni mīnusi, un cilvēkiem bija šoks, ka par kvadrātmetra apkuri dažās daudzdzīvokļu mājās bija jāmaksā vairāk nekā lats. Vidēji pilsētā maksa ir 70 – 80 santīmi par kvadrātmetru. Tagad tarifs pieaudzis gandrīz divtik, tātad, aukstā ziemā cena būs pusotrs lats par kvadrātmetru. Katrs var parēķināt, cik būs jāmaksā.
Saprotu situāciju valstī, ka naudas nav, ka inflācija skārusi visus, bet ir kāda satraucoša nianse. Iepriekšējos gados cilvēki vairāk domāja, ko darīs ziemā. Daudzi vasarā iemaksāja vairāk, lai ziemā maksājumu slogs būtu mazāks. Šogad šādu risinājumu izvēlas retais. Acīmredzot, nav lieku līdzekļu, bet ziemā situācija var būt bēdīga,” norāda Ģ. Beikmanis.
Pagaidām Cēsīs maksājumu nasta gultas uz apsaimniekotājiem, jo līgums ar siltuma ražotājiem paredz, ka apsaimniekotājs maksā par iedzīvotāju patērēto. Neatkarīgi, cik izdodas iekasēt no iedzīvotājiem. Citviet, teiksim, Siguldā pats siltuma ražotājs pārdod savu produkciju iedzīvotājiem, iekasējot naudu.
“Pienāks brīdis, kad apsaimniekotājiem trūks līdzekļu, ar ko norēķināties par siltumu. Iepriekšējos gados izdevās nosegt maksājumus, lai neradītu draudus, ka apkure varētu tikt atslēgta, bet šogad neesmu par to tik pārliecināts. Summas, kas mums jāmaksā siltuma ražotājiem, pieaug ļoti jūtami, un mums var nebūt līdzekļu.
Arī parādnieku situācija liek izdarīt samērā pesimistiskas prognozes. Ja citus gadus vasaras mēnešos parādu nasta jūtami samazinājās, šogad šāda tendence nav jūtama. Ja rakstām brīdinājumus, tiesājamies, naudiņa ienāk, bet paši cilvēki nevēlas labprātīgi kārtot savas iepriekšējā gada saistības,” atzīst Ģ. Beikmanis.
“CDzP” informācija rāda, ka nemaksātāji ir aptuveni 30 procenti apkures sezonā. Vasarā situācija uzlabojas, naudiņa ienāk nedaudz vairāk nekā izrakstīti rēķini, bet šogad tie nesedz visus parādus. Parādu nasta pēdējos mēnešos gandrīz stāvot uz vietas. No dažiem izdodas piedzīt, to vietā parādās jauni nemaksātāji. Palikt bez apkures vai dzīvokļa
Pieaugot parādu apjomam, apsaimniekotājs nespēs samaksāt par siltumu, un tas var izraisīt ķēdes reakciju. Te matemātika vienkārša: ja siltumražotājs nesaņems naudu par sniegto pakalpojumu, viņam nebūs ko samaksāt “Latvijas Gāzei”, kas prasa norēķinus regulāri, un šis monopolists neauklējas, ja nemaksā, gāzi nepārdod. Un apkure beidzas. Cerēsim, ka neīstenosies šāds scenārijs, bet Ģ. Beikmanis neslēpj, ka situācija ir nopietna: “Tāpēc īpaši domājam par tiem, kuri godīgi maksā, lai viņi neciestu. Paliekam asāki pret nemaksātājiem, it īpaši pret ļaunprātīgajiem nemaksātājiem. Grūti ietekmēt tos, kuri nemaksā, bet meklēsim iespējas likt šiem cilvēkiem saprast viņu nodarījumu. Ietekmēšanas veidi varētu būt dažādi, un varu pateikt, ka darīšu visu iespējamo, lai tiem, kuri ļaunprātīgi dzīvo uz kaimiņu rēķina, būtu problēmas. Ne reti šie nemaksātāji maina mašīnas, remontē dzīvokļus, bet mums, apsaimniekotājiem, jāmaksā viņu vietā.
Pagaidām vēl negribētos parādniekus nodot kredītu piedziņas kompānijām, jo piedziņas procenti ir lieli un atmaksājamās summas sasniegs ļoti lielus skaitļus. Bet mums bijušas sarunas ar šīm kompānijām un, iespējams, kāds īpaši bezkaunīgs nemaksātājs tiks nodots viņiem. Parādniekiem jāsaprot, ka tad viņš automātiski nonāks melnajā sarakstā, un pēc tam viņam būs grūti dabūt kredītu un līzingu. Maksas par piedziņu ir ļoti augstas. Tikai viens piemērs. Kāds neapzinīgs mobilā telefona lietotājs nebija nokārtojis kādas saistības un parāds bija tikai 79 lati. Kad šo parādu pārņēma piedziņas kompānija, tas uzreiz pārauga uz 400 latiem. Tā lavīna tur gāžas spēcīgi, tāpēc cilvēkiem vajadzētu padomāt par savas bezatbildīgās rīcības sekām. Nav mūsu mērķis padarīt cilvēkiem ekonomisko situāciju smagāku, bet jāsaprot, ka par saņemto pakalpojumu jāmaksā.”
Sekas var būt bēdīgas. Ļaunprātīgas nemaksāšanas gadījumā apsaimniekotājs var vērsties tiesā ar piedziņu pret īpašumu. Ja parāds netiek nomaksāts, tiesu izpildītāji var pārdot īpašumu. Situācijā, kad nekustamo īpašumu tirgū vērojama stagnācija, dzīvoklis nonāk izsolē un var tikt pārdots par salīdzinoši nelielu summu, jo dzīvokļu piedāvājums tirgū liels un cenas krītas. Jāsaprot, ka izsolē dzīvokli nevarēs pārdot par summu, kādu vēlas klients. Un visticamāk, par to summu, kas tiks ieņemta, atskaitot visus procentus un parādus, vietā neko iegādāties nevarēs. Tāpēc cilvēkiem vajadzētu laikus paplānot savus maksājumus, kamēr nav sākušies ziemas mēneši. Kamēr nav pienācis brīdis, kad atpakaļceļa vairs nebūs.
Pašvaldība sekos notikumiem
Cēsu domes izpilddirektors Jānis Rozenbergs uzsver, ka pašvaldība novērtējusi situācijas nopietnību un sekos līdzi notiekošajam: “Šobrīd gan satraukumam nav pamata, jo pirmajā pusgadā no plānotajiem pabalstiem apkurei un malkai iztērēti vien aptuveni 30 procenti, tātad šobrīd ir rezerve. Bet skaidrs, ka, tuvojoties apkures sezonai, situācija var mainīties. Pēc jaunā tarifa stāšanās spēkā un apkures sezonas sākšanās ar sociālo aģentūru šos jautājumus pārrunāsim atkal. Ja situācija būs bēdīga, pašvaldībai nāksies pārskatīt prioritātes, iespējams, būs jāatsakās no kāda attīstības projekta. Jo naudas jau vairāk nebūs.”
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš norāda, ka arī viņi rūpīgi seko līdzi šai situācijai: “Saprotam, ka kurināmā izmaksu pieaugums neizbēgami atsaucas uz pašvaldībām. Pie tam, pašvaldību regulatori neko nevar iespaidot, jo gāzes cenu Latvijā nosaka kaimiņvalsts piegādātājs. Un šis pieauguma slogs būs jāiznes pašvaldībām. Ja līdz šim sociālajam budžetam tās no sava budžeta tērēja septiņus līdz 10 procentus, gaidāmajā apkures sezonā šī daļa varētu pieaugt līdz 12 – 15 procentiem. Tādējādi attiecīgi varētu samazināties nauda citiem tēriņiem.
Septembra vidū mums plānotas kārtējās sarunas ar finanšu ministru par šo situāciju. Skatām cauri, kādi bijuši valdības solījumi, lai to atgādinātu. Šajā laikā, kad valstij naudas trūkst, jāseko līdzi, lai pašvaldībām netiktu uzkrauts papildu slogs.
Risinām sarunas ar valdību, lai pašvaldībām atvēlētu 83 procentus no iedzīvotāju ienākumu nodokļa līdzšinējā 81 procenta vietā. Tas būtu noderīgi tieši sociālās situācijas risināšanai. Apzināmies, ka tās būs smagas sarunas, bet tas ir nepieciešams solis, lai palīdzētu pašvaldībām.”
Komentāri