Pirmdiena, 17. novembris
Vārda dienas: Hugo, Uga, Uģis

Apdrošinātājs: Šogad par 22% vairāk negadījumu ar velosipēdiem

Druva
09:22
03.07.2012
18

Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad par 22% audzis negadījumu skaits, kuros iesaistīti velosipēdisti, liecina apdrošināšanas AS “Balta” dati.

Kopumā šogad “Balta” nelaimes gadījumu apdrošināšanā reģistrējusi 44 pieteikumus par velosipēdistu traumām, un vienā gadījumā riteņbraucējs gājis bojā. Savukārt pērn mugurkaula traumas gadījumā velobraucējam izmaksāta pat 35 000 latu atlīdzība, informēja apdrošinātāja sabiedrisko attiecību pārstāve Inga Bite.

Šogad sadursmes ar transporta līdzekļiem, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, samazinājušās par 33%. Velosipēdisti traumas visbiežāk gūst, braucot pa ietvēm, meža ceļiem vai veloceliņiem.

Apdrošināšanas sabiedrības “Balta” atlīdzību direktors Ingus Savickis norāda: galvenā problēma, kas noved pie nelaimes gadījuma, kurā iesaistīts riteņbraucējs, ir braukšanas kultūras neievērošana, – gan transporta līdzekļu vadītāji, gan velosipēdisti neievēro galvenā ceļa principus. No riteņbraucēju puses tā ir joslu mainīšana vai brauktuves šķērsošana, nenovērtējot ātrumu transporta līdzeklim, kurš tuvojas. Savukārt transporta līdzekļu vadītāji “grēko”, izbraucot no pagalmiem vai teritorijām un nepārliecinoties par drošību uz ceļa, kā arī negaidīti atverot transporta līdzekļa durvis.

Apmēram 20% no negadījumiem notiek, kad velosipēdisti tiek notriekti uz gājēju pārejām, kad riteņbraucējs, ātri braucot, cenšas šķērsot pāreju. Šādās situācijās autovadītājs nepagūst ieraudzīt velosipēdistu un attiecīgi nobremzēt, atzīmē Savickis.

Pērn “Balta” reģistrējusi 32 negadījumus, kuros iesaistīti velosipēdisti. Vissmagākā no tām bijusi sadursme ar auto, kad riteņbraucējs guvis smagu mugurkaula traumu, un šajā gadījumā izmaksāta 35 000 latu atlīdzība. Šo izmaksu apjoms ir atkarīgs no polises apdrošinājuma summas, un atlīdzība var būt pāris tūkstoši latu vai vairāki desmiti tūkstoši latu. Kopumā vidējā atlīdzība par velosipēdistu traumām pagājušajā gadā ir 1198 lati.

Pērn “Balta” reģistrējusi septiņus KASKO gadījumus, kuros iesaistīts velosipēdists, par sadursmi ar velosipēdistu vidējos zaudējumus auto īpašniekam aprēķinot 332 latu apmērā.

Savukārt šogad attiecīgajā laika periodā saņemti pieci KASKO apdrošināšanas pieteikumi, un vidējie zaudējumi, kas nodarīti auto, ir vairāk nekā divas reizes lielāki nekā pērn – 682 lati.

Traumas, kuras visbiežāk nelaimes gadījumā gūst velobraucēji, ir apakšējo un augšējo ekstremitāšu sasitumi un nobrāzumi, lūzumi un smadzeņu satricinājumi.

“Drošas braukšanas skolas” eksperts Andris Pļavenieks aicina velosipēdistus ievērot dažas svarīgas lietas, piemēram, braucot pa veloceliņu, kur tas šķērso brauktuvi, pat ja tas iezīmēts ar sarkanu krāsu, riteņbraucējam nav priekšrokas šķērsot brauktuvi.

Braucot pa ceļa braucamo daļu, ir jābrauc pēc iespējas tuvāk labajai malai, nomalei. Jebkāda manevra gadījumā ar rokas žestu laikus jāpabrīdina pārējie satiksmes dalībnieki par savu ieceri.

Velosipēds jāaprīko ar degošām vai mirgojošām signālugunīm gan priekšā, gan aizmugurē. Gaismas būtu jāieslēdz ne tikai sliktas redzamības apstākļos, bet arī intensīvas satiksmes gadījumā. Pļavenieks mudina dublēt lampiņas ar atstarotājiem visās iespējamās plaknēs gan uz velosipēda, gan uz apģērba.

Riteņbraucējam ātrums būtu jāizvēlas tāds, lai jebkura nepieciešamā manevra izpildīšana neradītu bīstamu situāciju pašam vai citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

Ja vien iespējams, laikus jāpabrīdina gājējs par savu tuvošanos, jāsamazina ātrums un jāmēģina pabrīdināt gājēju par paredzamo manevru. Uz ietvēm sevišķa uzmanība jāpievērš maziem bērniem un dzīvniekiem, kas var veikt nestandarta darbības un nereaģēt uz brīdinājumiem.

Pļavenieks mudina atcerēties, ka jebkurš automobilis spēj manevrēt mazāk un lēnāk nekā riteņbraucējs. “Lai būtu pārliecība, ka esat pamanīts un pareizi saprasts, sagaidiet tiešu acu kontaktu ar otra transporta līdzekļa vadītāju. Ja tādu nefiksējat – iespējams, ka neesat pamanīts,” aicina “Drošas braukšanas skolas” eksperts.

Pēc Ceļu satiksmes un drošības direkcijas datiem, šī gada pirmajos piecos mēnešos ir ievainoti 79 riteņbraucēji, bet bojā gājuši desmit.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
20

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
105

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
79
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
42

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
20

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
142

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
17
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
25
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
33
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi