Krīzes laikā cīņā par klientiem apdrošinātāji sāka arī savstarpēju sacensību cenu politikā, nozarē plaši runājot arī par cenu dempingu, tomēr patlaban vairākās apdrošināšanas produktu grupās vērojams cenu kāpums, kas varētu turpināties arī turpmāk.
Aptaujājot lielākās apdrošināšanas kompānijas, biznesa portāls “Nozare.lv” noskaidroja, ka visvairāk cenu kāpums skāris transportlīdzekļu apdrošināšanas segmentu, proti, OCTA un KASKO polises, bet citos segmentos cenu dinamika starp kompānijām ir atšķirīga – vieni runā par cenu samazināšanos, bet citi – par kāpumu.
Tomēr visi aptaujātie apdrošinātāji prognozēja, ka turpmāk no cenu kāpuma tirgus nevarēs izvairīties, īpaši tajos apdrošināšanas veidos, kas jau tagad nes zaudējumus visiem tirgus dalībniekiem.
“Pašlaik jūtam gan inflāciju, kas paaugstina apdrošināšanas atlīdzību summas, gan negadījuma skaita pieaugumu, kas nozīmē lielākas apdrošināšanas izmaksas, kas jāveic apdrošināšanas sabiedrībām. Tāpēc otrajā pusgadā sagaidām, ka apdrošinātāji vairāk domās par rentabilitāti, un prognozējam cenu pieaugumu 5%-10% vai pat līdz 20% atkarībā no procesiem tirgū,” norādīja “BTA” valdes loceklis Andrejs Skroderis.
“Ergo” valdes loceklis Baltijā Deniss Sazanovs teica, ka Latvijā lielākais cenu kāpums vērojams transportlīdzekļu apdrošināšanā. Piemēram, OCTA un KASKO cenas pēdējā gada laikā cēlušās par aptuveni 10%. Savukārt “Seesam Latvia” Sauszemes transporta līdzekļu apdrošināšanas produktu grupas vadītājs Pēteris Lečmanis minēja 5% kāpumu šiem produktiem.
Runājot par tuvāko perspektīvu, “Seesam Latvia” prognozē, ka tuvākajā laikā OCTA prēmiju cenas atsevišķos segmentos paaugstināsies par aptuveni 10%, bet KASKO cenas kopumā pieaugs par aptuveni 15%.
Attiecībā uz veselības apdrošināšanu apdrošinātāji saka, ka jāņem vērā medicīnisko pakalpojumu cenu izmaiņas. Piemēram, “If apdrošināšanas” valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs sacīja, ka pašlaik no dažām medicīnas aprūpes iestādēm jau ir saņemti signāli, ka tās kādā mirklī varētu palielināt pakalpojumu cenas, jo arī tās samazināto cenu dēļ nejūtas pārāk labi. Tāpat arī kvalificētu ārstu nekļūst vairāk. Tieši otrādi, un tāpēc pakalpojumu cenas varētu palielināties.
“Ergo” gan apgalvoja, ka viņu kompānijā turpmāk veselības apdrošināšanā cenu korekcijas nav plānotas un polišu cenas tuvākajā laikā plānots saglabāt līdzšinējā līmenī. Turklāt atsevišķiem produktiem esot izdevies ne tikai uzlabot apdrošināšanas polisēs ietverto pakalpojumu klāstu, bet arī samazināt polišu cenas līdz pat 15%.
“Polišu cenu izmaiņas veselības apdrošināšanā turpmāk būs ļoti cieši saistītas ar valsts novirzīto finansējuma apjomu veselības aprūpei, kā arī ar izmaiņām normatīvajos aktos, kas, nenoliedzami, var atstāt ietekmi uz ārstniecības iestāžu izcenojumiem,” teica Sazanovs.
“Seesam Latvia” savukārt atzina, ka jau šogad veselības apdrošināšanas polišu cenas, salīdzinot tās ar iepriekšējā gada cenām, palielinājušās par aptuveni 5%. Turklāt tagad uzņēmumi saviem darbiniekiem iegādājas mazāku pakalpojumu klāstu, pārsvarā izvēloties tikai pamatpakalpojumus – medicīniskās konsultācijas, izmeklējumus un ārstēšanos slimnīcā. Pilnvērtīgākas apdrošināšanas programmas, kurās, piemēram, iekļauti rehabilitācijas pasākumi un tādi papildu piedāvājumi kā zobārstniecības pakalpojumi, medikamentu iegādes kompensācija un sporta nodarbību apmaksa, tiek pirktas retāk.
“Seesam Latvia” veselības un kritisko saslimšanu apdrošināšanas produktu grupas vadītāja Kristīne Gulbe uzskata, ka klientu iespējas un apdrošināšanas pakalpojumu izvēli galvenokārt ietekmē aktuālā ekonomiskā situācija. Klienti vēlas, lai apdrošinātājs izstrādā vai piemēro tādu pakalpojumu paketi, kas precīzi atbilst viņu individuālajām prasībām. Tāpat klienti apdrošinātāju bieži vien jau sarunas sākumā informē par prēmijas apjomu, kuru ir gatavi un var atļauties maksāt par polises iegādi.
Vispretrunīgākā informācija apdrošinātāju vidū ir par īpašuma apdrošināšanu. “Seesam Latvia” un “Ergo” runā par šī produkta cenas samazināšanos, bet “Balta” saka, ka šogad cenas turēsies esošajā līmenī vai pat nedaudz augs, jo visiem labā atmiņā ir plūdi un ziemas radītie zaudējumi Latvijas iedzīvotāju mitekļiem. Turklāt inflācija ietekmēs remonta un būvniecības izmaksas, kas tiek ņemtas vērā, izvērtējot īpašuma atjaunošanas vērtību.
“Seesam Latvia” vecākais īpašuma un inženiertehnisko risku parakstītājs Regnārs Levenovičs uzskata, ka īpašuma apdrošināšanas portfeļi jau pērn kopumā bijuši ienesīgi, bet atsevišķos gadījumos radušies zaudējumi raksturojami kā nelieli. Vienlaikus viņš pieļauj, ka zināmas cenu korekcijas ar pieaugošu tendenci varētu veicināt aizvadītajā ziemā ciestie zaudējumi, kas nelabvēlīgi ietekmēja apdrošinātāju darbības rezultātus šā gada pirmajā ceturksnī.
Taujāti par nākotnes prognozēm, apdrošinātāji gandrīz vienbalsīgi saka, ka nākotne ir izaicinājumiem pilna. Morozovs uzskata, ka ir samērā daudz nezināmo par to, kā attīstīsies tirgus, kāda būs konkurence, vai joprojām atsevišķās produktu līnijās tirgus dalībnieki arī šogad būs gatavi viens otru pārsolīt, strādājot ar zaudējumiem, kā tas šobrīd ir OCTA apdrošināšanā, vai arī tirgus atgriezīsies normāla, rentabla biznesa virzienā.
“Ja virzība notiks rentabla tirgus virzienā, tas varētu nozīmēt nelielu pakalpojumu cenu kāpumu, attiecīgi nodrošinot kopējā tirgus pieaugumu. Savukārt, lai notiktu būtisks cenu kāpums, jānotiek izmaiņām apdrošināšanas tirgus spēlētāju kartē. Ja kāds šo konkurenci neizturēs un būs spiests izstāties, tas būs pietiekami nopietns signāls pārējiem, un tas varētu radīt straujāku cenu korekciju,” sacīja Morozovs.
“Baltas” valdes loceklis Kristians Pudans kā galvenos ekonomikas faktorus, kas šogad neizbēgami ietekmēs apdrošināšanas nozari, minēja inflāciju, auto remonta izmaksu pieaugumu, medikamentu un ārstēšanās izmaksu pieaugumu, kā arī nodokļu paaugstināšanu, kas tiešā veidā atstās ietekmi uz apdrošināšanas pakalpojumu cenu. “Ņemot vērā minēto, manuprāt, apdrošināšanas cenas augs, lai nodrošinātu industrijas attīstību un stabilitāti,” teica Pudans.
Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Apdrošinātāju asociācijas datiem, Latvijā darbojas desmit nedzīvības apdrošināšanas kompānijas.
Šā gada pirmajā ceturksnī nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību zaudējumi bija sasnieguši 2,1 miljonu latu.
NOZARE.LV
Komentāri