Pašvaldības pamazām liek kopā skaitļus, kas visu šo gadu apzīmēs to naudas daudzumu, kuru var tērēt. Gan funkciju veikšanai, gan algām, gan investīcijām. Lauku pašvaldībās ik gadu nopietna nauda atvēlēta kultūras dzīves norisēm un amatiermākslas kolektīvu darbībai. Vai taupīšanas laikā, kad pašvaldību budžeti jāsamazina, kultūra nepaliks pabērna lomā?
“Kultūrai katrā ziņā līdzekļus nesamazināsim,” saka Straupes pagasta padomes priekšsēdētājs Imants Kalniņš un uzsver: “Jau izsludināts iepirkums kultūras nama rekonstrukcijai. Kāpēc tad tas tiek darīts? Ne jau tāpēc, lai telpas stāvētu tukšas.” Amatiermākslas kolektīvi bez bažām turpinās darbu. Iespēju robežās dziedātāji, dejotāji, teātra spēlētāji tiks nodrošināti arī ar transportu.
“Mēs lepojamies ar saviem kolektīviem. Trīs deju kolektīvi un koris bija Dziesmu svētkos. Jāpriecājas, ka dažādu paaudžu cilvēki vēlas nākt kopā, darboties,” domās dalās Imants Kalniņš un piebilst, ka finansiālā situācija valstī mainās tik strauji, ka grūti paredzēt, kā dzīvosim gada otrā pusē. Vismaz pagaidām pagasta tradicionālie svētki vasarā un pasākumi no plāniem nav izsvītroti.
Liepas pagasta padome šīgada budžetu vēl nav apstiprinājusi. “Kultūrai būs mazāk nekā pērn. Ne jau tā kā 90.gados, kad kultūras nams bija ciet. Ja tā taciņa aizaugs, būs grūti iemīt, ” saka pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Rancāns un retoriski jautā, vai skolēnu Dziesmu un Deju svētki nav kultūra. Tiem ir jāgatavojas. Vismaz pagaidām kultūras nama darba plānā ir dažādi pasākumi.
Ir iecere, Cēsu kauju gadadienu gaidot, labiekārtot brīvības cīnītāju pieminekļa apkārtni. Pašvaldība iesniegusi projekta pieteikumu Eiropas naudas piesaistei kultūras nama rekonstrukcijai. Ja būs ES nauda, nepieciešams simtprocentīgs priekšfinansējums. Tādas naudas pagasta budžetā nav, atliek cerēt, ka varēs saņemt kredītu.
Pazīstamais koris “Pie Gaujas” ir piederīgs gan Taurenei, gan Dzērbenei. Abas pašvaldības finansē tā darbību – algu diriģentei, transporta izdevumus gan koncertbraucienos, gan uz mēģinājumiem. Abu pagastu vadītāji atzīst, ka tā būs arī turpmāk.
“Ļoti vērtējam, ko un kā kultūras jomā samazināt,” uzsver Dzērbenes pagasta vadītāja Anita Kamerāde un piebilst, ka dzērbenieši ir aktīvi ļaudis un iesaistīšanās korī un deju kolektīvā, pasākumu apmeklējums – tā ir iespēja iziet no mājas, satikt citus. “Kolektīvu vadītājiem algas nav tādas, lai samazinātu. Retāki būs dažādi pasākumi, to rīkošana bez finansējuma nav iespējama,” stāsta pašvaldības vadītāja. Viņa arī atklāj, ka tāpat kā agrāk pagastā būs gan Mātes dienas atzīmēšana, gan Jāņi, gan bērniem “Cālis”, gan pensionāriem sava kopā sanākšana. Drīzumā plānots daudziem dzērbeniešiem būtisks notikums – grāmatas par pagasta represētajiem atklāšanas svētki.
“Lai cik grūta situācija, ir jādod iespēja cilvēkiem nākt kopā, kolektīviem ne tikai mācīties jaunas dejas un dziesmas, bet arī uzstāties, ” saka Anita Kamerāde.
Arī Priekuļu pagasta padomes priekšsēdētāja Māra Juzupa atzīst, ka kultūras dzīvei nesamazinās finansējumu. “Var skolā izremontēt vienu klases telpu mazāk un to izdarīt pēc gada, bet cilvēkiem ir jādod iespēja izpausties, sanākt kopā, jo nevar taču dzīvot tikai četrās sienās,” uzskata Māra Juzupa un piebilst, ka, vētījot šīgada budžetu, kultūras dzīve pagastā nedrīkstētu iet mazumā. Šogad bijis paredzēts kultūras namā ierīkot ventilāciju, iegādāties labas klavieres. Šīs ieceres var arī pagaidīt. “Cilvēki nāk kopā dziedāt, dejot, tā ir viņu sirdslieta, par kuru arī mēs koncertos gūstam prieku,” saka Māra Juzupa.
Raunas un Drustu pagasts nākamnedēļ sāks dzīvot vienā novadā. Raunas padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis uzsver, ka kultūrpolitika nemainīsies: “Katrā pagastā ir kādas īpašas tradīcijas, tās nedrīkst pazaudēt, kopīgi varam pilnveidot. Brīvā laika pavadīšanu pašvaldība vienmēr ir finansiāli atbalstījusi”.
Vecpiebalga Latvijā un ārpus tās pazīstama ar savu bagāto kultūras mantojumu, tā glabāšanu, kopšanu un arī nodošanu nākamajām paaudzēm. Vecpiebalga ir laikam gan vienīgais pagasts, kurā pašvaldības ziņā ir trīs valsts nozīmes muzeji. No pagasta trīs deju kolektīvi bija svētkos Rīgā. Amatierteātra izrādes allaž ir kupli apmeklētas, audējas ar saviem darbiem pārstāv Latviju citās zemēs. “Esam bagāti,” ar lepnumu saka pagasta padomes priekšsēdētājs Aldis Glāzers un uzreiz piebilst, ka šis gads finansiāli būs ļoti grūts. “Samazinām, kur vien varam, arī benzīna patēriņu, arī telefona sarunu ilgumu, arī kultūras, kultūrvēstures un amatiermākslas vajadzībām. Būtu to zinājuši jau laikus, savilktu jostu ātrāk, jo mums nav kur ietaupīt. Ne prēmiju, ne piemaksu nav bijis, tāpat brīvu štata vietu, ” finansiālo situāciju raksturo pašvaldības vadītājs un pastāsta, ka arī Finanšu ministrijā, runājot par naudas trūkumu, uzsvērts, ja nav kur samazināt izdevumus, jāatņem kultūrai. Vecpiebalgā visi kolektīvi turpinās darbu. Lai mazinātu elektroenerģijas patēriņu un izdevumus par apkuri, mēģinājumi notiks retāk un arī kolektīvu vadītāji saņems mazākas algas.
“Krietni esam spiesti samazināt finansējumu muzejiem. Un tas jādara tagad, kad izveidojusies profesionāļu komanda! Samazināts tehnisko darbinieku skaits, muzeja speciālisti darīs visu paši. Nedrīkstam ļaut kaut kam aiziet postā, bet nekādiem remontiem naudas nebūs,” stāsta Aldis Glāzers. Katru gadu pašvaldība no Kultūras ministrijas muzeju uzturēšanai saņēma ap 15 tūkstošus latu. Arī šogad sola, tikai krietni mazāk. No rajona padomes budžeta tāpat kā agrāk muzejiem arī tiks saņemts finansējums. Protams, mazāks nekā pērn.
“Kā dzīvosim līdz gada beigām, ja finansiālā situācija valstī vēl nepasliktināsies, varēsim redzēt pēc dažiem mēnešiem,” tā Aldis Glāzers.
Komentāri