Nākamajā nedēļā, 25.augustā un 26.augustā, Alūksnē notiks Latvijas Zinātņu akadēmijas, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas un Alūksnes novada pašvaldības rīkota zinātniskā konference par Alūksnes novada kultūrvēstures jautājumiem, informēja pašvaldības pārstāve Evita Aploka.
Plānots, ka konferences atklāšanā ievadvārdus teiks Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Aivars Fomins (Vidzemes partija), Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas rektore Dace Markus.
Ar referātiem konferencē uzstāsies gan pašlaik Alūksnes novadā strādājoši kultūras darbinieki, novadpētnieki un pedagogi, gan šeit dzimuši, auguši un mācījušies izglītības, kultūras un zinātnes darbinieki, kā arī pētnieki no citiem novadiem.
Konferences pirmajā dienā, 25.augustā, ieskatu Alūksnes novada kultūrvēstures izzināšanas avotos sniegs Saulvedis Cimermanis, iepazīstinot ar dažām arhīvu 18.-20.gadsimta kultūrvēsturisko dokumentu kopām, kas stāsta par malēniešu saimniecisko darbību, kultūras un izglītības attīstību.
Alūksnes un Atzeles senvēstures maz izzinātos jautājumus analizēs Māris Atgāzis un Jānis Polis, bet par Alūksnes novada sadarbību ar kaimiņu novadiem stāstīs Sanita Eglīte. Ar Alūksnes novada arhitektūras un mākslas vērtībām konferencē iepazīstinās Imants Lancmanis, bet Daces Markus stāstījumu par malēnisko izlokšņu savdabību, kultūrvēsturisko un zinātnisko vērtību papildinās dokumentālā filma par izlokšņu teicējiem.
Māra Grudule konferences dalībniekiem atklās mācītāja un Bībeles tulkotāja Ernsta Glika literāro darbību, bet Jānis Līcis iepazīstinās ar 18.gadsimta alūksniešu dzīves atainojumu draudzes baznīcas grāmatās. Alūksnes novada skolu senākajai vēsturei pievērsīsies Ilga Lazdiņa, Sandra Magaziņa un Ruta Zvaigzne, par skolu Romeškalnā stāstīs tās bijušais direktors Ēvalds Vanags, savukārt Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāja Sandra Jankovska runās par tā sadarbību ar vietējo sabiedrību.
Konferences otrajā dienā, 26.augustā, Ieva Ķīse un Una Sedleniece stāstīs par alūksniešu amatierteātra tradīcijām, Jēkabs Raipulis iepazīstinās ar malēniešu gaitām citzemju mācību iestādēs. Kristīne Ducmane savā referātā pievērsīsies Bejas Garjuru igauņu kopas cilmes, tās sabiedriskās un saimnieciskās darbības analīzei, savukārt Maija Semjonova atklās faktus par aresta namu un mazpilsētas cietumu Alūksnē.
Konferences dalībnieki uzzinās arī par vairāku novadnieku personībām un dzīves gājumu. Piemēram, tradicionālās kultūras vērtību izzinātāja Jāņa Krēsliņa personību atklās Sanita Stinkule, kā arī Linda Safranoviča, Gunta Tuča un Iveta Mikijanska, par arhitektu Jūliju Cauni stāstīs Venta Kocere, savukārt Aivars Kehris raksturos veclaiceniešu muzikologu un mūziķu dzimtu – Klotiņus.
Par 1941.gada 4.jūlija Liepnas kauju stāstīs Skaidrīte Kļaviņa, kuras māju pievārtē notika šī sadursme, bet par pretošanās kustības darbību Malēnijā runās Ainārs Bambals.
“Alūksnes novadam ir senas un bagātas kultūrvēsturiskās tradīcijas. To izzināšana, neapšaubāmi, sniegs daudz jaunas informācijas par šīs teritorijas attīstību un tajā dzīvojušo ļaužu likteņiem, tādēļ gandarījums, ka Latvijas Zinātņu akadēmija un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija šo kopsēdi veltījusi tieši mūsu novada kultūrvēsturei,” uzsver Alūksnes novada domes priekšsēdētājs.
Iecerēts, ka konferencē izskanējušie referāti tiks apkopoti arī vienotā izdevumā.
Konference notiks Alūksnes novada pašvaldības administratīvās ēkas lielajā zālē. 25.augustā konferences darbība sāksies plkst.10, savukārt 26.augustā – plkst.9. Konferences laikā 25.augustā darbosies apgāda “Zinātne” grāmatu galds.
LETA
Komentāri