Tādu tautas pieplūdumu, kā otrdien, nelielā Zanderu kapsētiņa Līgatnes pilsētā, šķiet, nebija piedzīvojusi. Arī kapu svētkos ne. Todien zemes klēpī guldīja Albertu Kaulu, leģendāro “Ādažu” priekšsēdētāju, izteiktu zemes cilvēku. Automašīnu rinda Augšlīgatnes – Lejaslīgatnes ceļa malā stiepās vai puskilometra garumā.
Nelielā Zanderu kapsētas kapliča varēja uzņemt tikai tuviniekus un vēl nedaudzus pašus tuvākos. Pavadītāju simti pulcējās kapličas tuvumā. Galvenokārt vīri un sievas gados. Alberta Kaula darba un cīņu biedri, tie, kuri vadīja kopsaimniecības vienlaikus ar aizgājēju. Viņa dzimtās puses Skrundas ļaudis. Tie, kuri nesarāva saikni ar A. Kaulu, kad viņš jau saimniekoja Amatas novada “Kuršos”. Kā īstens latvietis un kurzemnieks, viņš izraudzījās šādu savas saimniecības nosaukumu.
“Alberts Kauls Latvijai, tās lauksaimniecībai vienmēr vēlējās to labāko,” dzirdēju runājam starp kapu kopiņām. “Viņa traģēdija, ka Latvijas valstsvīru un Alberta Kaula intereses nesaskanēja. Šodien daudzi saka, ka A. Kauls aicinājis uz atpalicību. Bet uz ko tad Latvijas tautu veduši tie, kuri gadiem atradušies pie valsts stūres?”
Albertu Kaulu guldīja blakus traģiski bojā gājušajiem dēliem – Albertam un Armandam. Šis zaudējums acīmredzot arī paātrināja viņa aiziešanu aizsaulē.
Izcilā saimnieka kapu kopiņu klāja vainagu un ziedu kalni. Vairāku simtu bēru dalībnieku atvadu sveicieni darba biedram un kopējā ceļa gājējam.
Ļaužu pūlī izskanēja kāds raksturīgs izteiciens par A. Kaula patriotismu un dzimtenes mīlestību: “Daudzi politiskās un saimnieciskās elites pārstāvji savus bērnus un mazbērnus skolo izcilās mācību iestādēs pat ārzemēs. A. Kaula divi mazbērni mācās Līgatnes vidusskolā.”
A.Kauls ar zemes darbu bija saistīts kopš bērnības Skrundā, arī pirmajā profesionālajā mācību iestādē Jelgavā. Mācības Viļņas partijas skolā nenovirzīja A. Kaulu no zemes kopēja ceļa. Viņš nekļuva par partijas funkcionāru, bet visu mūžu palika zemes saimnieks.
