Jau septiņus gadus Latvijā īpaši tiek akcentēta zivju resursu aizsardzība. To ievadīja rudens akcija “Lašiem būt”, kas tagad ir pārtapusi plašākā – “Dzīvais ūdens”.
Tā tiek aktualizēta zivju aizsardzība visa gada garumā. Pieredze rāda, ka zivju resursu aizsardzība kļūst arvien aptverošāka un profesionālāka.
Vides ministrijas sardzē
Vides ministrijā pirms nedēļas pulcējās visi, kuri devuši ieguldījumu zivju aizsardzībā, lai saņemtu Latvijas Makšķernieku asociācijas dāvātos pateicības rakstus un balvas. Tā kā tobrīd gaisā virmoja iecere Vides ministriju apvienot ar kādu citu, runāts tika arī par šo tematu. Daudzi šo pieļāvumu nodēvēja par bīstamu tendenci. Arī vides ministrs Raimonds Vējonis izteica bažas, ka nepārdomāta reorganizācija var novest pie neprognozējamām sekām, kas var ietekmēt valsts ilgtspējību: “Vides ministrijai, protams, ir gods, ka no tās baidās un meklē iespējas mūsu ietekmi samazināt. Taču ir bažas, ka, pienācīgi nenovērtējot vides aizsardzības nozīmīgumu, piemirsīsim Latvijas vidi, kuras neatņemama sastāvdaļa galu galā ir cilvēks. Ne visi mūsu valstī grib saprast, ka, nerūpējoties par vidi, nodarām ļaunumu katram vides elementam, tātad arī paši sev.”
Arī Latvijas Makšķernieku asociācijas viceprezidents Alvis Birkovs uzsvēra šīs situācijas absurdumu, norādot, ka makšķernieki darīs visu, lai ministrijas pievienošanu kādai citai nepieļautu: “Mēs apzināmies savas iespējas, nepieciešamības gadījumā vērsīsimies arī Eiropas struktūrās. Mums ir teicama sadarbība ar Eiropas makšķernieku aliansi, kas ir ļoti ietekmīga institūcija Eiropas Savienībā. Izmantosim visus līdzekļus, lai nepieļautu Vides ministrijas apvienošanu ar kādu citu. Jo tas ir vērsts uz to, lai vides īpatsvaru ilgtspējīgā attīstībā mazinātu pēc iespējas vairāk, lai kā- dam būtu iespējas īstenot idejas, kurām Vides ministrija traucē. Mēs labi saprotam, no kuras puses pūš vējš, kas to dara.” Svarīga sabiedrības aktivitāte
Pasākumā tika izvērtēts paveiktais zivju resursu aizsardzībā, pārrunātas tendences, kas pēdējā laikā aktualizējušās. R. Vējonis uzsvēra – jau pērn bija jūtamas pirmās pazīmes, ka, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, pie ūdeņiem arvien vairāk parādās pārkāpēji, bieži vien apstākļu spiesti. Taču ne jau visi to dara trūkuma dēļ. Zināma kategorija, varētu pat teikt, situētu cilvēku, neizprotamu iemeslu dēļ mēģina piekļūt pie vieglāk iegūstamajiem zivju resursiem. Lašu nārsta laikā Latviju pāršalca ziņa par kādas augstas amatpersonas aizturēšanu pie Braslas upes ar nelikumīgi iegūtām zivīm. Nu lieta jau nodota tiesai.
“Sākotnēji biju pesimistiski noskaņots pret mūsu tiesu sistēmu, jo tā bieži sevi nav attaisnojusi un ne reti pieņemti neizskaidrojami lēmumi, taču šajā lietā iesākums ļauj cerēt, ka lieta nonāks līdz taisnīgam spriedumam,” atzina R. Vējonis.
Viņš arī uzsvēra, ka aizvadītais gads pierādījis sabiedrisko vides inspektoru nozīmi zivju resursu aizsardzībā. Arī gadījumā pie Braslas aizturēšanu veica sabiedriskā organizācija “Mēs zivīm”.
“Ko lai dara, ja valsts savā nabadzībā nespēj pilnībā ar finansējumu nodrošināt vides valsts inspektoru vajadzības, lai viņi varētu darīt to darbu, kas sabiedrībai nebūtu jādara. Uzlabojumi nav gaidāmi arī tuvākajā nākotnē. Šinī situācijā vairāk palielinās sabiedrības nozīme. Varbūt ne vienmēr jākļūst par sabiedrisko inspektoru, lai aizsargātu zivju resursus, ikviens var dot savu ieguldījumu, kaut vai informējot par redzētajām nelikumībām. Domāju, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, pārkāpumu skaits pie ūdeņiem tikai pieaugs,” teica vides ministrs.
A. Birkovs gan norādīja, ka visu nevar norakstīt uz spiedīgiem ekonomiskiem apstākļiem, bieži situāciju var censties izmantot tie, kuriem zivju izlaupīšana ir ikdiena: “Asociācija nekad nepiekritīs, ka šīs nelikumības saistītas ar kādiem apstākļiem. Mēs labi zinām, ka zivis tiek pārdotas vai iemainītas pret ļergu. Tāpēc ir aktuāls jautājums – kad tas mūsu valstī beigsies?”
Asociācijas vadītājs uzvēra, ka vides inspektoru profesionalitāte pēdējos gados krietni augusi, līdz ar to iespējams atklāt vairāk pārkāpumu. A. Birkovs īpaši uzteica Valsts vides dienesta jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes vecākā inspektora Ulda Lencberga darbību Cēsu pusē: “Ja katrā Latvijas reģionā būtu viens tāds cilvēks kā Uldis Lencbergs, mēs paveiktu daudz vairāk. Te tik varu pārmest cēsniekiem, kāpēc viņš nav pilsētas goda pilsonis, jo būtu to patiešām pelnījis!” Nozīmīgs guvums
Pateicības rakstu par ieguldījumu valsts zivju resursu aizsardzībā kopā ar citiem zivju sargiem saņēma arī U. Lencbergs un Līgatnes domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins, pats kaislīgs makšķernieks.
Zivju resursu aizsardzības akcijas “Dzīvais ūdens 2008” rezultāti liecina, ka pērn reidos piedalījušies 212 cilvēki, veicot gandrīz 17 tūkstošus reidu, pa sauszemi nobraukti vairāk nekā 183 tūkstoši kilometru, bet pa ūdeni mēroti gandrīz 20 tūkstoši kilometru.
Kopumā vides inspektori, Valsts vides dienesta pilnvarotās personas un policijas darbinieki noformējuši 1799 administratīvo pārkāpumu protokolus, bet sešas lietas nodotas policijā un prokuratūrā.
Par nelikumīgu ūdens bioloģisko resursu ieguvi uzlikti naudas sodi, kopumā111 185 lati, bet noteiktā zaudējumu atlīdzība par dabai nodarīto kaitējumu ir 21 988 lati. Par makšķerēšanu bez “Makšķernieku kartes” sodītas 1488 personas, brīdinātas aptuveni 700. Reidu laikā izņemti 8700 nelikumīgie zivju ķeršanas un vēžošanas rīki.
Komentāri