Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Aizlūdz par Cēsīm un rajonu

Druva
23:00
03.04.2006
11

Pirmajā stundā, kad radio viesojās arī “Druvas” pārstāvji, tiešraidē runāja Jaunpiebalgas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs, Lutera akadēmijas pasniedzējs un psihiatrs Uldis Jumejs, kā arī Cēsu septītās dienas adventistu draudzes pārstāvji Zigurds un Agita Gaiķi.

Atklājot kārtējo šī cikla raidījumu, tā vadītāja Maira Ošeniece informēja, ka iepriekšējo reizi raidījums Cēsīm bijis veltīts pirms pieciem gadiem – 2001.gada 4.aprīlī.

“Reizi mēnesī es saku – šodien ir īpaša diena, diena, kad aizlūdzam par kādu mūsu zemes pilsētu vai rajonu. Ikdienā garīgās lietas mums bieži vien ir primārās, un lūgšanai taču vienmēr bijusi neatsverama nozīme katra kristieša dzīvē,” teica M. Ošeniece.

Raidījuma gaitā tika pārrunāta cēsnieku gatavošanās lielajai jubilejai, norises pilsētā, īpaši akcentējot dažādu konfesiju sadarbību.

“Cēsis bija viena no pirmajām pilsētām Latvijā, kur sākās sadarbība starp dažādu konfesiju mācītājiem un draudzēm. Mēs spējām nojaukt barjeras un sākt darboties kopā. Jo Dievs taču to mums visiem norādījis Jeremijas grāmatas 27.nodaļā: “Rūpējieties par tās pilsētas labklājību, kurp Es jūs liku aizvest, un pielūdziet To Kungu par to, jo tās labklājība būs arī jūsu labklājība.” Ja tas teikts Bībelē, mums atliek tikai tam sekot un kopīgi darboties savas pilsētas labā,” teica Z. Gaiķis.

Par šo starpkonfesionālo sadarbību runāja arī citās raidījuma stundās, kad studijā viesojās Cēsu baptistu draudzes, Vasarsvētku draudzes, “Prieka vēsts” un citu draudžu pārstāvji. Tika pieminēti arī kopīgie projekti – zupas virtuve, vīriešu nakts patversme, uzticības tālrunis un citi, kas vislabāk apliecina iespēju un nepieciešamību strādāt kopīga mērķa labā. Jo šo projektu ie-tvaros veikts ne vien sociālais darbs, bet cilvēkiem stāstīta arī

evaņģēlija vēsts par Dieva spēku visu vērst

labu. Vairāki raidījuma viesi dalījās savās liecībās, kā ar Dieva spēka palīdzību spējuši tikt vaļā no alkohola un citām atkarībām.

U. Jumejs stāstīja par savu pieredzi, kalpojot Jaunpiebalgā, bet Andris Krauliņš par kalpošanu Skujenes, Nītaures, Zaubes, Lodes – Apšu draudzē.

U. Jumejs atzina, ka šajā laikā visgrūtāk klājas lauku ļaudīm, tāpēc cerībā uzlabot savu dzīvi viņi dodas darba meklējumos uz Rīgu vai ārpus valsts.

“Viņi dodas uz Rīgu cerību pilni, bet ne vienmēr galvaspilsēta

sagaida atplestām rokām. Dažiem nākas vilties, un tas ir sāpīgi. Lauku ļaudīm nav viegli pierast pie ritma, ko diktē lielpilsēta,” teica U. Jumejs.

Z. Gaiķis piebilda, ka dzīvojam grūtā laikmetā – brīvības laikmetā, kad pūš dažādi vēji un tajos cilvēkam nav viegli noturēties.

Latvijas Kristīgā radio sabiedrisko attiecību direktore Sanita Alpe pēc

lūgšanu dienas atzīmēja, ka tajā bijis ļoti daudz pozitīvā. Bijis patīkami dzirdēt par aktīvo starpkonfesionālo sadarbību.

“Izskanēja daudzas spēcīgas liecības, kā Dieva spēkā var tikt vaļā no alkohola atkarības, kas ilgusi daudzus gadus. Iespējams, tas deva cerību daudziem klausītājiem, kuru tuvinieki arī cieš no dažādām atkarībām. Raidījuma laikā atskanēja daudzi zvani, un cilvēki lūdza aizlūgt par citiem atkarībās esošajiem. Tātad runātie vārdi krituši auglīgā zemē,” atzina S. Alpe.

Katra raidījuma stunda noslēdzās ar kopīgu lūgšanu, kurā studijā esošie lūdza par Cēsīm, rajonu, valsti un visiem, kuriem nepieciešama Dieva palīdzība un atbalsts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
9

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
233

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi