Trešdiena, 12. februāris
Vārda dienas: Karlīna, Līna

Ainavā atkal vējdzirnavas

Druva
23:00
17.07.2008
46
200807172259212276

Vecpiebalgas pakalnu ainavā ”Vēveru” vējdzirnavas būs vēl viens tūristu apskates objekts.

Gadu gaitā tās piedzīvojušas dažādus laikus. Celtas ap 1880. gadu uz ”Kalnvēveru” zemes, kas toreiz bija Vecpiebalgas lielākā saimniecība.

Tikai pateicoties cilvēku attieksmei un izpratnei, tās ir retas Latvijā, kuras nav sabrukušas un iespējams restaurēt.

”Zinātņu akadēmijas ekspedīcijā atrada šo ļoti labi saglabājušos ciemu, ieteica Kultūras ministrijai, tika pieņemts lēmums, ka Brīvdabas muzejam

pamazām ”Vēveros” jāveido filiāle. No 1974. gada ēkas, kuras palika brīvas, iegādājās muzejs. Kad dalīja zemi, divu bijušo saimnieku zemes

kļuva par muzeja īpašumu, arī dzirnavas,” stāsta Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja galvenais krājuma glabātājs, vēstures doktors Mārtiņš Kuplais.

”1975.gadā pirmajā klājā uzkāpu un nobruku lejā. Cepuri norāvām lejā, mainījām, uzlikām jaunu. Dzirnavas bija varenas, žēl bija, ka aiziet postā, ” atceras bijušais kopsaimniecības būvdarbu vadītājs Ainars Pizāns un piebilst, ja priekšsēdētājs Andrejs Jurciņš nebūtu to darījis, viss būtu sabrucis. Tā dzirnavas stāvēja. Lai nesabrūk, jumtu paremontēja, arī skaidas mainīja. Pirms trim gadiem tika nolemts, ka jāatjauno. Darbi tika uzticēti Vecpiebalgas firmai ”Balga”.

”Kad ienācām, paskatījāmies griestos un redzējām debesis. Galvenās koka konstrukcijas ir vecās, pārējais viss jauns, pašu taisīts. Spārni divas reizes impregnēti, redzēs, cik ilgi turēs. Zinātāji saka, ka ilgāk par 15 gadiem tie nekalpo. Spārni regulāri jāgriež, citādi nolieksies. Kad lielāks vēja pūtiens, vīri spārnus noturēt nevar, par to paši pārliecinājāmies. Āra galerija nav skatu laukums, kā dažs domā, tā arī agrāk tika būvēta spārnu apkalpošanai,” stāsta SIA vadītājs Ilmārs Glāzers un ar gandarījumu piebilst, ka vējdzirnavas katram vecpiebaldzēnam pazīstamas un ir liels gods tās atjaunot. ”Vēveru” vadītājs Edgars Žīgurs uzsver, ka vējdzirnavas lauku sētā ir ļoti būtisks objekts. ”Te būs informācijas stendi, lai ikviens var uzzināt gan šīs celtnes vēsturi, gan arī saprast, kā kādreiz notikusi malšana.

Lai gan vieta nav tik sena, 20.gadsimta sākums, par dzirnavām nav ļoti plašas informācijas,” domās dalās Edgars Žīgurs un piebilst, ka diemžēl malšana dzirnavās nenotiks, atjaunot to izmaksātu pārāk dārgi.

Mārtiņš Kuplais zina stāstīt, ka Latvijā patlaban nav vairāk par piecām vējdzirnavām, neskaitot tās, kuras pārvestas uz muzejiem. ”Pagājušā gadsimta sākumā Latvijā bija vairāk nekā 400 vējdzirnavas, vidēji katrā pagastā vienas. Dzirnavas bija rūpniecības uzņēmumi, un pēc atskaitēm var redzēt, ka dažas apkalpojušas simts, divsimt saimniecības. Ziemeļvidzemē vairs nevienas nav saglabājušās, mūru gan daudz. ”Vēveros” tās saglabājušās, jo vietējā kolhoza vadība saprata vēsturisko vērtību,” stāsta Mārtiņš Kuplais un uzsver – kā tūrisma objekts tās noteikti interesēs daudzus. ”Skolniekam prasu, kas ir pūrs. Viņš atbild: ”Tas, ko dabū pūrā.” Te varēs redzēt pūru, puspūru. Kāds izskatījās mandeļu gaņģis? Tāds pats kā miltu gaņģis.

To visu

te

varēs

redzēt,” saka Mārtiņš Kuplais un ir pārliecināts, ka nākotnē ”Vēveri” varētu būt ekomuzejs. Šī ir viena no nedaudzajām vietām Latvijā, kur var redzēt dabisko vidi, kur nekas netiek pārveidots. Tam piekrīt arī pagasta padomes priekšsēdētāja vietniece Marija Supe, piebilstot, ka ekskursants var neiet skatīties mājas, klētis, var vienkārši pastaigāties. ”Atrast līdzsvaru no pasaules negatīvās enerģijas, dvēseles mieru. Pagasta audējām jau ir idejas, ka te varētu rīkot segu izstādes. ”Vēveros” regulāri notiek vidusskolas konkurss ”Zeltene”,” domās dalījās Marija Supe.

”Vēveri” īpaši reklamēti netiek. Kā stāsta Edgars Žīgurs, daudzi, kas nopirkuši lauku mājas, grib tās restaurēt un brauc skatīties, kādas izskatās vecās ēkas. Šurp brauc ģimenes, skolēnu grupas, regulāri arī franču tūristi, kurus saista neskartā daba. Ir iecere, ka viņi te varēt pavadīt visu dienu, mācītos aust, melnajā virtuvē cept maizi, pabraukt ar laivu, pabūt dabā,” stāsta ”Vēveru” vadītājs un piebilst, ka nākotnē ciemā un vējdzirnavās varētu rīkot arī plašākus pasākumus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
24
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
87
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
76
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Vai to tiešām katrs ezis var…

00:00
09.02.2025
54

Latvieši nav tie, kas ikdienā dižojas, bet ir reizes, kad kaimiņiem jāparāda un pašiem sev jāpierāda, ka diženums nekur tālu nav jāmeklē. To apliecina Cēsu Izstāžu namā apskatāmā izstāde “Kas dižam dižoties”. Tajā Drabešu Amatu mājas meistaru un 45 mācekļu darbi. “Dižošanās vajadzīga, lai paši redzētu, kas paveikts, redzētu, ko citi dara, jo ikdienā dažādi […]

Ziņas par slēpošanas trašu galu… ir nedaudz pārspīlētas

00:00
08.02.2025
65
1

Ziema šogad skubina padomāt par kādu jaunu terminu starpsezonai no rudens līdz pavasarim. Ja janvārī zied vizbuļi, no sūnām spraucas gailenes un jau atgriežas gājputni…, tad nosaukt šo dabas ampelēšanos par ziemu mute neveras. Ja valodniekiem un meteorologiem nosaukuma izdomāšana šādai starpsezonai varētu būt interesants teorētisks vingrinājums, tad tiem, kuri nodarbojas ar slēpošanas trašu uzturēšanu, […]

Vajadzība pēc bezmaksas zupas porcijas palielinās

00:00
07.02.2025
210
7

Cēsīs darbojas divas zupas virtuves. Biedrības “Labāka rītdiena” uzturētajās “Karotēs” pēc siltas maltītes bez maksas var atnākt ikviens. Biedrības “Ģimenes centrs Mūsu nākotne” zupas virtuvē ēdienu piedāvā iedzīvotājiem, kuriem ir atbilstoša pašvaldības Sociālā dienesta izziņa. Zupas virtuvē “Karotes” janvārī izdalītas 3256 porcijas jeb aptuveni 1305 litri siltas zupas. Biedrības “Labāka rītdiena” valdes priekšsēdētāja Evija Jēkabsone […]

Tautas balss

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
15
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
39
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
28
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
27
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
73
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Sludinājumi