Līgatnes novads pārsteidz savā mainībā. Ik reizi turp aizbraucot, intensīvi darbi jau notiek citviet. Patlaban pilsētas centrā meistari būvē kāpnes, lai ērti varētu uzkāpt Lustūža klintī un no skatu platformām varētu priecāties par ainavu. No klints jo jauki skan Līgatnes pūtēju orķestra atskaņotās melodijas.
Par šiem darbiem gādā biedrība “Līgatnes upes saimnieki”. Gunara Šķēles vadībā strādā vietējie meistari un, spītējot laika apstākļiem, gājēju kāpnes vijas augšup. Tiks saliktas arī brīdinājuma un informācijas zīmes.
Līgatne jau kļuvusi gana slavena ar lašu celšanu pāri slūžām nārsta laikā. Katru rudeni aizvien vairāk cilvēki brauc, lai to redzētu. Tāpēc arī “Līgatnes upes
saimniekiem” radās iecere vides tūristiem piedāvāt iespēju vērot zivju nārstu upes posmā pie Anfarbikas slūžām un gar upes krastu
izveidot labiekārtota gājēju taku un skatu platformas.
Finansējums projekta “Zivju nārsta vērošanas taku izveide” īstenošanai ar biedrības “Cēsu lauku partnerība” atbalstu saņemts no ES “Leader” programmas.
“Aktīvi strādājam, lai pie Anfabrikas slūžām izveidotu funkcionējošu zivju ceļu zivju migrācijai nārsta laikā,” stāsta pašvaldības plānošanas, nekustamā īpašuma un būvniecības nodaļas vadītāja, arhitekte Dace Gradovska. Kādam tam būt, pirms iekārtošanas
līgatnieši grib iepazīt citu pieredzi, lai zivju ceļu patiesi izmantotu zivis, nevis, kā tas diemžēl ir daudzviet, zivis to neatzīst.
Šovasar aktīvi strādā arī biedrības “Līgatnes krasti” aktīvisti. Viņi veido tautas zvejniecības muzeju.
Sarmīte Feldmane
Komentāri