Pirmdiena, 17. jūnijs
Vārda dienas: Artūrs, Artis

78 gados vēl slauc divas govis

Druva
00:00
03.02.2009
4
200902021634393846

„Mana sirdslieta ir grāmatas, Latvijas Radio Klasika, adīšana un fotografēšana,” smejot saka 78 gadus vecā „Lejas Žanku” saimniece Ilga Zenta Krakte. „Skat, man pat mājās mirtes aug. Kam tad vairs tās ir?” viņa smaidot vaicā.

Par sevi Ilga, gardi smejot, saka, ka visvairāk dzīvē: „stāvējusi govij pie astes”.

Jau pirmajās sarunas minūtēs skaidrs, ka Ilga ir vienkāršs, dzirkstošs un dzīves gudrs cilvēks. Viņa par sevi saka: „Vienmēr esmu bijusi sabiedriska. Dziedāju korī. Bez dziedāšanas dzīvot nevarēju. Esmu bijusi izvadītāja, kapusvētkus vadīju, 15 gadus mirušos pavadīju, kamēr sapratu, ka vairs nevaru nostāvēt. Nu, vai neesmu traks meitietis? Četrus bērnus izaudzināju, bet vīrs gan bija tāds… Dieva dots. Biju laimīga, ka tiku no viņa vaļā. Gribēju, lai kāda viņu paņem, bet neņēma vis. Bija baigi slinkais.”

Ilgai ir astoņi mazbērni un viens mazmazbērns. „Visi studē, visi gudri, bet ar zemi strādāt neviens vairs negrib,” saka Ilga un vaicāta, vai lauksaimniecībai vispār ir nākotne, atbild: „Nav ko spriest, ir nākotne vai nav, bet ja jau nesaimniekosim, latvieši izputēs. Cik tad mūsu zemes jau ir pārdots? Arī tepat Zaubē visa labākā zeme pārdota dāņiem, frančiem un vēl sazina kam. Esam tik maza tauta, bet nu jau pa visu pasauli izklīduši. Tagad tik atliek parādīt ar mazo pirkstiņu, ka kaut kur ir labāk, un tūlīt kāds aizskries prom. Vai tad vairs esam tauta? Domāju, ka sen jau ne.”

Ilga atklāj, ka viņas „mūža draugs” ir Latvijas Radio Klasika. „Pārējās programmās jau neskan īstas dziesmas. Kad izdzirdu Alfrēda Kalniņa skaņdarbus, acu priekšā rādās Cēsu pakalni, ganiņš…,” sapņaini saka Ilga un, runājot par pašreizējām Latvijas Radio problēmām, neslēpj, ka labprāt ziedotu kādu latu, lai radio nebankrotētu.

„Lejas Žanku” saimniece, neskatoties uz saviem gadiem, joprojām ik dienu kopj lopus. „Spēka gan sāk pietrūkt, bet ko lai dara? Uz kūti jāiet, govis jāslauc. Dēlam darba tagad arī nav. Vismaz piena nauda ir,” saka Ilga un stāsta, ka kūtī viņu gaida divas gotiņas, lai ar’ abas, kā pati saimniece teic : „ir dekrētā”.

„Patiesībā jau man, lielmātei, vajadzētu sēdēt un tikai radio klausīties, ne vairs strādāt. Bet dzīvē tā nenotiek. Ir tā, ka viena māte var pabarot desmit bērnus, bet desmit bērni vienu māti nevar gan,” domās dalās zaubēniete un stāsta, ka modernas kūts vai piena mājas viņai nav. Izslaukto pieniņu kannās dzesē netālajā avotā. Un viņas slaukumu vēl neviens nesmādējot.

„Tā kā manu govju piens ir labs, tam vēl brauc pakaļ. Es jau gan skatos, ka tagad laukos daudzi grib dzīvot kā amerikāņi- aiziet un pienu paņemt veikalā. Bet arī saimniekošana tagad ir cita. Atminos, kas kolhoza laikos lopkopējiem nebija jāpiedzīvo! Gāja traki. Nebija taču, ko tiem lopiem dot ēst. Par to esmu nolēmusi vēl uz vecumu grāmatu uzrakstīt. Iespējams, kādu dienu to izdos ar’,” teic Ilga un ved rādīt savu ziemas vakaru sastrādāto krājumu – adījumu grozu.

„Cimdus un zeķes visiem esmu saadījusi. Pat Cēsu ārsti ar manām zeķītēm staigā. Cimdu Jettiņa bija mana draudzene. Braucu pie viņas ciemos. Rakstījām viena otrai vēstules. Bet raksti gan man pašai savi. Galva pilna ideju,” smej zaubēniete un rāda ratiņu, ar kuru vilnu vēl vērpj. „Man kūtī vēl aitiņa. Tā mēs te dzīvojam,” ar smaidu saka Ilgas kundze.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izstāde atdzīvina vietu

00:00
17.06.2024
29

Veselavas muiža it kā tā pati, bet cita – tāds ir vai katra secinājums, kurš to apmeklējis pēdējās dienās. Visas kungu mājas telpas piepilda gleznotāja Alekseja Naumova darbi. “Katrai bildei atrast vietu nemaz nebija grūti. Zināju telpas, domāju, kur der ceriņi, kur lielākas, mazākas ainavas. Te ir gan agrākie darbi, gan pēdējie no Francijas. Kad […]

Represijās piedzīvoto glabā atmiņas

00:00
16.06.2024
54

14.jūnijs – diena atmiņām, pārdomām par Latvijas mūsdienu vēsturi. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, kas atgādina par 1941.gada deportācijām. No savas zemes svešumā tika izvesti 15 443 cilvēki. 15 procenti no visiem izsūtītajiem bija bērni vecumā līdz desmit gadiem. Deportēja ne vien latviešus, arī ebrejus, krievus, vāciešus, poļus. No katriem desmit izsūtītajiem    aptuveni četri gāja […]

Azartiski, zinātkāri un mākslinieciski

00:00
15.06.2024
35

Ar autoorientēšanos, radošām darbnīcām, izzinošiem eksperimentiem, koncertu un svētku balli aizvadīti desmitie Vaives svētki. Tie bija kupli apmeklēti, cilvēkiem dienas garumā izbaudot svētku programmu. Svētkus sadarbībā ar Vaives tautas namu rīkoja biedrība “Kiwanis Cēsis”. “Tā kā šie ir desmitie pagasta svētki, gribējām tos sarīkot tā, ka jūt. Tāpēc pēc ilgāka pārtraukuma organizējām autoorientēšanos. Bija jāizbrauc […]

Sēru diena

13:10
14.06.2024
42

14.jūnijs-sēru diena. Pieminot traģiskos vēstures notikumus un godinot deportāciju upurus, Cēsu novadā noliek ziedus, aizdedz svecītes piemiņas vietās, notiek citi pasākumi. Stalbes pagastā, Amatas pagastā, Priekuļos Jaunraunā, Cēsīs, Jaunpiebalgā un citviet 14.jūnijs tiek pieminēts ik gadu. Pirms 83 gadiem mūsu tautas vēsturē tika ierakstīta skaudra lapa – 1941. gada 14. jūnijā padomju okupācijas vara uz […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē septiņi izsaukumi

12:19
14.06.2024
28

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 13. jūnija plkst. 6.30 līdz 14. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma septiņus izsaukumus – trīs uz ugunsgrēku dzēšanu un četrus uz glābšanas darbiem. Vakar pusdesmitos vakarā saņemts izsaukums uz Smiltenes novada Bilskas pagastu, kur pēc ceļu satiksmes negadījuma uz brauktuves bija izlijusi eļļa. Ar absorbenta […]

Līvi – Cēsis, ar kājām un velosipēdu

00:00
14.06.2024
77

Tagad no Cēsīm līdz Līviem Drabešu pagastā var droši un ērti aizbraukt ar velosipēdu vai aiziet kājām. To nodrošina mūsdienīgs celiņš. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens celiņa atklāšanā uzsvēra, ka šis projekts ļoti labi parāda kvalitatīvu valsts pārvaldes un pašvaldības sadarbību.    Līdzās valsts pārraudzības ceļam izveidots celiņš kājāmgājējiem un velosipēdistiem, kas savieno infrastruktūru, ko pašvaldība jau […]

Tautas balss

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
19
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
28
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
20
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
33
1
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Neieklausās iedzīvotājos

13:05
07.06.2024
80
2
Cēsniece Z. raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvā” Annas Kolas viedokli par Cēsu Vienības laukumu. Ne jau viņa vienīgā domā, kā iekārtojums nav pievilcīgs, bet nav jēgas neko teikt. Domē domā, ka tikai viņi saprot, kā labi un pareizi. Man arī šķiet, ka mūsu senajai pilsētai nepiederas ne tie soliņi, ne daudzie karogi. Tāpat joprojām nesaprotu, kāpēc bija jānoņem soliņi, […]

Sludinājumi