Sestdiena, 13. aprīlis
Vārda dienas: Egils, Egīls, Nauris

2006. gada galvenā Cēsu grāmata

Druva
00:00
13.01.2006
1

Ja šī lēmuma pieņemšanas brīdī būtu apjausts, kāds darba apjoms gaida, cik daudz palīgu vajadzēs iesaistīt, iespējams, lēmums būtu cits. Tāpēc arī teicu, ka palīdzēja Laimes māte un citi Cēsīm palīdzīgie svētie un nesvētie.

Cēsu hronikas sagatavošana tuvojas nobeigumam. Bijuši daudzi varianti. Saturs milzis, taču vietām arī ticis īsināts. Darba dvēsele ir Jānis Polis. Kaut Vecpiebalgu un rajonu atstājis, kļuvis alūksnietis, taču dvēselē palicis mūsējais. Domāju, ka pēc Cēsu hronikas klajā nākšanas būs interesanti lasīt Jāņa skatījumu par darbu pie tās. Jānis Polis, pēc izglītības nebūdams vēsturnieks, bet par tādu tapis tiešā darba un plašo interešu dēļ, kļuvis par vienu no mūsu novada vēstures lielākajiem speciem. To veicinājušas Jāņa īpašības, kādas nepieciešamas īstam vēsturniekam – dažādu avotu pētniecības salīdzināšana, pretrunu un nesaskaņu rūpīga meklēšana, pareizākā viedokļa veidošana, dabas dota un darbā kaldināta intuīcija, lietišķs lakonisms.

Šāda vīra vadībā patīkami, kaut grūti strādāt. Jāņa labā roka hronikas tapšanā ir Daumants Vasmanis. Gatavojot vairākus izdevumus par Cēsu pagātni, viņš pārracis grāmatu kalnus, strādājis arhīvos, pārskatījis dažādus preses izdevumus. Par Cēsu senvēsturi viņš vai vienīgais vērā ņemamais oponents Jānim Polim. Diskusijas dažkārt ir karstas, bet saturīgas.

Kopš darba grupas pirmsākumiem citiem blakus ir seniors fotogrāfs Jānis Godiņš, arī vērā ņemams novada zinātājs, kurš gadu desmitos veidojis saturīgu personīgo arhīvu. Nu no sava garīgā pūra devīgi dod topošajai hronikai.

Daudz palīdzējusi Cēsu muzeja vadītāja Dace Tabūne. Veidojot muzeja krājumus, ieguvusi pamatīgas zināšanas par Cēsu vēsturi. Daces ziņā arī fotogrāfiju izvēle Cēsu hronikai.

Darba grupas centrā kultūras biedrības “Harmonija” izdevējdarbības vadītāja Dzidra Olengoviča. Viņas līdzdalība daudzveidīga. Dzidra Olengoviča papildinājusi hroniku ar ziņām par sv. Jāņa baznīcu un tās draudzi, par Cēsu sabiedriskajām organizācijām, kultūras dzīvi. Viņa daudz ko palīdzējusi precizēt. Dz. Olengovičas rokās līdzekļu sarūpēšana no Kultūrkapitāla fonda gan pētījuma veikšanai, gan grāmatas izdošanai.

Kādā no kopānākšanas pēdējām reizēm darbā piedalījās Ivars Prauliņš, pamatīgs Cēsu kultūras dzīves, Latvijas Tautas frontes Cēsu nodaļas zinātājs. Palīdzējuši daudzi citi.

Nobeigumam tuvojas materiālu apkopošana. Redakcijas grupa skata cauri savāktos materiālus gadu pa gadam. Atsijā nebūtisko, precizē neskaidro. Pašlaik nonākts līdz 19. gadsimtam. Palicis pats sarežģītākais – 20. gs. Smagākais tāpēc, ka šī hronikas daļa ir visplašākā. Nepieciešams veikt rūpīgu sijāšanu, sistematizēt, rakstīt par dažādām dzīves jomām. Sarežģīta ir pēdējā gadsimta personāliju atlase.

Šoreiz nerakstu par tiem ļaudīm, kuri gatavo hroniku iespiešanai. Šī darba lielākā daļa vēl priekšā.

Cēsnieki nereti bijuši iniciatori valstī daudzu labu darbu veikšanā. Arī šoreiz. Nepārspīlēšu teikdams, ka tik pamatīga hronika, kāda drīz nonāks daudzu rokās Cēsu jubilejas gadā, līdz šim nav bijusi nevienai Latvijas pilsētai (varbūt vienīgi Rīgai) un drīzumā, domāju, arī vēl nebūs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzeji paraksta līgumu mērķtiecīgai sadarbībai

00:00
13.04.2024
13

Starp Cēsu Vēstures un mākslas muzeju un Talsu novada muzeju parakstīts ilgtermiņa līgums, nostiprinot sadarbību arī juridiski. Šāda veida pārnovadu muzeju ilgtermiņa sadarbības juridiskā forma Latvijā līdz šim nav īstenota. Līgums paredz ne tikai kopīgu pasākumu īstenošanu, bet arī izstāžu un zināšanu apmaiņu. Muzeji jau iepriekš veiksmīgi īstenojuši kopīgus projektus. Cēsu muzeja direktore Ināra Bula “Druvai” […]

Nākotnes redzējums par bioloģisko pārtiku

08:26
12.04.2024
41

Kā veicināt bioloģiskās pārtikas patēriņu Vidzemes bioreģionā? Ko celsim galdā 2030.gadā ģimenēs, restorānos un lielveikalos, mācību iestādēs, pansionātos un slimnīcās, bija galvenais jautājums, ko risināja pirmajā koprades darbnīcā. Vidzemes plānošanas reģiona un Cēsu novada pašvaldības organizētās trīs darbnīcas ir praktisks turpinājums pērn parakstītajam memorandam par atbalstu bioreģiona izveidei Gaujas Na­cionālā parka teritorijā. Koprades darbnīcā tikās […]

Ne tikai par bedrēm ielās, naudu kultūrai un atbalstu tūrismam

00:00
11.04.2024
53

Finansējums amatiermākslai, pašvaldības atbalsts tūrisma attīstībai, sabiedriskais transports, ielu un ceļu sliktais stāvoklis – tā ir daļa jautājumu, par ko Līgatnes pilsētas un pagasta iedzīvotāji gandrīz četras stundas diskutēja ar Cēsu novada domes vadību un Līgatnes apvienības pārvaldes pārstāvjiem. Novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam un viņa vietniecei Inesei Suijai-Markovai nācās uzklausīt pārmetumus par tūrisma organizāciju […]

Valmierā tiekas remigranti uzņēmēji

09:22
10.04.2024
39

5.aprīlī, Valmieras integrētajā bibliotēkā pulcējās remigranti no Valmieras, Cēsu un Limbažu novada – gan jau esošie, gan topošie uzņēmēji, lai dalītos savos pieredzes stāstos un uzzinātu vairāk par grantu konkursu uzņēmējdarbības atbalstam remigrantiem. Remigranti atklāti runāja par saviem dzīves pavērsieniem, izaicinājumiem, kas bija jāpārvar, atgriežoties dzimtenē, un sapņiem, ko viņi vēlas piepildīt ar savu biznesu. […]

Nemanāma, bet tik noderīga

08:21
10.04.2024
42

Cēsīs, Torņa ielā ,ir viena no publiski pieejamām bezmaksas tualetēm. Tā darbojas ne tikai vasarā, bet arī ziemā no septiņiem rītā līdz vienpa­dsmitiem vakarā. Tikai bēda tāda, ka ne katrs pilsētas, Pils parka vai vecpilsētas apmeklētājs zina, ka šāda tualete ir, turklāt bez maksas. Tam varētu palīdzēt pamanāmas un skaidras norādes, lai ikviens, kuram tāda […]

Putni ar dziesmām atnesuši arī putnu gripu

00:00
10.04.2024
211

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatējis šopavasar pirmo    putnu saslimšanas gadījumu ar augsti patogēno putnu gripu. “Mazsalacā atrasta inficēta pīle. Tas, ka viena atrasta, nedod nekādu garantiju, ka nav vairāk un nav inficēti vēl citi ūdensputni,” stāsta PVD Ziemeļvid­zemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis un piebilst, ka pārvaldes inspektori vērtēs situāciju Veselavas pagastā, dīķī Bērzkrogā, […]

Tautas balss

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
18
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
35
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Ielāps uz ielāpa. Tā ir Birzes iela

08:19
09.04.2024
37
10
Druva raksta:

“Atkal Cēsīs remontē Birzes ielas asfaltēto daļu. Segums jau tagad sastāv tikai no ielāpiem, iznāk, ka ar lāpīšanu labo lāpīto. Vai neatmaksātos beidzot šo daļu kārtīgi atjaunot, lai mašīnām nebūtu jābrauc kā slalomistam pa pampakiem? Birzes iela ir ļoti labs ceļš, kā apbraukt centru. Atslogot satiksmi Vienības laukumā, domāju, pašvaldība taču ir ieinteresēta,” pauda autovadītājs […]

Laipns šoferis

08:19
09.04.2024
33
Druva raksta:

“Ļoti vēlējos izteikt pateicību ilggadējam “CATA” autobusa šoferim Zigmāram Balodim,viņš vienmēr ir jauks, laipns un punktuāls. Ar pasažieriem sasveicinās un ir smaidīgs, uzlabojot garastāvokli ikvienam braucējam. Daudzi šoferi no viņa varētu mācīties. Jau ilgi braucu no Jāņmuižas uz Cēsīm un vienmēr priecājos par šo autobusa vadītāju,” sacīja jāņmuižniece.

Sludinājumi