Piektdiena, 21. jūnijs
Vārda dienas: Emīls, Egita, Monvīds

1905. gada atcere turpinās

Druva
00:00
13.01.2006
7

“1905. gada notikumus vēsturnieki dēvē par 1905. līdz 1907. gada revolūciju. Tie aizsākās 1905. gada janvārī un turpinājās vēl pāris gadus. Līdz ar to interese par šo revolūciju bija ne tikai 2005. gadā, bet ar pastiprinātu vērību tiks atzīmēta arī turpmākos gadus. Arī Cēsu muzejs pievērsies 1905. gada tēmai, par ko jau pārliecinājušies laikraksta “Druvas” pielikuma “Novadnieks” lasītāji. Pētīt šīs revolūcijas notikumus un personu biogrāfijas, kas tajā bija iesaistīti, turpināsim arī šajā gadā,” pastāstīja T. Pumpuriņš. Viņš aizrādīja, ka 1906. gads Cēsīm un latviešu kultūrai aizsākās traģiski, jo tika nošauts pazīstamais kultūras darbinieks un grāmatu izdevējs Jānis Ozols.

Mag hist. Dace Cepurīte pastāstīja, ka soda ekspedīcija J. Ozolu nošāva Cēsīs 1906. gada 20. janvārī. “Par nošaušanas vietu precīzu datu nav. Te pētījumiem lielu postu nodarīja cēsnieku atmiņas, kas bijušas ļoti subjektīvas. Tādēļ versijas ir dažādas. Nekur dokumentos un nošaušanas protokolā soda vieta nav minēta. Gribu atzīmēt, ka tas toreiz bija liels šoks mazpilsētas iedzīvotājiem, jo 22. janvārī Cēsīs tika nošauts vēl viens revolucionārs, Pētersons. Šoku radīja arī tas, ka J. Ozolu pēc trim dienām apglabāja deviņos vakarā, pilnīgā tumsā. Par šo notikumu stāstīšu nākamā “Novadnieka” numurā,” informēja D. Cepurīte. Viņa aizrādīja, ka J. Ozolu piemin ne tikai Cēsīs, bet visā Latvijā. Nacionālās bibliotēkas organizētajā konferencē, kur pagājušā gada novembrī D. Cepurīte un T. Pumpuriņš lasījuši referātu par 1905. gada tēmu, bibliotēkas direktors Andris Vilks uzrunā atzīmēja divus izcilus grāmatizdevējus – Jāni Gulbi un Jāni Ozolu. Savukārt Latvijas nacionālā vēstures muzeja izstādē par 1905. gadu izstādīts J. Ozola portrets un izdotās grāmatas. “Tas liecina, ka J. Ozols Latvijai un latviešiem bijis nozīmīgs. Viņa nozīmība nav zudusi arī šodien, tādēļ cēsnieki ar to var lepoties,” atzina D. Cepurīte. Cēsu vēstures un mākslas muzejs glabā J. Ozola izdoto grāmatu kolekciju. Par nozīmīgu ieguvumu viņa uzskata nelaiķa filoloģijas doktora Alekseja Apīņa jau pagājušā gadsimta 60. gados veikto pētījumu, kurā viņš J. Ozolu nosaucis par latviešu grāmatniecības celmlauzi. Bagātajai dokumentu kolekcijai klāt pievienojušās jaunas lietas – J. Ozola izdotā grāmata par politiskiem jautājumiem “Kurp iet sabiedrības attīstība?”, kas 1911. gadā tika aizliegta un pret tās izplatītājiem ierosināta kriminālvajāšana.

“Pētām arī, kā revolūcijā darbojušies rakstnieks Apsesdēls, J. Ozola audzēknis, grāmatnieks Oskars Jēpe, kurš grāmatas sāka izdot 1905. gadā, bet Eduards Zirģelis tās tirgoja un par to tika apcietināts,” teica D. Cepurīte. T. Pumpuriņš papildināja, ka turpinās pētījumus par izcilākajiem latviešu teroristiem, kas dzimuši Cēsu pusē. “Varu teikt, ka viņi pirms simts gadiem pielietojuši tās metodes, ko musulmaņi lieto tikai mūsu dienās,” ironizēja T. Pumpuriņš. Šajās dienās viņš piedalījies izstādes “Ož pēc revolūcijas” atklāšanā Valmieras novadpētniecības muzejā un atzina, ka jauniešiem interese par tā laika notikumiem ir liela. “Padomju laikā par notikumiem 1905. gadā viss bija skaidrs, pa plauktiņiem salikts. Šodien neapskaužu skolotājus, ka viņiem jāstāsta par 1905. gada revolūciju, jo daudz kas šai vēsturē atklājies jauns un uzskati par to mainījušies. Tādēļ šis vēl ir plaši pētāms lauciņš, kurā ļoti interesantu vietu ieņem arī Cēsis,” atzina T. Pumpuriņš.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pieejamība kā iespēja

00:00
21.06.2024
3

Pietrūkst kopīga redzējuma, kā jāveido dabas takas un dabas objekti, lai tie būtu pieejami ikvienam – ne tikai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet arī māmiņām ar bērniem ratiņos vai vecāka gadagājuma ļaudīm,kuriem pastaigai nepieciešams līdzenāks ceļš un vairāk soliņu, kur piesēst, lai pastaigas laikā atpūstos. Tā, izpētot vides pieejamību kultūras mantojuma objektu, dabas taku, ēdināšanas […]

Jāatgādina, lai neatkārtotos

00:00
20.06.2024
43

14.jūnijs šogad bija lietains. Saule slēpās aiz asaru pielietiem mākoņiem, kad daudzviet Latvijā pieminēja 1941.gada represijās svešumā izvestos. Jaunraunā komunistiskā terora upuru piemiņas vietā priekulieši atcerējās uz Sibīriju aizvestos jaunrauniešus, tos, kuri neatgriezās. “Lasot atmiņas par to nakti, kad pārtrūka daudzu Latvijas iedzīvotāju dzīve, nevar palikt vienaldzīgs. Un nekur nepazūd jautājumi – par ko, kāpēc. Šodien […]

Aizvadītajā diennaktī vairākas sadursmes

14:33
19.06.2024
31

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 94 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 12 ceļu satiksmes negadījumi, kur vienā gadījumā viena cietusi persona. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 93 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 34 par ātruma pārsniegšanu, kā arī divos gadījumos […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē septiņi izsaukumi

14:30
19.06.2024
24

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18. jūnija plkst. 6.30 līdz 19. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma septiņus izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu, četrus uz glābšanas darbiem un viens izsaukums bija maldinājums. Vakar īsi pēc pusdienām ugunsdzēsēji saņēma izsaukumu uz Smiltenes novada Smiltenes pagastu, kur pēc ceļu satiksmes negadījuma bija […]

Satiksimies pie Sīmanīša!

00:00
19.06.2024
82

Vairāki simti cēsnieku un tālumnieku piepildīja Cēsu Maija parku. Viņi pazina Haraldu Sīmani, viņiem patīk viņa dziesmas. Kāds ar viņu dzīvojis kaimiņos, cits kopā mācījies, vēl cits muzicējis vai ciemojies pie viņa kādas baznīcas tornī, varbūt, garām skrienot, tikai sasveicinājies. Ha­ralds Sīmanis ir cēsnieks. Te veidojusies viņa personība, piedzīvota mīlestība, atrasts savs ceļš dzīvē un […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
41

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
15
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
21
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
30
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
22
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
36
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi