Naktspatversme un arī atskurbināšanas telpas, kas Cēsīs atrodas vienā ēkā, ir komfortablas un ērtas. “Druvai” bija iespēja ieskatīties tajās.
Naktspatversmē vietas ir 10 vīriešiem un divām sievietēm, viņām, protams, ir atsevišķa telpa. Telpās atrodas gultas un krēsli, ir slēdzami skapīši. Visiem iemītniekiem pieejama virtuve, kur var gan pagatavot ēst, gan kaut ko gatavu uzsildīt mikroviļņu krāsnī, ir ledusskapis, kur uzglabāt produktus.
Patversmē ir iespēja arī veļas mašīnā izmazgāt vajadzīgo, ir dušas telpa. Tā visiem klientiem viena, bet tualetes sievietēm un vīriešiem atsevišķas.
Telpās ir patīkami uzturēties, tās ir labi izremontētas, mēbeles, inventārs nav nolietots, to pēc vajadzības atjauno. Tāpat nepieciešamo virtuvē un mazgāšanās telpās.
Patversmē strādā vadītāja, sociālais darbinieks, maiņu darbs ir pieciem uzraugiem, viņi nodrošina kartību diennakts režīmā.
Naktspatversmes darbu sāk pulksten sešos vakarā, klienti drīkst uzturēties līdz astoņiem rītā. Vadītāja Ilona Luste piebilst, ka situāciju var mainīt laikasptākļi. Ja ir spēcīgs vējš, ilgstošas lietavas, ja sals lielāks par desmit grādiem, tad klienti patversmē drīkst uzturēties arī pa dienu. Tāpat, ja klients ir slims – akūti saslimis vai gaida plānveida operāciju, vai pēc tās, var uzturēties arī dienā.
Uzraugs Jānis Pokkers teic, ka reiz pie kāda patversmes iemītnieka atbraucis brālis, kurš novērtējis, ka senioriem, kuri dzīvo vienistabas dzīvoklī bez siltā ūdens vai vispār centralizētas ūdensapgādes, ir sliktāki apstākļi nekā patversmē. Protams, klienti ir atšķirīgi, ir tādi, kuri labprāt nomazgājas, pārģērbjas, izmanto iespēju saņemt apģērbu, bet ir arī tādi, kam tas nav svarīgi.
Lielākā daļa patversmē mītošo ir vecāki par 50 gadiem, bet gadās arī jaunāki. Te nakšņo arī cilvēki, ja, piemēram, izdedzis mājoklis un jāmeklē cita dzīvesvieta. Daļa iemītnieku ar laiku sāk dzīvot sociālajos dzīvokļos. Ir cilvēki, kas pamēģina patstāvīgu dzīvi, bet saprot, ka nevar par visu samaksāt, un atkal atgriežas. Ir tādi, kas nemaz nevēlas meklēt sev dzīvesvietu, jūtas labi, ka var atnākt, izgulēties un aiziet (daļa dodas uz darbu), jūtas patversmē kā mājās, tomēr dzīvot mūžīgi te nevar. J.Pokkers vērtē, ka naktspatversmes iemītnieki ir mierīgi, noteikumus ievēro, labprāt parunājas, laikus dodas gulēt: “Cilvēki kā jau cilvēki, tikai tas dzīvesveids ir tāds, kā ir.”
Uzraugu darbs ir arī uzņemt cilvēkus, kurus atved uz atskurbtuvi.
Tai atvēlētas divas telpas – katrā var izguldīt trīs cilvēkus. Iereibušie guļ uz matračiem, tas ir drošībai, lai neizkrīt no gultas un negūst papildu traumas.
Tā kā no 1. janvāra ikvienai pašvaldībai jānodrošina šāds pakalpojums, bet ne visur ir atskurbtuve, tad Cēsu pakalpojumu izmanto arī Siguldas, Smiltenes un Valkas vietvara. Aizvadītajā mēnesī no Siguldas atvesti trīs cilvēki, no Smiltenes – divi, Valkas – viens. Cik pārmēru iereibušo atvedīs, nekad nevar paredzēt, vērtē Jānis Pokkers. Ir dienas, kad nav neviena, bet kolēģiem ir gadījies, ka dienā atved sešus. Šie cilvēki mēdz demolēt atskurbtuves telpas, tad arī tās jāatjauno. Ja naktspatversmes klientam gadās dienas laikā apreibināties, viņš var pārgulēt atskurbtuves telpās.
Komentāri